TwitterIznācis pirmais "Sporta Avīze" mēneša žurnāls
@Sportacentrs.com
Šodien 27. decembrī lasītājiem preses tirdzniecības vietās ir pieejams “Sporta Avīze” pirmais mēneša žurnāls. Kā atzīst jaunais žurnāla redaktors Ingmārs Jurisons, pirmajā numurā vārds dots ļoti plašam Latvijas sporta personību lokam, un viņi nav likuši vilties, tikai apliecinot pārliecību, ka sports nesastāv tikai no tiem metriem, sekundēm, punktiem vai vārtiem.
„Latvijas sportā ir ļoti daudz interesantu cilvēku, taču bieži vien mēs to pat nepamanām, jo viss ko darām - skaitām viņu metrus, sekundes, punktus un vārtus. Kas notiek viņu galvās un dzīvēs pēc tam, kad aiz muguras aizvērušās arēnu durvis vai stadionu vārti, bieži paliek aiz kadra - jo lielā sporta mašinērija pīppauzes neņem un mēs, žurnālisti un līdzjutēji, savos datoros vai tālruņos jau steidzamies uzzināt nākamos metrus un sekundes. Skaitīt nākamos punktus un vārtus. Mēs mēģināsim to nedarīt. Uzreiz neskriet tālāk, bet iziet pa tām durvīm vai vārtiem kopā ar viņiem: citreiz kā starojošiem čempioniem, citreiz - rūgtiem zaudētājiem,” stāsta I. Jurisons.
Žurnāls sastāv no trīs lieliem tematiskajiem blokiem: komentāri un sporta notikumu analīze; intervijas ar sportistiem un stāsti no viņu profesionālās ikdienas aizkulisēm; praktisko sporta padomu sadaļa gan iesācējiem, gan amatieriem.
Sporta Avīze JANVĀRA numurā:
- Stāsts par četriem vēl nesen pazīstamiem Latvijas sportistiem – Arturu Irbi, Renāru Zeltiņu, Jēkabu Nākumu un Aigaru Fadejevu - stāsts par to mirkli, kurā viņi pēkšņi pārstāja tādi būt. Lēmums pielikt punktu profesionālajai karjerai tikai ārēji šķiet lēmums par sportu, taču patiesībā tas ir kas daudz, daudz vairāk. Kad vienā rītā pamosties, un dzīve, ko ikdienā esi dzīvojis savus 30 vai 35 gadus, ir prom - kopā ar visām reizēm pat gadu desmitiem slīpētajām receptēm, kā pareizi jādzīvo. Un tad viens domās kļūst par mācītāju, bet cits - par Betmenu.
- Pēdējā laikā sociālajos tīklos atkal un atkal dzirdam par pazīstamu Latvijas sportistu ziedojumiem RH3 fondam, taču, kur stiepjas tā saknes un ko savā dzīvē pārdzīvojis cilvēks, pēc kura iniciatīvas arī aizsākās šī kustība - tas vairumam ikdienas steigā noteikti pakrējis garām.
- Plašā un atklātā sarunā uz savām cilvēciskajām bailēm, vājībām un dzīves principiem ļauj paskatīties Artis Ābols, kura rokās šosezon ir Latvijas populārākā sporta komanda. Izrādās, ka arī viņa nervu sistēma nav pasargāta no sabrukšanas un arī viņam jāsarkst un jācer palikt neatpazītam, ja vasarnīcas sakopšanas darbos roka paslīdējusi uz nedarbiem...
Žurnāls ir pārdošanā lielākajās preses tirdzniecības vietās, kā arī ir pieejams abonēšanai.
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Z-svetkos dabuju 3 menesu abonomentu!
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
diski arī bij labie , pēdejais ja nemaldos LAtvijas zelta mirkļi , varu derēt , ka tad avīzes pieprasījums bij vismaz 2x vairāk kā šobrīd , žēl , diezvai kas tāds vel atgriezīsies
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
0.98 par zhurnalu
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Izlasīju Miķeļa Oša twītu
"Jaunajā @SportaAvize daudz futbola: Cauņas intervija,raksts par Rudņevu, Hščanoviča cīņa ar vēzi,@blanks86 vēstule,@egauracs fotosesija"
Nopriecajos un nopirku. Izrādās no 112 lpp par futbolu ir kādas 12 lpp. Gaurača fotosesiju neskaitu, jo tā ir rpaktiski apģērbu reklāma
[+] [-]
+1 [+] [-]
tagad pārtapusi par kautkadu dzīvesstāstu aprakstu mēģinot izspiest kautkādu aktualitāti un reklāmu pārpilna. varbūt pāris reizes gadā nopirktu, ja šķistu kautkas aktuāls. vai pašķirstītu gaidot pie friziera vai zobārsta.
tas viss varbūt vēl štrunts un un un varētu teikt, ka pats vien esmu vainīgs, ka ikdienas un pirmsziemassvētku steigā nebiju pamanījis šo plānoto formāta "uzlabojumu", kas bijis skopā rakstā oktobra vidū. Tomēr redakcija nav bijusi godīga pret esošajiem un skaidri un gaiši pateikusi un uzsvērusi katrā novembra/decembra laikrakstā - kāds būs saturs formāts - nav reklamējusi pietiekami to (jo saprata, ka tā drīzāk būs antireklāma) - pat tagad redaktora slejā ir kautkāda filozofēšana par izmaiņam, bet nav skaidri un gaiši pateikts 12 reizes gadā nevis 52. tik un tik lapas no tām "dzīvesstila reklāmas". ja nebūtu žēl laika noteikti pieprasītu naudu atpakaļ un te būtu iespējasm arī patērētāju tiesību birojam, ka teikt.
un tas dziļāk, tuvāk un atklātāk - vispār šedevrs - būtu piemērots kautkādam intīmākam žurnālam. es gan teiktu - nekonkrētāk, seklāk, virspusējāk, par kautko un neparko.
es nesaku, ka šādam žurnālam nav vietas - iespējams ir, bet tas ir kautkas pavisam cits un varēja pastāvēt paralēli kā atsevišķs žurnāls (līdzigi kā reizi gadā par hoķi, basi vai tml.) un pilnīgi kautkas cits nekā tas, ko klients pieradis pirkt - va vēl jo vairāk abonēt.
ar cieņu,
maldinātais abonamenta īpašnieks