Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource617 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource617), Fid:2889, Did:0, useCase: 0

Kas ietekmē bērnu izvēli nodarboties ar konkrēto sporta veidu? 2. daļa

Kas ietekmē bērnu izvēli nodarboties ar konkrēto sporta veidu? 2. daļa

Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Vieglatlētikas sezona 2017

Vieglatlētikas sezona 2018

Olimpiskās spēles 2018

Pirms dažiem gadiem viena no kolēģēm, kas ikdienā raksta par jaunumiem kultūrā, vaicāja – bet kāda vispār jēga no profesionālā sporta? Pirmajā mirklī pat izjutu nelielu aizvainojumu, jo šāds jautājums apstrīdēja arī mana darba jēgu, tomēr pēc brīža sāku par to aizdomāties. Latvijā, kur profesionālā sporta industrija nav un nebūs bizness, profesionālā sporta jēga varētu būt vienīgi bērnu un jauniešu mudināšanā sportot un piekopt veselīgu dzīvesveidu. Un, kas gan vēl vairāk piesaista uzmanību, ja ne panākumi starptautiskajā arēnā. Bet, vai tiešām profesionālo sportistu sasniegumi liek proporcionāli pieaugt arī audzēkņu skaitam konkrētajā sporta veidā?

1. daļa

FUTBOLS, BASKETBOLS, VOLEJBOLS

Futbols audzēkņu skaita ziņā ir līderis. Latvijas Futbola federācijas sporta direktors Dainis Kazakevičs izceļ vairākus iemeslus. Pirmkārt, futbols ir ļoti pieejams sporta veids un ir izpleties pa visu valsts teritoriju, turklāt ar to var sākt nodarboties jau četru gadu vecumā. To savukārt var izskaidrot ar infrastruktūras attīstību, jo pēdējos astoņos gados izveidoti aptuveni simts mākslīgā seguma laukumi. To veicinājis reāls atbalsts no federācijas puses, kas pēdējos četrus gadus palīdz gan ar infrastruktūru, gan inventāru, turklāt mazsvarīgs nav faktors, ka, salīdzinot ar desmit gadus senu pagātni, ievērojami pieaudzis latviešu valodā runājošu treneru skaits.

Kazakevičs min vēl vienu iemeslu futbola popularitātei – vecāki saskata futbolā bērniem iespēju veidot karjeru. Protams, ikviens cer, ka arī Latvijā kādudien izaugs, ja ne Krištianu Ronaldu, tad vismaz Roberts Levandovskis, tomēr arī Virslīgas Top6 klubos var nopelnīt – pamatsastāva spēlētāja alga svārstās no 1500 līdz 2000 eiro. LSFP iesniegto audzēkņu skaita statistiku gan nevar vērtēt objektīvi. Kazakevičs nenoliedz, ka viņa priekšgājēji skaitļus ir rakstījuši pavirši, arī pēc licencēm skaitīt nevar, jo, ja spēlētājs ir licencēts 12 gadu vecumā, tas nenozīmē, ka viņš ar futbolu nodarbojas arī 18 gados. Tomēr kopš 2013. gada, kad sākusies klubu un biedru akreditācija, aiz katra audzēkņa ir vārds, uzvārds un personas dati. Vai iekļūšana 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā radījusi bērnu pieplūdumu? Kazakevičs var atsaukties vien uz savu pieredzi Jelgavā – tolaik bērni nākuši vairāk un bijusi arī labvēlīgāka attieksme no pašvaldības.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības futbolā

Latvijas Jaunatnes basketbola līgas direktors Kaspars Cipruss uzskata, ka basketbols starp visiem sporta veidiem ir kārdinošākā izvēle, jo tajā esot visvairāk profesionālo sportistu un vislabākās iespējas iegūt izglītību. Lai gan pēc skandalozā 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīra vismaz pēc LSFP iesniegtajiem datiem bija novērojams audzēkņu skaita samazinājums, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps nepiekrīt šādai statistikas interpretācijai. Ievērojamais audzēkņu skaita pieaugums kopš 2013. gada skaidrojams ar to, ka LBS pārgājusi uz elektronisko licencēšanas sistēmu, kurā tikuši iekļauti arī U10 un U11 vecuma bērni. LBS pārstāvji uzskata, ka audzēkņu skaita pieaugumu visvairāk rosina sporta zāļu pieejamība un treneru personības, kā arī pašu bērnu un viņu vecāku interese. Šneps norāda, ka Kristapa Porziņģa faktora un 2015. gada Eiropas čempionāta finālturnīra Rīgā ietekmi varēs novērtēt tikai pēc aptuveni pieciem gadiem. Tomēr jau šogad Mini kausa sacensībās, kurās piedalās U10 un U11 vecuma bērni, bijis novērojams dalībnieku skaita pieaugums par 5%.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības basketbolā

Salīdzinoši sliktākās pozīcijas atrodas volejbols, jo tehniski tas ir sarežģītāks nekā futbols un basketbols, precīzāk sakot – lai sāktu spēlēt, nepieciešams apgūt vairāk tehnisko elementu. Šī iemesla dēļ konkurējošie sporta veidi paspēj nosmelt krējumu, secina Latvijas Volejbola federācijas Jaunatnes koordinatore Sandra Budkēviča. "Volejbolā bērnus uzņem tikai no 2. klases. Saprotams, ka bērniem ir garlaicīgi spēlēt bumbu pret sienu un attīstīt volejbola tehnikas prasmes, ja tā vietā vari vienkārši skriet un spert bumbu vārtos." Vienlaikus nedrīkstam aizmirst, ka LVF būtībā pārvalda divus sporta veidus – klasisko un pludmales volejbolu. Iespējams, ka tieši pludmales volejbolam ir iespējas attīstīties, taču skaidrs, ka tas nevairos masveidību. Budkēviča atgādina, ka jau šobrīd sporta skolām ir iespējas akreditēt pludmales volejbola programmu, taču pagaidām neviena no sporta skolām to nav darījusi.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības volejbolā

HOKEJS, TENISS

Ja raugāmies tikai uz LSFP iesniegtajiem datiem, tad bērnu un jauniešu skaits hokejā bijis cieši saistīts ar Latvijas valstsvienības sniegumu pasaules čempionātā. Būtiskākie audzēkņu skaita kāpumi bijuši 1997., 2000., 2001., 2004. un 2009. un 2016. gadā. Un tikai 2001. un 2016. gada pasaules čempionātos Latvijas hokejisti neguva līdz šim lielāko panākumu, iekļūstot labāko astoņniekā. Taču šai statistikai pretī jānoliek arī mākslīgo ledus haļļu skaitu. Līdz pat 1989. gadam, kad Talsos tika uzbūvēts nestandarta laukums, Latvijas hokejs izdzīvoja ar divām mākslīgā ledus hallēm (Rīgas Sporta pili un "Daugavas" stadiona halli), turklāt abas atradās galvaspilsētā. Deviņdesmito gadu beigās Liepājā un Daugavpilī uzceltajām hallēm 2000. gadā pievienojās četras, bet 2001. gadā vēl divas mākslīgā ledus halles. No 2003. līdz 2005. gadam ekspluatācijā tika nodotas vēl trīs halles, bet 2006. gadā, kad Rīgā notika pasaules čempionāts, tika atvērtas vēl četras. Šobrīd Latvijā ir 18 slēgtās mākslīgā ledus halles un viena, teiksim tā, pusslēgtā (Jūrmalas Majoru ledus halle).

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības hokejā

Latvijas tenisam pašlaik ir lielākie panākumi tā pastāvēšanas vēsturē – Aļona Ostapenko šovasar iekaroja Parīzi, Anastasija Sevastova otro gadu pēc kārtas sasniedza "US Open" ceturtdaļfinālu. Arī Ernests Gulbis vēl nav pavisam piezemējies. Pēdējo pāris gadu statistika par audzēkņu skaitu gan norāda uz bērnu un jauniešu skaita samazinājumu. Taču Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks iesaka nepaļauties uz šiem skaitļiem. "Tie nav objektīvi. Pēdējos gados licences tiek izsniegtas bērniem no 5-6 gadu vecuma, kuri piedalās turnīros. Taču klubi nespēj uzrādīt to bērnu un jauniešu skaitu, kas nodarbojas ar tenisu, bet nav licencēti."

Lejnieks norāda, ka pieprasījums aug un noslodze esot liela. Par spīti tam, ka pieaudzis arī tenisa kortu skaits un ziemā vairs nav jātrenējas tikai uz sporta zāles dēļu grīdas. Pēdējo trīs gadu laikā ir uzbūvētas trīs jaunas halles, bet pērn tika atjaunoti Saulkrastu tenisa korti. Šobrīd ziemā ar tenisu var nodarboties 13 sporta bāzēs, taču tās visas atrodas Rīgā vai tās apkārtnē, ja par tādu uzskatām arī Jelgavu. Audzēkņu skaita kritumu laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam LTS nemāk izskaidrot, taču saista to ar finanšu krīzi, kuras iespaidā tika likvidēta arī viena specializētā skola ar tenisa programmu. Pēdējo gadu tendences liecina, ka īpaši populārs teniss kļuvis meiteņu vidū. Ne tikai Ostapenko un Sevastovas sasniegumu dēļ. "Gribētos, lai treniņos būtu vairāk zēnu, turpretī meitenēm teniss šobrīd ir trendīgs, jo tas nav kontakta sporta veids. Zēniem Latvijā ir citi flagmaņi – galvenokārt, komandu sporta veidi," secina LTS ģenerālsekretārs.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības tenisā

FLORBOLS, HANDBOLS

Florbolu un handbolu popularitātes ziņā varam pieskaitīt komandu sporta veidu otrajam ešalonam. Abus gribas salīdzināt gan līdzīgā audzēkņu skaita, gan līdzīgo treniņa apstākļu dēļ. Taču ar to līdzības beidzas, jo audzēkņu skaita izmaiņas šajos sporta veidos pēdējo gadu laikā bijušas gluži pretējas. Bērnu un jauniešu skaits florbolā gandrīz katru gadu pieaudzis. Ja vēl 2008. gadā handbolā audzēkņu bija vairāk, tad kopš tā laika florbols katru gadu bijis priekšā, bet pēdējos gados jauno florbolistu bijis pat divreiz vairāk.

Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons uzslavas veltī klubu darbam, kas esot pamatu pamats florbola popularitātei reģionos. "Šobrīd Virslīgā vairs nedrīkst spēlēt klubi, kuriem nav jauniešu komandas. Pateicoties tam, mēs jau šodien zinām, kas spēlēs Virslīgā nākamgad. Jau jūnijā zinājām, kad sāksies un kad beigsies vietējais čempionāts." Būtisku lomu popularitātes pieaugumā Pētersons saskata arī sacensību rīkošanā un translēšanā. Katru gadu Latvijā notiek starptautiskas sacensības izlasēm vai klubiem, bet pērn izdevās noorganizēt pasaules čempionātu. "Latvijas mērogam esam sasnieguši teju maksimumu. Izaugsmes iespējas vēl ir Rīgai, taču galvaspilsētā trūkst sporta zāļu," norāda LFS prezidents.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības florbolā

Interesanti, ka florbols uzrāvienu sasniedza tieši ekonomiskās krīzes laikā, kuru kā iemeslu audzēkņu skaita samazinājumam min handbola pārstāvji. Latvijas Handbola federācijas Jaunatnes čempionāta koordinators Rihards Leja skaidro, ka handbola lielākie centri ir reģionos, no kurienes tajā laikā daudz cilvēku pameta valsti labāku darba apstākļu meklējumos. "Vadāšana uz sacensībām, dienas naudas, nodrošināšana ar sporta apģērbu – iespējams, daudzām ģimenēm šie bija veidi kā ietaupīt. Tādēļ vecāki izvēlējas pārtraukt bērnu gaitas handbolā. Vairākas handbola grupas tajā laikā izjuka, bērnu un jauniešu skaits samazinājās."

2016. gada vasarā Latvijas vīriešu handbola izlase palika tikai viena precīza metiena attālumā no dalības pasaules čempionātā. Būtisku audzēkņu skaita pieaugumu tas nav izraisījis, tomēr pēdējos pāris gados atkal izdevies tikt pāri tūkstotim (2014. gada statistika, visticamāk, nav patiesa, jo tādam kritumam nav izskaidrojuma). LHF Jaunatnes čempionāta koordinators izceļ, ka mini handbola projekta ietvaros ir aizsākta kustība, iesaistot handbolā pirmsskolas un jaunāko klašu bērnus. "Piepūšamie mazā izmēra vārti ar mīksto bumbu, kuru noturēt visiem ir pa spēkam, un vienkāršotie spēles noteikumi piesaistīja bērnu uzmanību, tas kļuva vairāk pieejams skolās. Daudzām skolām inventārs no LHF puses tika izsniegts par velti, pretī iegūstot sporta stundas, kurās tiek apgūta tieši mini handbola spēle. Federācija bērniem organizēja vairāk turnīru, kuros var izcīnīt balvas un medaļas, kas bērniem, protams, ir kā burkāns. To palīdzēja īstenot papildus finansējums no Eiropas Handbola federācijas," piebilst Leja.

Bērnu un jauniešu audzēkņu skaita svārstības handbolā

BĒRNU SKAITS SAMAZINĀS, SPORTOT GRIBĒTĀJU SKAITS PIEAUG?

Iespējams, daudzi piesauks dzimstības, līdz ar to arī bērnu skaita samazināšanos. Jā, patiešām – astoņdesmitajos gados Latvijā ik gadu pasaulē nāca 35-40 tūkstoši potenciālo sportistu, kamēr deviņdesmito gadu otrajā pusē šis skaitlis bija sarucis pat līdz 18 tūkstošiem. Taču, lai gan bērnu skaits vecumā no pieciem līdz 19 gadiem kopš 1996. līdz 2016. gadam ir sarucis ik gadu, bērnu skaits, kas nodarbojās ar sportu gandrīz katru gadu ir pieaudzis. Arī šīm tabulām nevar akli ticēt. Deviņdesmitajos mazie sportisti, visticamāk, netika pietiekami rūpīgi uzskaitīti, jo sliktās infrastruktūras dēļ trenējās pa kaktiem. Turpretī pēdējos gados sporta veidu piedāvājums ir kļuvis tik liels, ka mazie censoņi gada laikā var izmēģināt pat vairākus. Patiesība atrodama kaut kur pa vidu, tomēr tendences tas neizslēdz. Pieļauju, ka ikviens būs pamanījis - šodien pa ielām skrien vairāk cilvēku nekā pirms desmit gadiem, bet paziņu lokā, visticamāk, vairums brīvajos brīžos atvēl laiku arī kādai fiziskai aktivitātei. Tas savukārt palielina iespēju, ka izpratni par sportošanas pozitīvo ietekmi viņi vēlēsies nodot nākamajai paaudzei.

SASNIEGUMI NAV GALVENAIS

Aicinot sporta federāciju pārstāvjus izskaidrot bērnu un audzēkņu skaita svārstību iemeslus, sākotnēji pats nepieminēju ne sasniegumus un infrastruktūru, ne valsts atbalstu un sporta sistēmas sakārtotību. Ļāvu katra sporta veida pārstāvim pašam izteikt minējumus. Un vairums respondentu uzreiz vai pēc ilgākām pārdomām tomēr nonāca līdz infrastruktūrai, no ka izriet arī sporta veida pieejamība. Tāpat būtiska loma tika atvēlēta konkrēta sporta veida bērnu un jauniešu sistēmas sakārtotībai un treneru personībām. Atsevišķos sporta veidos, piemēram, vingrošanā un peldēšanā, audzēkņu skaita pieaugums cieši saistīts ar vecāku pieaugošo izpratni par sportošanas pozitīvo ietekmi. Kāda loma ir profesionālo sportistu sasniegumiem? Protams, tie nav mazsvarīgi un var dot grūdienu konkrētajam sporta veidam, taču bez sakārtotas infrastruktūras un sistēmas šis grūdiens potenciālo audzēkni vēlamajā virzienā var pastumt tikai par pussoli. Bet, ja sporta veidā nav izcilu sasniegumu, taču ir nodrošināti kvalitatīvi apstākļi treniņu, audzēkņu skaits pieaug.

  -2 [+] [-]

, 2018-01-11 20:27, pirms 4 mēnešiem
" tehniski tas ir sarežģītāks nekā futbols un basketbols, precīzāk sakot – lai sāktu spēlēt, nepieciešams apgūt vairāk tehnisko elementu. Šī iemesla dēļ konkurējošie sporta veidi paspēj nosmelt krējumu '

Ar ko volejbols ir sarežģītāks par futbolu un basketu?
Uzvelc striķi starp diviem kokiem un ramba! Jebkurā sēta, meža, pludmale, pagalma.
Negudrās Budkevičas un Krepšes vieta ielieciet gudrus darboņus (Kazakevičus, Ciprusus) un volejs ies uz augšu!

  -2 [+] [-]

, 2018-01-11 21:02, pirms 4 mēnešiem
A kur Latvijas tautas sporta veids Litrabols ??

     [+] [-]

, 2018-01-11 22:12, pirms 4 mēnešiem
coman rakstīja: " tehniski tas ir sarežģītāks nekā futbols un basketbols, precīzāk sakot – lai sāktu spēlēt, nepieciešams apgūt vairāk tehnisko elementu. Šī iemesla dēļ konkurējošie sporta veidi paspēj nosmelt krējumu '

Ar ko volejbols ir sarežģītāks par futbolu un basketu?
Uzvelc striķi starp diviem kokiem un ramba! Jebkurā sēta, meža, pludmale, pagalma.
Negudrās Budkevičas un Krepšes vieta ielieciet gudrus darboņus (Kazakevičus, Ciprusus) un volejs ies uz augšu!
Arī pirmklasniekam grūti bumbu pāri tīklam pārsist .... agrāk sāka volejbolu trenēt tikai 4 - 6 klasē....

     [+] [-]

, 2018-01-12 16:03, pirms 4 mēnešiem
coman rakstīja: " tehniski tas ir sarežģītāks nekā futbols un basketbols, precīzāk sakot – lai sāktu spēlēt, nepieciešams apgūt vairāk tehnisko elementu. Šī iemesla dēļ konkurējošie sporta veidi paspēj nosmelt krējumu '

Ar ko volejbols ir sarežģītāks par futbolu un basketu?
Ar to, ka bērnam grūtāk sākt spēlēt, pamatus apgūt. 7-8 gadīgam bērnam iedod futbola bumbu vai volejbola bumbu un paskaties, kas sanāks ātrāk un labāk

     [+] [-]

, 2018-01-12 19:12, pirms 4 mēnešiem
coman rakstīja: " tehniski tas ir sarežģītāks nekā futbols un basketbols, precīzāk sakot – lai sāktu spēlēt, nepieciešams apgūt vairāk tehnisko elementu. Šī iemesla dēļ konkurējošie sporta veidi paspēj nosmelt krējumu '

Ar ko volejbols ir sarežģītāks par futbolu un basketu?
Uzvelc striķi starp diviem kokiem un ramba! Jebkurā sēta, meža, pludmale, pagalma.
Negudrās Budkevičas un Krepšes vieta ielieciet gudrus darboņus (Kazakevičus, Ciprusus) un volejs ies uz augšu!
Nu nezinu. Basītī sīčiem ir mazās bumbas un zemie grozi. Tāpat arī hokejā. Ja gribētu, voļukā arī varētu kaut koizdomāt. Taču tad nevarētu čīkstēt, ka viss ir slikti.

  +1 [+] [-]

, 2018-01-12 19:33, pirms 4 mēnešiem
volejbols , handbols , florbols man riebās pamatskolas laikā , visi parasti fuci vai basi gribēja spēlēt , pieļauju ka pašlaik nekas diži nav mainījies !!!

     [+] [-]

, 2018-01-12 23:09, pirms 4 mēnešiem
Zinot futbola kadrus, nebrīnītos, ka tie skaitļi ir izdomāti.

Tev jābūt autorizētam,