Supe: "Jādod iespēja pašmāju tiesnešiem"

Kāda ir tava loma Latvijas futbolā, atbildi par jauno tiesnešu sagatavošanu un esi līnijtiesnesis?
Latvijā tiesāju gan uz līnijas, gan laukumā, bet starptautiskos mačos esmu tiesneša asistents. Kādreiz futbolā bija līnijtiesneši, bet ar laiku viņu darba loks ir paplašinājies, un viņi atbild ne tikai par aizmugures un autu noteikšanu, tādēļ līnijtiesnešus korektāk būtu dēvēt par tiesnešu asistentiem. Futbolu mūsdienās tiesā četri tiesneši – viens laukumā, divi asistenti un ceturtais tiesnesis, un pilnīgi visi ir atbildīgi par rezultātu. Otra nozare, kurā darbojos ir Rīgas jauno tiesnešu sagatavošana, manā kompetencē ietilpst jauno tiesnešu kursi, kuri domāti iesācējiem, šogad tie sākās 20. martā. Atnāca 21 cilvēks un vēl divi zvanīja, tā kā šogad kopumā mums būs 23 jaunie futbola tiesneši. Viņiem ir izstrādāti speciāli tiesnešu kursi, kuri sastāv no četrām nodarbībām. Pēc tām viņi skrien Kupera testu, liek teorijas eksāmenu, un sāk tiesāt futbolu. Sākumā jaunatnes līgā ar astoņiem spēlētājiem uz laukuma, labākie ātri vien tiek arī pie vecākām komandām ar vienpadsmit spēlētājiem uz laukuma, un divu gadu laikā ir iespējams tikt jau līdz 1. līgai. Šajā starpposmā sanāk tiesāt visdažādākās sacensības, sākot ar pavisam jaunajiem futbolistiem, un beidzot ar dažādām amatieru futbola līgām.

Ja nu kāds ir šo 20. datumu jau palaidis garām, bet vēlētos apmeklēt kursus?
Protams, ka viņam nav jāgaida nākamais gads un droši var griezties pie manis.

Kā Latvijas futbola tiesnešu pulkā ir ar nacionālajām tendencēm, joprojām dominē krievu valoda?
Viss plūst un mainās, aizvien vairāk Latvijas futbolā ienāk latvieši, gan kā tiesneši, gan kā spēlētāji. Latviešu valoda mūsu futbolā ieņem aizvien lielāku nozīmi, arī spēlētāji, kuriem pirmā valoda ir krievu, cenšas pēc iespējas vairāk izmantot latviešu valodu. Šī tendence pamanāma arī pie pieredzējušajiem spēlētājiem, nevēlos saukt konkrētus uzvārdus, bet daudzi krievu spēlētāji izvēlas uzdot jautājumus tiesnesim latviski, tā kā Latvijas futbolā viss mainās.

Virslīgas sezona vairs nav aiz kalniem, savus sagatavošanās posmus aizvadījušas komandas, organizatori, kāds tas sanācis mūsu labākajiem tiesnešiem?
Sākumā katrs gatavojās individuāli, bet nesen visi kopā Turcijā pavadījām piecpadsmit dienas. Tur notika fiziskie treniņi, kā arī notiesājām 30 spēles, bija labas komandas – Krievijas Augstākā līga, Ukrainas Augstākā līga, bija arī komandas no Kazahstānas, spēles bija interesantas, un kalpoja par labu skolu jaunajiem tiesnešiem. Katrā ziņā tiesnešu darbs iet uz priekšu un turpinās.

Kāds vispār ir Latvijas tiesnešu loks, cik cilvēki ir atbildīgi par LMT Virslīgu, 1. līgu?
Virslīgu nākamajā sezonā apkalpos 25 cilvēki, bet 1. līgā, kura tiesnešu ziņā ir tuvākā rezerve Virslīgai, divreiz vairāk – 50.

Kā starpsezonā ir mainījies tiesnešu sastāvs – cik jaunu seju redzēsim Virslīgā?
Uzvārdus nesaukšu, bet, kā jau teicu, ir vairāki jaunie tiesneši, kopskaitā pieci Virslīgā, tāpat arī 1. līgā būs daudz jaunu tiesnešu. Spēles ir ļoti daudz – Virslīgā 10 komandas, dublieru čempionāts, 1. un 2. līga, Latvijas Kauss, līdz ar to darbs pietiks ne tikai pieredzējušajiem, bet arī jaunajiem tiesnešiem.

Kāda situācija Latvijā ir ar tiesnešu atalgojumu, futbola tiesnesis šeit ir iespējams kā pamatdarbs, jeb tikai kā papildus nodarbe?
Par pamatdarbu to nenosauksi, jo vidēji mēnesī viens tiesnesis tiesā divas, retos gadījumos trīs-četras spēles Virslīgā, līdz ar to beigās tā summa nesavācas pietiekami liela. Varbūt jauns cilvēks bez ģimenes ko uzturēt var tā dzīvot, bet, ja ir ģimene – sieva, bērni, tas ir pilnīgi izslēgts. Domāju, ka spēcīgākās līgās tiesnešiem tas ir pamatdarbs, bet mums pagaidām vēl nē.

Vai runas par totalizatoriem un kāda konkrēta kluba lobēšanu traucē tiesnešiem strādāt?
Pieņemu, ka tas tiešām traucē strādāt, bet, manuprāt, tas pastāv tikai sarunu līmenī. Diez vai Latvijā kas tāds ir noticis, vismaz man neviens neko nav piedāvājis. Pirms daudziem gadiem PSRS laikos kas tāds bija iespējams, bet šodien par to nevēlos runāt – varbūt tad, kad būšu beidzis tiesneša karjeru. Bet Latvijā – diez vai, protams, neiespējami tas nav, bet jautājums – cik un ko tiesnesim var piedāvāt, un kurš kam tādam piekritīs. Es uzskatu, ja Latvijas futbolā kaut ko zina divi cilvēki, tad to zina arī visi pārējie, un, ja cilvēks kam tādam piekrīt, tad viņš vienkārši ir muļķis.

Vai ir kādi konkrēti veidi kā jūs motivējat jaunos tiesnešus ar ko tādu nenodarboties?
Pastāv ētikas kodekss, saskaņā ar kuru ne spēlētājiem, ne treneriem, ne tiesnešiem nevajadzētu piedalīties totalizatoros, liekot naudu uz savas līgas spēlēm, nemaz nerunājot par tām spēlēm, kurās cilvēks pats piedalās. Pats dzīvē nevienu likmi neesmu uzlicis.

Vai nākamajā sezonā ir plānots sadarboties ar tiesnešiem no ārzemēm, dodot viņiem iespēju tiesāt svarīgākās LMT Virslīgas spēles?
Šis jautājums drīzāk būtu jāadresē tiesnešu daļas vadītājam, bet es domāju, ka šai sadarbībai ir divi aspekti. Apmaiņa, protams, ir pozitīva lieta, un tā ir nepieciešama, bet mums pašiem ir ļoti labi tiesneši, un, nedodot savējiem tiesāt izšķirošās spēles, mēs paši sev varam iezāģēt. Ļoti labs ir Krievijas piemērs, viņi bieži sauca ārzemniekus tiesāt savu Premjerlīgu, un vairs nav manāmi spēcīgi tiesneši no Krievijas ne Pasaules, ne Eiropas čempionātos. Ja apmaiņa, tad pēc izstrādātas programmas, lai tas nekaitētu vietējo tiesnešu izaugsmei.

Kā ir ar mūsu pašu tiesnešiem, vai viņus aicina tiesāt citu valstu nacionālajos čempionātos?
Starptautisko pieredzi mūsu tiesneši gūst draudzības spēlēs un turnīros, gan starp klubiem, gan izlasēm. Visbiežāk, protams, šādas iespējas iegūst mūsu labākie tiesneši – [Romāna] Lajuka un [Andreja] Sipailo brigādes.

Nedaudz atskatoties pagātnē - mūsu tiesnešu pieprasījums ārzemēs pieaug vai samazinās?
Es domāju, ka tas turas apmēram vienā līmenī, mazo valstu tiesnešiem ir ļoti grūti izsisties kaut kur tālāk, ir pietiekami daudz futbola lielvalstu, kur FIFA (augstākā) kategorija ir 10 tiesnešu brigādēm, mums tādas ir divām. Ja izlasei un klubiem būs labāki panākumi, tad, iespējams, vēl viena brigāde iegūs FIFA kategoriju.

Kāds ir šis sadalījums pa kategorijām Latvijā?
FIFA kategorijas ir Lajukam, Sipailo un pieciem asistentiem. Pārējiem cilvēkiem, kuri apkalpo Virslīgu, ir Nacionālā vai 1. kategorija. Pats 14 gadus esmu nostrādājis kā FIFA kategorijas tiesnesis.

Latvijā ir tādi reģioni, kur jābrauc tiesāt no citām pilsētām, un otrādi, kur visiem nav ko tiesāt?
Virslīgu un 1. līgu apkalpojošie tiesneši nepārtraukti rotē un braukā no vienas pilsētas uz otru, bet jauniešu un amatieru čempionātus tiesā vietējie tiesneši. Protams, ir tādi reģioni, kur tiesnešu trūkst, jo tas nav nekāds vieglais darbs. Ja cilvēks šo amatu nemīl, tad tas nav domāts viņam. Es sāku tiesāt 1980. gadā un man tas patika, toreiz par spēli maksāja pusotru rubli, kas bija samērā maz priekš tiem laikiem, bet es savu darbu mīlēju.

Tas kalpo par dzinuli arī jaunajiem tiesnešiem, jeb tomēr ir kādas ambīcijas materiālajā un atpazīstamības ziņā?
Lai kaut ko nopelnītu, sākumā ir jāiegulda. Protams, visi zina, ka varbūt kādreiz būs iespējas tiesāt starptautiskās spēles, bet jāsaprot, ka mēs esam maza valsts, un no Latvijas izsisties iespējams vienam, diviem, varbū trim tiesnešiem. Pārējiem atliek mīlēt savu darbu, jānāk uz stadionu, jāskatās futbols un jāmēģina progresēt. Protams, nozīme ir arī attieksmei, un nevajadzētu sevi nostādīt tādā situācijā, ka zemāk par kādu noteiktu līmeni nevēlies tiesāt, ja tiesā, tad visu.

Pēc cik gadiem mēs redzēsim kādu Latvijas tiesnesi tiesājam Čempionu Līgas, Eiropas čempionāta vai Pasaules Kausa finālu? Tas vispār ir iespējams?
Tas ir ļoti grūti pasakāms. Lai kāds no mūsu tiesnešiem līdz turienei tiktu, viņam pilnīgi noteikti jāpiedzimst laimes krekliņā. Protams, iet uz šādu mērķi var, bet grūti pateikt cik tas ir reāli. To varētu salīdzināt ar jautājumu, kad Latvijas izlase vai klubs tiks līdz tādam panākumam, jo tiesāšana ir cieši saistīta ar futbola līmeni valstī. Paskatieties kāds ir līmenis Spānijā, Anglijā, Itālijā, cik tur nāk skatītāji, un kādi apstākļi tur ir, lai izaugtu par labu tiesnesi.

Pats arī sekojiet līdzi Eiropas līgām un tiesāšanas tendencēm tur?
Protams, cenšos skatīties, man mājās uz jumta ir Satelīta šķīvis un sekoju līdzi spēcīgākajām līgām. Par tiesnešiem runājot – nekļūdās tas, kurš neko nedara, un loģiski, ka arī šo līgu tiesneši ir tikai cilvēki un mēdz kļūdīties. Tur šīs kļūdas uztver ar lielāku sapratni, pie mums uzreiz tiek sacelta ažiotāža apkārt tam visam, kas traucē strādāt.

Kurš tiesnesis šobrīd ir labākais Latvijā?
No manas puses varbūt nebūtu korekti vērtēt kolēģu darbu, bet, manuprāt, visaugstākajā līmenī strādā Romāns Lajuks.