Gorkšs: "Ar Fēru salām esam līdzīga līmeņa izlases"

Kāds ir tavs vērtējums par spēli?
Mūžsenais jautājums, kas ir labāk – uzvarēt, spēlējot pavisam slikti, vai tomēr zaudēt, cenšoties spēlēt skatāmu futbolu. Kopumā es nevienam neko nevaru pārmest. Varbūt sākām mazliet bailīgi un iesēdāmies aizsardzībā, bet pēc tam, kad ielaidām pirmo golu, mēs bijām tā labākā komanda, kas vairāk kontrolēja bumbu un radīja momentus. Diemžēl iekritām pretuzbrukumā un neizmantojām savas iespējas.

Vai otrie ielaistie vārti, var teikt, nogalināja spēli un mūsu ticību uz pozitīvu iznākumu?
Tajā situācijā tā ir vienmēr. Skaidrs, ka rezultātam kļūstot 0:2, mēs sākām spēlēt avantūriskāk, vairāk gājām uz priekšu, līdz ar to izveidojās vairāk brīvas zonas pretuzbrukumiem. Diemžēl vienā no tiem iekritām.

Par ko treneris pirms mača brīdināja, kas bija jāņem vērā, kam bija jābūt gataviem, spēlējot pret Fēru izlasi?
Zinājām, ka tā ir ļoti organizēta komanda, ka tai ir labi standarti. Diemžēl vienu no tiem ielaidām. Lai arī nevarētu teikt, ka tas notika pēc viņu lieliskas izspēles. Tur vairāk nospēlēja veiksme – šķiet, bija vairāki rikošeti.

Pēc otrajiem ielaistajiem vārtiem tu sevi ļoti šaustīji, kaut ko pārmeti. Kas tur notika?
Būtu muļķīgi šajā situācijā meklēt vainīgos, varu runāt tikai par sevi. Varbūt izvēlējos avantūriskāku piespēli, bet tās bija piespēles, ko mēs treniņos bijām iespēlējuši un centušies dot. Skaidrs, ka tagad, atgriežot atpakaļ laiku, varbūt man vajadzēja spēlēt vienkāršāk un sist uz priekšu.

Bet pēc kara jau visi gudri...
Tā ir. Laukumā nav laika un iespēju pārdomāt, un lēmumu pieņemt vēlreiz. Diemžēl iekritām pretuzbrukumā. Bet, kā jau teicu, man nav ko pārmest nedz tiem, kuri bija laukumā, nedz tiem, kuri šoreiz palika rezervē. Pat pēc 0:2 mēs centāmies kaut ko mainīt, bet...

Kā tev kā kapteinim šķiet – cik komanda pēc šāda rezultāta ir aizlauzta? Pēc dažām dienām taču mačs pret ungāriem!
Redz, futbolā ir tā lieliskā iespēja, ka pēc trijām dienām ir jauna spēle, tā kā mēs gluži vienkārši esam spiesti pārslēgties. Jā, naktī pēc spēles būs grūti pagulēt, mazliet tas prāts būs aizkavējies spēlē pret Fēru salām, bet rīt no rīta ir jauna diena. Mums ir jauna spēle, jāgatavojas un jācenšas iepriecināt līdzjutējus un pašiem sevi. Man nav šaubu, ka komanda savāksies. Lai nu ko, bet rakstura un cīņas spara trūkumu es šai komandai pārmest nevaru. Tagad cītīgi gatavosimies spēlei pret Ungāriju!

Kādreiz, iespējams, mēs uz Fēru salu izlasi skatījāmies mazliet no augšas un komandu pieskaitījām pastarīšu grupai. Vai var teikt, ka šobrīd realitāte ir tāda, ka tā tagad ir mūsu līmeņa komanda?
Jā, esam līdzīga līmeņa komandas, un visu izšķir nianses. Iespējams, mēs tajās šoreiz bijām neveiksmīgāki. Mums pašiem bija ļoti labi momenti, kurus neizmantojām. Lai futbolā mainītu spēles ritējumu, ir jāgūst vārti, bet mums diemžēl to neizdevās izdarīt. Skaidrs, ka šo zaudējumu ir ļoti grūti sagremot, taču jācenšas izlobīt pozitīvais, kas šajā spēlē bija. Domāju, bija arī pozitīvas iezīmes.

Artūrs Zjuzins: ”Ko lai saka: Fēru salas guva vārtus, izmantoja savus momentus, bet mēs – ne. Domāju, ka pēc momentiem bija diezgan līdzīgi. Spēle līdz ielaistajiem vārtiem mums nesanāca, bet pēc tam bija momenti arī mums. Tai skaitā trāpījām pa stabu. Arī 2. puslaiku iesākām labi. Taču Fēru salas arī ir laba komanda - individuāli labi, ātri spēlētāji. Protams, par rezultātu 0:2 mājās pret Fēru salām ir jākaunas, un tomēr, es domāju, ka esam vienā līmenī ar viņiem. Tikpat labi viesos rezultāts var būt otrādi mums par labu. Taču tad mums ir jāgūst vārti! Šoreiz mums pietrūka meistarības. Arī man bija labs moments pēc Šabalas piespēles, bet netrāpīju bumbai, kā vajag. Kopumā spēle nebija tik slikta – mēs centāmies ar maksimālu atdevi, taču arī viņi prot spēlēt.”

Izmantotie resursi:
Sākums - Latvijas Futbola federācija