Indriksons: "Skatītāju nav nekur - arī hokejā un basketbolā"

Kā vērtējat Latvijas izlases pirmās divas spēles PK2014 atlases ciklā, zaudējumus pret Grieķiju (1:2) un Bosniju un Hercegovinu (1:4)?
Rezultāts ir likumsakarīgs. Neesmu no tiem īpaši lielajiem optimistiem - ja kāds manī ieklausās, tad vienmēr esmu teicis, ka, kamēr mēs neizaudzināsim 15 konkurētspējīgus futbolistus, tikmēr mums nav reāli sacensties ar tādām izlasēm kā Grieķija un Bosnija un Hercegovina. Apskatieties, kādos klubos spēlē šo izlašu spēlētāji! Mums tādi ir tikai četri - Vaņins Šveicē, Cauņa armijā, Gorkšs Premjerlīgā un Rudņevs Bundeslīgā. Kamēr neizaudzināsim 15 šādus spēlētājus, būs ļoti sarežģīti. Bet man patīk, ka puiši patiešām cīnās no pirmās līdz pēdējai minūtei, atdod visus spēkus. Bijām tuvu punktiem, bet tomēr jārēķinās, ka izlases ir dažāda līmeņa. Viss ir likumsakarīgi un nekas traģisks nav noticis.

Un tomēr - ko jūs teiktu tiem Latvijas izlases līdzjutējiem, kuri raida pārmetumus spēlētāju un it īpaši trenera Starkova virzienā, uzskatot, ka komanda nosēžas pēc izvirzīšanās vadībā?
Esmu runājis gan ar spēlētājiem, gan ar Starkovu - nekāda ierakšanās nav bijusi. Tieši otrādi - ir bijuši norādījumi, ka futbolistiem jāmācās spēlēt daudz aktīvāku futbolu, un viņi arī cenšas tā spēlēt, bet tu vari spēlēt tā, kā tev ļauj pretinieks. Diemžēl šīs divas komandas ir klasi pārākas. Ko varu teikt līdzjutējiem? Mēs strādājam, cenšamies darīt visu, kas ir iespējams, bet vēlreiz - kamēr neizaudzināsim 15 cauņas, vaņinus, gorkšus un rudņevus, tikmēr būs ļoti grūti.

Man ir tāds labs piemērs par mersedesu (futbola sabiedrībā to esmu stāstījis) - šodien braucot ar volgu, zaporožecu, moskviču, nav iespējams sacensties ar mersedesu vai bmw. Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no valsts - šobrīd cīnāmies par to, lai mums būtu pieejami Eiropas fondu līdzekļi futbola infrastruktūras uzlabošanai. Pirmkārt jau infrastruktūras sakarā jārada internātus, akadēmijas, bet tam visam vajag halles un laukumus. Ja valsts nepalīdzēs šai lietā, tad būs grūti kaut ko izdarīt, un treneri nevarēs radīt mersedesu. Tie, kas ir vīlušies šobrīd, iespējams, ne līdz galam izprot realitāti mūsu un visā pasaules futbolā.

Jūs minējāt 15 vaņinus un gorkšus, kurus nepieciešams izaudzināt, taču nupat, runājot par jauno maiņu, Latvijas U-21 izlase diezgan skumji noslēdza EČ kvalifikācijas turnīru, astoņās spēlēs iesitot vienus vārtus un paliekot pēdējā vietā...
Tur ir daži puiši, kuri nākotnē var būt starp šiem 15, tas ir pats galvenais. Es neloloju cerības, ka mēs vienā vecumā radīsim konkurētspējīgu izlasi. Bet arī tas ir iespējams un es mūsu treneriem, federācijai to arī saku - taču jābūt internātu/akadēmiju sistēmai valstī sporta spēlēs. Tikai tad reāli būsim konkurētspējīgi. Tas, ka basketbola izlase ir starp 24 finālturnīra dalībniecēm, nenozīmē, ka tā ir reāli konkurētspējīga, jo diemžēl tā necīnās par augstākajām vietām. Basketbolisti vienkārši izcīnījuši piedalīšanos - arī par to jābūt lepniem, taču, ja gribam kā leiši cīnīties par medaļām, tad jābūt sistēmai [akadēmijas, internāti]. Diemžēl sistēma bez valsts palīdzības nav iespējama, tāda ir realitāte.

Pieminējāt, ka arī U-21 izlasē ir cerīgi futbolisti - uzvārdus varat nosaukt?
Uzvārdus nesaukšu, jo ir jau piemēri, kad saslavē un beigās nekas nesanāk.

Turpinot par talantiem – nupat 17 gadus vecais Valērijs Šabala bija devies atrādīties uz Maskavas CSKA. Vai varat pastāstīt kaut ko sīkāk un vai vispār atbalstāt futbolista došanos uz ārzemēm šādā vecumā?
Es ļoti ceru, ka Šabala būs viens no tiem 15. Par to, vai šādā vecumā vajag vai nevajag doties prom, ir pastāvīgs strīds. Mans personīgais viedoklis ir, ka nevajag – dzīvs piemērs tam ir Cauņa. No otras puses ir arī tāds piemērs kā Gorkšs, kurš braukāja no vienas valsts uz citu un beigās izsitās. Tomēr, manuprāt, mums ir 90% neveiksmīgu piemēru no tiem, kas ātri aizbrauc, un biežāk veiksmīgie ir tie, kas paliek šeit uz vietas, iztur visas grūtības, nobriest. Citādi mums tikko bija viens spēlētājs Itālijas A Sērijā [acīmredzot domāts Giļničs – aut.piez.] – viss ir absolūti OK, bet fiziski viņš vēl nav gatavs... Viņam vajadzīgs laiks. Dienvidnieki attīstās ātrāk.

Cik saprotu, tad „Skonto” stadionā Latvijas izlase var spēlēt vēl tikai šajā ciklā, bet tad tas nonāks kreditoru rīcībā un mūsu valstsvienība turpmāk spēlēs 5 000 ietilpības stadionā?
Ja man izdosies izglābt šo teritoriju [„Skonto” stadionu], tad tā paliks mūsu rīcībā, bet banka ir banka, tur ir liels parāds. Daru visu iespējamo un vēl vairāk, lai stadions paliktu līdz brīdim, kamēr uzbūvējam minēto 5 000 stadionu „Latvijas Universitātes” teritorijā, bet, ja neizdosies tikt galā, tas var pazust pāris mēnešu laikā. Papildus mūsu plānos ir arī liela stadiona celtniecība, bet tur daudz kas atkarīgs no Rīgas pašvaldības. Ceru, ka pilsēta nebūs tāda pati kā valsts, kas 10 gadus neļauj mums neko darīt „Daugavas” stadionā un arī pati neko nedara, bet tikai runā, runā, runā... Man ir grūti pateikt, es nesaprotu šos politiķus, šos ierēdņus – ar ko viņi domā, kā viņi domā, man tas nav skaidrs.

Manuprāt, 5 000 stadions nav izeja – izlasei būtu jāspēlē vismaz tādas ietilpības stadionā, kāds ir „Skonto”.
Nav alternatīvas šobrīd.

Vai nevar būt tā, ka banka tur savā īpašumā „Skonto” stadionu, nenojauc to, bet uz nomas pamata ļauj Latvijas izlasei tur spēlēt ilgāk – līdz brīdim, kamēr tiek uzcelts lielais stadions?
Banka to nedarīs, tai tas nav jādara – kad varēs, tā „Skonto” stadionu nojauks pāris mēnešos, un es banku saprotu. Diemžēl šajā valstī viss notiek ačgārni. Valstij būtu jārūpējas par infrastruktūru – vismaz, lai nacionālajai izlasei būtu, kur spēlēt. Diemžēl ministri, kas ir atbildīgi par šo sfēru, mums ir bijuši tādi, kas, rupji sakot, nav spējuši atrisināt viena stadiona jautājumu. Tagad ir aizgājis pat tik tālu, ka nav kur aizvadīt Deju svētkus - 100 gadus vecu tradīciju, kas ir atzīta un ar ko mēs lepojamies. Tagad ierēdņi stāstīja, ka paņems 300 tūkstošus – pusi droši vien sadalīs „uz galviņām” un pusi it kā, it kā ieguldīs stadionā, bet tas jau nemainīs to, ka šis „Daugavas” stadions kā bija, tā arī paliks kā miskaste.

Kādi ir 5 000 stadiona uzbūvēšanas termiņi?
Saviem kolēģiem jau divas vīna pudeles esmu uzvarējis, jo viņi sākumā solīja 2013. gada beigas, pēc tam bija 2014. gada sākums, tagad uzstādījums ir 2014. gada beigas. Tā ka gan nav kolēģu vaina, tur ir citas problēmas, bet darām visu, kas mūsu spēkos un paldies arī pilsētai, kas nāk pretī.

Noslēgumā vēlos pajautāt par Virslīgu – kā vērtējat turnīra līmeni šosezon salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem?
Esmu kategoriski pret tādiem secinājumiem, ka turnīrs kļuvis vājāks. Viennozīmīgi uzskatu, ka līmenis ir labāks un tas ir pietiekami augsts tādai valstij kā Latvija. Kas attiecas uz organizatoriskām lietām, tas vienmēr var būt labāks. Tomēr esmu drošs, ka gan federācija, gan Virslīgas organizācija ar N.Malnaču priekšgalā dara visu iespējamo. Mēs cīnāmies, kaut arī grūti ir kaut ko izdarīt, ja nav absolūti nekāda atbalsta no valsts. Privātklubiem nav iespējas attīstīt infrastruktūru, kas ir galvenā problēma. Domāju, mūsu futbols nav slikts – paši redzējāt, kā „Jelgava” spēlēja ar tā brīža Premjerlīgas klubu „Blackpool”. Ja kāds saka, ka Blekpūle negribēja uzvarēt, es tam vienkārši neticu. Varbūt, ja viņi pieliktu visus 100% spēkus, viņi arī uzvarētu, bet tā starpība nav tik briesmīga, kā dažam labam liekas. Ja vien tribīnes aizpildītu ar skatītājiem, mūsu futbols būtu ļoti labs – protams, ne „Barcelona” un „Real” līmenī, bet ar tiem taču nesalīdzināsim.

Ko domājat par N.Malnača un viņa biedrības darbu?
Domāju, tas nav mans pienākums vērtēt viņu darbu, taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi cenšas darīt darbu pēc labākās sirdsapziņas un daudz vieglāk ir no malas kritizēt, nevis pašiem darīt. Vairākas lietas ir vienkārši neizdarāmas – nezinu, kam ir jānotiek, lai mēs tribīnēs iegūtu daudz līdzjutēju. Žēl, jo futbols nav slikts. Ja kādam ir idejas, lai nāk un realizē šo programmu. Šobrīd klubi var domāt tikai par to, lai vispār piedalītos šajās sacensībās. Un varu teikt paldies visu klubu saimniekiem, sponsoriem, atbalstītājiem, kuri dara visu, lai vispār šādi klubi būtu. Bet skatītāju nav nekur – aizejiet uz hokeja čempionātu, uz basketbola čempionātu, vai tad tur ir skatītāji? Nevienā sporta veidā nav! Bet viņi [basketbola, hokeja klubi] izmanto bāzes [laukumus], ko uzbūvējusi valsts, vismaz lielāko daļu.

Visbeidzot – vai pozitīvi vērtēsiet, ja par Virslīgas čempioni šogad kļūs Daugavpils „Daugava”? No vienas puses tā šim klubam būtu pirmā reize, bet otras – pagātne tam bijusi raiba, pie tam klubs lielākoties balstās uz leģionāriem...
Katram ir iespēja laboties, un tāda iespēja ir jādod. Daugavpils ir pamatīgi labojusies. Arī tas, ka par čempioni pirmo reizi kļūs (ja kļūs) komanda, kas nav no Rīgas, Ventspils vai Liepājas, viennozīmīgi pacels futbola līmeni Daugavpilī un interese par šo sporta veidu pieaugs, tāpat pieaugs pašvaldības atbalsts. Par to man šaubu nav. Latvijas čempionātu uzvarēt nav īpaši grūti – nokomplektē sastāvu ar ļoti pieredzējušiem spēlētājiem un būsi līderos, jo lielākā daļa pārējo komandu spēlē ar jauniešiem. Ja izeju no federācijas pozīcijām, dabiski, ka mums ir labāk, patīkamāk, pieņemamāk, ka vairāk spēlē jaunie futbolisti un pašmāju futbolisti. Bet arī šeit ir koks ar diviem galiem – ja nebūs komandu ar leģionāriem, kas ir ar pakāpi augstāku meistarību, tad arī tie jaunie neaugs. Tomēr man pieņemamāk ir tā, kā Starkovs uzvarēja [2010. gadā ar „Skonto”], bet es varu tikai apsveikt Daugavpili, ja tā kļūs par čempioni ar savu piegājienu - ar daudziem pieredzējušiem spēlētājiem sastāvā. Liegt taču mēs nevaram uzvarēt šādi?