Layout: current: getSitedefLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource326 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource326), Fid:2894, Did:0, useCase: 1
8

Maļuhins par Daugavpils gēnu, Madonas "mafiju", Nagano lielisko četrinieku

Piecu olimpisko spēļu dalībnieks Oļegs Maļuhins joprojām ir vienīgais Latvijas biatlonists, kurš uzvarējis Pasaules kausā. Unikāls cilvēks, kura sabiedrībā pusotra stunda paskrēja kā viens mirklis. Albērvilas olimpiskajās spēlēs, kas bija viņa pirmais starts ārzemēs, jau pirmajā disciplīnā - 10 km sprintā daugavpilietis ierindojās 13. vietā. Likās, ka pjedestāli jau tik tuvu... Lieliskā četrinieka (Maluhins, Bricis, Nākums, Upenieks) olimpiāde bija 1998. gadā Nagano, kad ar pieredzi un Latvijas Olimpiskās vienības finansiālu atbalstu bijām biatlona lielvalsts. Stafetē pēc pirmā posma, ko tradicionāli slēpoja Oļegs, - otrie, pēc otrā posma (Ilmārs) - pirmie!!! Man laimējās to visu redzēt Nagano un pēc finiša runāties ar puikām. 6. vieta - labs finišs. Pirms tam Oļegs jau bija izcīnījis 6. vietu sprintā, Jēkabs - piekto, Ilmārs - piekto 20 km.Pirms Nagano Maļuhins un Bricis bijuši tik sportiski pārliecināti par sevi, ka Eiropas čempionāta Raubičos organizatoriem jau pirms starta palūguši, vai... apbalvošanu iedzīšanā nevar taisīt mazliet agrāk - viņiem esot jāsteidzas uz Nagano! Vienmēr gatavs cīņai, azartists, bet kazino nespēlē. Joprojām grib kaut ko pierādīt. Vispirms jau pats sev. Traks tas Maļuhins!Sarunas fragmentu skaties šeit: Maļuhins vērtē Bendikas, Rastorgujeva un...

OS atmiņas: Lepina par Albērvilas olimpiādi, daiļslidošanas ķēķi, studiju “Alma”

Alma Lepina ir pirmā un pagaidām vienīgā daiļslidotāja, kura spējusi tikt uz olimpiskajām spēlēm. Pēdējā, kura vēl trenējusies uz dabīgā ledus “Daugavas” stadionā. Divkārtēja PSRS junioru čempione, desmitkārtēja Latvijas čempione. Aicināta slidot Maskavā vai Pēterburgā un pārstāvēt... Krieviju. Izvēli palikt kā Latvijas slidotājai nenožēlo ne mirkli. Nu jau pašai pieder Slidošanas studija “Alma”, kur labākā audzēkne ir pašas meita Anete (14) – labākā juniore Latvijā, kas tikusi līdz pasaules junioru čempionātam. Almas jaunībā Latvijā, proti, Rīgā bija tikai viens klubs, bet nu Latvijā ir 23 (!!) daiļslidošanas klubi.Piekrīt, ka daiļslidotājai jābūt ar raksturu vai vēl skarbāk – maitai. Jo sporta veidā, kas ir ļoti skaists, arī Almai pašai pirms viena no PSRS junioru čempionātiem “pazudis” viens slidzabāks.Sarunas fragmentu skaties šeit: Lietpratēja: Lai spertu nākamo soli, Vasiļjevam...
4

OS atmiņas: Daumants Znatnajs par Sarajevu un Kalgari, Upatnieku un Ķipuru

Bijušais Latvijas (PSR) Sporta komitejas vadītājs Daumants Znatnajs droši var saukties par... dižfunkcionāru. Trijās olimpiskajās spēlēs - Sarajevā (1984), Kalgari un Seulā (1988) bijis PSRS komandas t.s. sporta veida delegācijas vadītājs, abās ziemas spēlēs atbildot par bobsleju un kamaniņu sportu, bet Korejā pirms 30 gadiem - par volejbolu. Ko atcerēties un stāstīt 80. dzimšanas dienas priekšvakarā viņam ir daudz. Par uzstāšanos PSRS NOK plēnumā 1988. gada 2. decembrī (lamas no visas Savienības!), par bobsleja "padomju raķešu" būvētāju Rolandu Upatnieku un viņa strīdu ar Jāni Ķipuru, kas daļēji sašķēla mūsu bobsleju. Bet strīda pamatā - nauda! PSRS izlases galvenais treneris Upatnieks gribējis, lai bobslejisti no saviem zelta pulksteņiem, ko saņēma par uzvarām bobsleja startos (bija tādas sacensības) pusi summas iemaksā viņa... ārzemju bankas kontā. Puikas to negribēja darīt un blakus jau bija arī Maskavas "roka" - cerībā pastumt latviešus vispār malā no PSRS bobsleja izlases. Izšķiroša bijusi 1986. gada 17. decembra sanāksme Rīgā.Arī tagad Znatnajs sporta sacensības TV skatās kā... sporta funkcionārs. Uztraucoties par to, kādus stiķus un niķus var izspēlēt tiešie konkurenti, un ne tikai krievi, bet arī vācieši. Apbrīno Daiņa Dukura (Upatnieka audzēknis!) cīņu ar konkurentu daudz lielākām komandām. Bet īkšķus tur par visu Latvijas sportu.
4

OS atmiņas: Ivars Ciaguns par slēpēm un kalniem, trim olimpiādēm un Tarzānu

Jebkurš austrietis vai šveicietis iesmietu bārdā, ja mēs apgalvotu, ka Latvijā ir kalni - viņiem mēs esam līdzenuma zeme. Kas nu jau uz sestajām ziemas olimpiskajām spēlēm pēc kārtas tomēr pamanās kvalificēt vairākus kalnu slēpotājus. Pirms četriem gadiem Sočos - pat piecus. Arī Phjončhanā mūsējie būs, bet lokomotīve visam šim pasākumam "būvēta" Siguldā - tas ir triju olimpisko spēļu dalībnieks Ivars Ciaguns. Patiesības labad gan jāteic, ka īstā lokomotīve bija (ir!) Ivara tēvs - Jānis, savulaik PSRS čempions, kurš deviņdesmito gadu sākumā bija tik traks, ka aizņēmās naudu, lai nosūtītu dēlu mācīties (trenēties) Opdāles slēpošanas ģimnāzijā Norvēģijā. Nezinot, kā naudu atdos...Vērtējot tikai statistiski - 25. vieta Soltleiksitijā slalomā varbūt nav pats nozīmīgākais sasniegums Latvijas sportā, taču Ciaguns sev ir parāvis līdzi masas - gan lielos sportistus olimpiešus, bet daudz būtiskāk, ka latviešu tauta ir iemīlējusi kalnu slēpošanu. Ivars trīs olimpiskos ciklus bija mūsu karogs.Un karogu nav nolaidis joprojām. Joprojām ar sportu uz tu, slēpo, skrien, audzina četrus bērnus un izveidojis četrus piedzīvojumu parkus "Tarzāns" - Siguldā, Jūrmalā, Liepājā un Daugavpilī. Latvieši var, ja grib!