Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2, Did:0, useCase: 0

Kāda karjera sagaidīja Pasaules kausa jaunatnes turnīru zvaigznes (1. daļa)

Reinis Alksnājs
Reinis Alksnājs

Kāda karjera sagaidīja Pasaules kausa jaunatnes turnīru zvaigznes (1. daļa)
2015. gada U-20 Pasaules kausa ieguvēja Serbija šā gada turnīram nekvalificējās un savu titulu tādējādi neaizstāvēja

Foto: AFP/Scanpix

Svētdien, 11. jūnijā, Dienvidkorejā beidzās FIFA Pasaules kauss vecuma grupā līdz 20 gadiem (U-20). Šī bija lielā iespēja iepriekš neredzētiem talantiem no visas pasaules pierādīt savas spējas un, ja viss norit teicami, tad iegūt pat līgumu lielā klubā, kur attīstīties tālāk. Vienmēr ir interesanti šādu turnīru zvaigznēm pēc tam pasekot līdzi karjeras gaitās, varbūt pat pieredzot kā izaug Ballon d’Or balvas ieguvējs. Sportacentrs.com piedāvā apskatīties pēdējā gadsimta jaunatnes futbola Pasaules kausa zvaigznes, un kā tām veicies turpmāk. Otrā daļa ar pārējiem čempionātiem tiks publicēta pēc nedēļas (links uz to).

Iekavās pie spēlētājiem tiks norādīti viņu mači pieaugušo izlasē

FIFA Pasaules U-20 čempionāts 2001

Gala pozīcijas

1. Argentīna (4. tituls)
2. Gana
3. Ēģipte
4. Paragvaja

Šis bija Argentīnas turnīrs, tas tāds iesākās un tā arī beidzās. Dienvidamerikas izlase bija neapturama ar savu 3-5-2 izvietojumu, grupas spēlēs iznīcinot Ēģipti 7:1, pusfinālā uzvarot 5:0 pret Pragvaju, kamēr finālā 3:0 sagraujot Ganu. Čempionei uguņoja Havjērs Saviola, kurš guva 11 vārtus septiņās turnīra spēlēs (vienīgi Brazīlija, ja neskaita Argentīnu, guva tik daudz vārtus togad), kā arī pussargs Andress D'Alesandro.

Pirmo reizi vēsturē pusfinālā spēlēja divas Āfrikas izlases, abām tiekot vienā pārī. Ar Maikla Esjēna un Ibrahima Razaka palīdzību, Gana uzveica Ēģipti un iekļuva finālā, kur kā minēts cieta sakāvi.

Turnīra labākie spēlētāji

1. Havjērs Saviola
2. Džibrils Sisē
3. Andress D'Alesandro

Saviolas (39) ) turnīrā iesistais vēl arvien ir lielākais viena čempionātā laikā. Pēc tā pievienojās Spānijas milzim ''Barcelona'', un sevi pierādīja cik labi vien varēja pirmajās trīs sezonās, gūstot 60 vārtus visos turnīros. 2004. gadā gan galvenais treneris Franks Reikārds Argentīnas talantu izvēlējās sūtīt īrē uz ''Monaco'' un tad uz ''Sevilla'', līgumam ar Saviolu beidzoties. Pēc tā uzbrucējs izmēģināja spēkus Madrides ''Real'' , bet neveiksmīgi, vēlāk pievienojoties ''Benfica'', kur savās trīs sezonās kļuva par fanu favorītu.

Tikmēr viņa bijušajam komandas biedram D’Alesandro (28) varbūt Eiropas futbola virsotnes neizdevās sasniegt, ko nevar teikt par Dienvidamerikas. Pēc veiksmīgā jaunatnes čempionāta palika spēlēt ''River Plate'', ar ko nākamajās sezonās divreiz uzvarēja līgas titulu. 2003. gadā devās uz Eiropu, pievienojoties Vācijas ''Wolfsburg'', kur pavadīja trīs nepilnas sezonas. 2010. gadā ar Brazīlijas ''Internacional'' triumfēja ''Copa Libertadores'' (Dienvidamerikas starptautiskais turnīrs), tajā pašā gadā kļūstot par trešo labāko spēlētāju FIFA Pasaules klubu kausā, kā arī tiekot atzīts par labāko Dienvidamerikā spēlējošo futbolistu.

Ceturtdaļfinālistes Francijas šī turnīra labākais spēlētājs Džibrils Sisē (41) nesteidzās pamest savu klubu ''Auxere'' un uzreiz nākamajā sezonā kļuva par ''Ligue 1'' dalīti rezultatīvāko spēlētāju, izcīnot vietu pieaugušo izlasē un tiekot uz 2002. gada Pasaules kausu. 2004. gadā pievienojās ''Liverpool'', kur varbūt neizdevās sevi pa īstam pierādīt. Sisē gan pirmajā sezonā ar angļu klubu triumfēja Čempionu līgā, viņam leģendārajā finālā pret ''Milan'' (3:3) nākot uz maiņu.

Citas uzlecošās zvaigznes turnīrā

Ganas pussarga Maikla Esjēna (58) potenciāls sniedzās līdz pat paša labākā Āfrikas futbolista līmenim, bet traumas, traumas un vēlreiz traumas viņu iespējams no tā atturēja. Bet arī ar visām tām viņa balvu kabinetā var redzēt divas ''Ligue 1'' trofejas ar ''Lyon'', tik pat Premjerlīgas čempiontitulus ar ''Chelsea'', kā arī Čempionu līgas kausu, kas tika izcīnīts 2012. gadā (tā bija murgaina sezona ganietim, vairāk par pusi sezonas izlaižot traumas dēļ un pavadot ilgu laiku uz soliņa atlikušajā laikā, tai skaitā ČL finālā).

Cita Ganas jaunatnes izlases līdera Dereka Boatenga (47) titulu un klubu saraksts nav ne tuvu tik iespaidīgs. Pussargs pēc turnīra pievienojās vienam no Grieķijas titulētākajiem klubiem ''Panathinaikos'', kur gan nenostiprinājās un jau pēc sezonas devās nomā. Pēc tā sekoja līgumi Zviedrijā, Izraēlā (kur tika atzīts par labāko leģionāru), Ukrainā, lejasdaļas komandās Vācijā un Spānijā, un citur.

Francūzis Filips Meksess (29) U-20 turnīrā devās kā U-18 kategorijas Pasaules čempions un izcēlās ar diviem vārtiem, tai skaitā pret Argentīnu (1:3). Tāpat kā Sisē, arī Meksess pārstāvēja ''Auxere'' un to nepameta pēc turnīra, nākamajā sezonā tiekot iekļauts ''Ligue 1'' simboliskajā sezonas komandā. 2004. gadā sevišķi skandalozi pievienojās ''Roma'', ''Auxere'' transfēram nepiekrītot, tai esot pilnībā Meksesa izvēlei. Itālijā Francijas aizsargs pavadīja visu atlikušo karjeru, 2011. gadā pēc līguma beigām ar galvaspilsētas klubu pievienojās ''Milan''. Nevar nepieminēt, ka viņš karjeras laikā noraidīts ticis 16 reizes.

Kakā (92) ir noteikti pats veiksmīgākais futbolists, kas piedalījās šajā U-20 čempionātā, piedaloties visās piecās Brazīlijas spēlēs. Pēc turnīra brazīlietis sāka profesionālo karjeru ar ''Sao Paulo'', kamēr 2003. gadā parakstīja līgumu ar Eiropas čempioni ''Milan''. Starpā izcīnīja Pasaules kausu ar Brazīlijas pieaugušo izlasi. Nevienam nav noslēpums, ka Itālijā Kakā kļuva par pasaules labāko futbolistu, 2007. gadā izcīnot Čempionu līgu un iegūstot prestižāko individuālo futbola balvu Ballon d'Or. 2009. gadā pievienojās Madrides ''Real'' par gandrīz 70 miljoniem Eiro, bet laiks Spānijas galvaspilsētas klubā bija smags un traumatisks, pussargam vairs neparādot bijušo sniegumu.

Damarkuss Bizlī (124) pirmo reizi izcēlās 1999. gadā, kad tika atzīts par Pasaules U-17 čempionāta otru labāko spēlētāju. Arī 2001. gadā U-20 turnīrā viņš lika par sevi runāt, iesitot divus pret Čīli (4:1) grupā. Pēc tam turpināja spēlēt Čikāgā, kamēr pirmais Eiropas klubs bija PSV, kur pirmajā sezonā ar Nīderlandes komandu sasniedza Čempionu līgas pusfinālu, izkrītot tikai izbraukuma vārtu likuma dēļ pret topošo čempioni ''Milan''. Iespējams karjera tika papostīta Skotijā, kur ieradās 2007. gadā. Ar ''Rangers'' viņam bija trīs neizteiksmīgas sezonas, ilgu laiku pavadot traumās un nekad nespēlējot kā agrāk. Tikmēr ASV izlasē viņš bijis neatņemama sastāvdaļa, piedaloties četros Pasaules kausos.

Turnīra simboliskais vienpadsmitnieks

PozīcijaSpēlētājsIzlasePiezīme
VārtsargsVitakers (-)Jamaika
AizsargsMaikons Sisenando (76)Brazīlija2010. gadā tika iekļauts FIFA simboliskajā gada izlasē
AizsargsFilips Meksess (29)Francija2003. gadā ar pieaugušo izlasi izcīnīja Konfederācijas kausu
AizsargsFabrisio Koločīni (39)Argentīna2004. gada Olimpiskais čempions
AizsargsHulio Arka (0)Argentīna159 spēles Anglijas Premjerlīgā
PussargsIbrahims Razaks (24)GanaPēc turnīra pievienojās ''Empoli'; bet pievīla
PussargsRejads (-)ĒģipteEiropā nav spēlējis
PussargsAndress D'Alesandro (28)ArgentīnaGuva 40'000. vārtus Vācijas Bundeslīgā
PussargsLeandro Romanoli (1)Argentīna2014. gadā ar ''San Lorenzo'' Pasaules klubu kausā spēlēja finālā
Uzbrucējs Havjērs Saviola (39)ArgentīnaGuva uzvaras vārtus pret Kotdivuāru 2006. gada Pasaules kausā
UzbrucējsAdrianu (50)BrazīlijaSavā laikā viens no pasaules talantīgākajiem spēlētājiem; bet neprofesionalitāte karjeru izjauca

Labākie vārtu guvēji

#SpēlētājsValstsVārti
1.Havjērs Saviola (39)Argentīna11
2.Adrianu (50)Brazīlija6
Džibrils Sisē (41)Francija6
4.Roberts de Pino (3)Brazīlija5
Benjamins Auers (0)Vācija5

FIFA Pasaules U-20 čempionāts 2003

Foto:Action Images/fifa.com

Gala pozīcijas

1. Brazīlija (4. tituls)
2. Spānija
3. Kolumbija
4. Argentīna

Šis bija perfekts laiks Brazīlijai, 2002. gadā pieaugušo izlase izcīnīja Pasaules kausu, gadu vēlāk vasarā to atkārtoja U-17 komanda, kamēr decembrī pārceltajā čempionātā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) par sava vecuma stiprāko komandu kļuva arī Brazīlijas U-20. Ceturtdaļfinālā ar 5:1 sagrāva Japānu, kamēr pusfinālā uzveica sāncenšus no Argentīnas (2:1). Finālā gaidīja Spānija ar kapteini Andresu Injestu. Pireneju pussalas valsts turnīrā atgādināja par savu kvalitāti un godam izcīnīja sudrabu (0:1 pret Brazīliju).

Kamēr Āfrikas izlases netika garām astotdaļfinālam, Āzija varēja justies lepna, jo pirmo reizi pēc 12 gadiem divas komandas no šī kontinenta iekļuva ceturtdaļfinālā. Tai skaitā bija arī mājiniece AAE, kas pārsteidza visus, izslēdzot Austrāliju, ģeniālajam Ismailam Mataram gūstot vienīgos vārtus (1:0).

Turnīra labākie spēlētāji

1. Ismails Matars
2. Dudu Searense
3. Dani Alvešs

Ismails Matars (116) bija vārds, ko pirms turnīra zināja daži, bet uzbrucējs to mainīja, vismaz uz brīdi. Viņš bija sensācija no AAE, parādot fantastisku bumbas kontroli un piespēles kvalitāti, skatītāji varēja tikai brīnīties. Matars gandrīz viens pats ievilka izlasi ceturtdaļfinālā, ar izciliem vārtiem nosūtot Austrāliju mājās. Viņa nākotne izskatījās spoža, pat tāds klubs kā Milānas ''Inter'' interesējās par jauno uzbrucēju. Bet Matars tā arī nekad nedevās prom no dzimtenes, iemesls tam iespējams bija valsts ierastā nepatika pret zvaigznēm, kas pamet AAE. Ar pieaugušo izlasi viņš pacēla divus Rietumāzijas Nācijas kausus, 2007. gada čempionātā tiekot atzītam par labāko spēlētāju.

Viens no čempiones līderiem Dudu Searense (12) pēc turnīra devās uz Japānu, kur aizvadīja īsu laiku, pēc kā pievienojās Francijas klubam ''Rennes''. Arī tur atradās tikai vienu sezonu, pēc kā 2005. gadā sekoja līgums ar treblu ieguvušo Maskavas CSKA, kur jau Searensi gaidīja bijušais U-20 izlases komandas biedrs Daniels Karvalju. Krievijā pussargs neaizvadīja karjeras labākos gadus un jau pēc divām sezonām vēlējās pamest klubu. Tas gan izdevās tikai 2008. gadā. Ar Brazīlijas pieaugušo izlase triumfēja ''Copa America'' 2004. gadā.

Atšķirībā no pirmajiem diviem, Dani Alvess (100) savu potenciālu realizēja ar uzviju. Pēc 2003. gada U-20 čempionāta, kur tika salīdzināts ar leģendu Kafū, jaunais brazīlietis parakstīja ilgtermiņa līgumu ar ''Sevilla''. Ar to viņš pacēla divus UEFA kausus, pēc pirmā triumfa tika nosaukts par visa turnīra labāko spēlētāju, kamēr pēc otra tika iekļauts UEFA gada simboliskajā komandā. 2008. gadā Alvess kļuva par vienu no pasaules dārgākajiem aizsargiem (23+7 miljoni sterliņu mārciņu), kad pievienojās ''Barcelona''. Tur viņš sevi pierādīja kā vienu no pasaules labākajiem malējiem spēlētājiem, kā arī izcīnīja trīs Čempionu līgas trofejas, Arī šogad ar ''Juventus'' Alvess spēlēja šī prestižā turnīra finālā, bet zaudēja (1:4).

Citas uzlecošās zvaigznes turnīrā

Sevi turnīrā teicami parādīja Argentīnas pussargs Havjers Maskerano (136). Lai arī viņš vēl ne minūti nebija aizvadījis kluba rindās (pussarga vietu ''River Plate'' ieņēma komandas kapteinis), jau pirms U-20 finālturnīra argentīnietis debitēja pieaugušo izlasē pret Urugvaju. Pirmajā sezonā kļuva par neatņemamu sastāvdaļu valsts čempiones ''River Plate'' rindās. Pēc tam sekoja līgums ar Brazīlijas ''Corinthians'', kamēr 2006. gadā šokējoši pievienojās ''West Ham United'', daudziem Eiropas vadošajiem klubiem vēloties Maskerano. Londonā gan pavadīja tikai pussezonu līdz pārgāja uz ''Liverpool'', kamēr 2010. gadā noslēdza līgumu ar vienu no vadošajiem Eiropas klubiem ''Barcelona''. 2014. gadā ar Argentīnas izlasi ieguva sudrabu Pasaules kausā, esot viens no svarīgākajiem komandas spēlētājiem.

Tikmēr Spānijai starp iespaidīgākajiem spēlētājiem bija uzbrucējs Serhio Garsija (2), no kura gan lieliskais sniegums tika sagaidīts, zinot, ka viņš bija ''Barcelona'' akadēmijā. Lai arī cik rezultatīvs Garsija bija Katalonijas kluba otrajā komandā, Spānijas Augstākajā līgā ''La Liga'' viņš sevi tā arī neparādīja, 2005. gadā oficiāli pameta ''Barcelona'', lai pievienotos ''Real Zaragoza''. Visu karjeru līdz 2015. gadam aizvadot Spānijā, viņš divreiz pārspēja desmit vārtu robežu ''La Liga'', proti, 2013./14. un 2014./15. sezonā ar ''Espanyol'', kad, respektīvi, iesita 12 un 14 reizes.

Andress Injesta (117) sevi parādīja pasaulei jau U-15 līmenī, kad ar ''Barcelona'' jauniešiem uzvarēja ''Nike Premier Cup'', pats iesitot uzvaras vārtus fināla pēdējā minūtē. Viņš uguņoja teju visās Spānijas jaunatnes izlasēs (U-16, U-17, U-19, U-20, U-21), līdz visbeidzot 2006. gadā Injesta tika negaidīti iekļauts Pasaules kausa pieaugušajā komandā. 2008. un 2012. gadā triumfēja Eiropas čempionātā, kamēr starpā (2010. gadā) iesita uzvaras vārtus Pasaules kausa fināla papildlaikā (1:0), lai palīdzētu Spānijai iegūt arī šo balvu. Klubu rindās visu karjeru pavadījis ar ''Barcelona'', izcīnot četrus Čempionu līgas titulus, kā arī astoņus ''La Liga'' kausus. 2010. gadā viņš tika nosaukts par pasaules otru labāko spēlētāju.

Lielisks starp Brazīlijas spēlētājiem bija arī Daniels Karvalju (3), kurš uzreiz pēc turnīra pārgāja uz Krievijas Premjerlīgas čempioni Maskavas CSKA. Otrā sezona ar galvaspilsētas klubu nekad netiks aizmirsta, jo Karvalju bija starp komandas labākajiem spēlētājiem, izcīnot slavenu treblu, proti, nacionālās līgas titulu, valsts kausu un UEFA kausu. Viņš kļuva par pirmo leģionāru, kurš tiek atzīts par sezonas labāko Krievijas Premjerlīgas futbolistu. Tāpat arī UEFA kausa finālā bija atbildīgs pie visiem trīs vārtiem, iegūstot fināla labākā spēlētāja balvu. 2006. gadā Karvalju aizvadīja vienīgās trīs spēles Brazīlijas pieaugušo izlasē, debijā iesitot pret Norvēģiju.

ASV U-20 izlases vārtsargs Stīvs Kronins (0) pēc turnīra guva plašu uzmanību no MLS, kā draftā 2004. gadā arī tika izvēlēts ar 10. numuru. Takā Sanhosē ''Earthquakes'' jau bija divi labi vārtsargi, viņš tikai aizmanīts uz Losandželosas ''Galaxy'', kur trīs sezonu laikā aizvadīja 28 spēles līgā. 2009. gadā Kronins pievienojās Portlendas ''Timbers'', kur pirmajā sezonā parādīja vērā ņemamu sniegumu, noturot vārtus neskartus 12 mačos. Tomēr kopš 2011. gada ir bez kluba. Interesanti, ka vienreiz Kronins ticis izsaukts arī uz ASV pieaugušo izlasi, bet draudzības spēlē palika soliņa - vienīgais no komandas.

Turnīra simboliskais vienpadsmitnieks

PozīcijaSpēlētājsIzlasePiezīme
VārtsargsStīvs Kronins (0)ASVVisu karjeru pavadījis ASV
AizsargsAlsidess (0)BrazīlijaČetru gadu laikā nereizi neizgāja laukumā ar savu klubu ''Chelsea''
AizsargsDani Alvess (100)BrazīlijaSešas reizes iekļauts FIFA simboliskajā gada vienpadsmitniekā
AizsargsFernandess Lopess (5)ArgentīnaVienīgais Eiropas klubs bija Maskavas ''Dynamo''; kur aizvadīja astoņus gadus
AizsargsAtiba Hatčinsons (77)KanādaPieckārtējs Kanādas labākais futbolists
PussargsGabi (0)SpānijaMadrides ''Atletico'' kapteinis un divkārtējs Čempionu līgas sudraba ieguvējs
PussargsAdnress Injesta (117)SpānijaPasaules kausa; Eiropas čempionāta un Čempionu līgas finālu labākais spēlētājs
PussargsDudu Searense (12)Brazīlija2004. gada ''Copa America'' ieguvējs
UzbrucējsIsmails Matars (114)AAENo 36 vārtiem izlasē tikai vienreiz iesitis pret Eiropas izlasi - Šveici
UzbrucējsKlebers (-)Brazīlija

Labākie vārtu guvēji

#SpēlētājsValstsVārti
1.Dudu Searense (12)Brazīlija4
Fernando Kavenagi (4)Argentīna 4
Daisuke Sakata (1)Japāna4
Edijs Džonsons (63)ASV4
2.Andress Injesta (117)Spānija3

FIFA Pasaules U-20 čempionāts 2005

Foto:Action Images/fifa.com

Gala pozīcijas

1. Argentīna (5. tituls)
2. Nigērija
3. Brazīlija
4. Maroka

Argentīna svinēja ceturto Pasaules U-20 kausu pēdējos sešos turnīros. Pēc šī čempionāta visiem uz mēles bija tikai divi vārdi - Lionels Mesi. Jaunā superzvaigzne, kurš pirmajās divās turnīra nedēļās bija nepilngadīgs, nebija apturams. Vienīgajā spēlē, ko viņš nesāka, Argentīna zaudēja, proti pirmajā pret ASV (0:1). Pēc tam Mesi ar izlasi izcīnīja visas sešas uzvaras, paveicot kaut ko līdzīgu Djēgu Maradonam 1979. gada U-20 čempionātā, tādējādi šī bija pirmā reize, kad abi līdzīgie spēlētāji tika salīdzināti.

Mājiniece Nīderlande ar ''Arsenal'' akadēmijas spēlētāju Kvinsi Ovusu-Abeiji un kapteini Hedvigesu Maduro priekšgalā parādīja, ka ir viena no turnīra bīstamākajām komandām. Tomēr ne tikai gaidītais tituls izpalika, bet arī medaļas, jo ceturtdaļfinālā līdz šim perfektā Nīderlande cieta zaudējumu Nigērijai pēc garas 11 metru soda sitienu sērijas (1:1 - 11m 9:10). Lai arī mājinieki bija izkrituši krietni ātrāk kā vēlējās, faniem nebija par ko bēdāties, jo nākotne izskatījās spoža. Tikmēr Nigērija ar dominējošo pussargu Džonu Obi Mikelu devās tālāk un izcīnīja sudrabu, kopā ar Maroku padarot Āfriku lepnu.

Turnīra labākie spēlētāji

1. Lionels Mesi
2. Džons Obi Mikels
3. Taje Taivo

Būsim atklāti – vai tiešām ir kas tāds, ko par Mesi (117) jau nezinām? Neapšaubāmi pats veiksmīgākais stāsts jebkurā jaunatnes futbola čempionātā, viņš kļuva par ''Barcelona'' līderi un pierādīja sevi kā vienu no visu laiku labākajiem futbolistiem vēsturē. Vēl nesasniedzis 30 gadu vecumu, Mesi kontā jau ir astoņi Spānijas Augstākās līgas tituli, četras Čempionu līgas trofejas, kā arī viņš piecreiz ticis nosaukts par planētas labāko futbolistu. Viss, kas trūkst, ir Pasaules kauss, kur viņš gan ir uzspēlējis finālā, gan atzīts par labāko spēlētāju.

Tad ir nigērietis Džons Obi Mikels (78), kuram karjera sākās interesanti. 2003. gadā pirms Pasaules U-17 čempionāta Nigērijas FA pussargu nepareizi pierakstīja kā Mikelu, nevis Maiklu (kāds ir viņa īstais vārds). Tas gan viņu ne tikai neapvainoja, bet pat piesaistīja izmantot tālāk. Pusgadu pēc 2005. gada U-20 turnīra Mikelam bija paredzēts pievienoties Mančestras ''United'', bet neizprotami notikumi sekoja, tai skaitā pazušana uz trīs mēnešiem, un nigērietis beigās kļuva par ''Chelsea'' spēlētāju. Ar Londonas klubu Mikels aizvadīja desmit pilnas sezonas, esot periodiski gan rezervists, gan neatņemams pamatsastāva loceklis. 2012. gadā aizvadīja pilnas 120 minūtes Čempionu līgas finālā, kur ''Chelsea'' svinēja savu pirmo triumfu. Ar pieaugušo Nigērijas izlasi 2013. gadā izcīnīja Āfrikas Nāciju kausu.

Viņa komandas biedram jaunatnes un pieaugušajā izlasē Tajo Taivo (53) karjera nebija tik spoža, vismaz tā par ātru norietēja. Pēc turnīra malējais aizsargs ar Marseļas ''Olympique'' parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu. Pavadījis sešus lieliskus gadus Francijā, izcīnot arī ''Ligue 1'' titulu, Taivo, jaunu izaicinājumu meklējot, devās uz ''Milan''. Tomēr tā izrādījās kļūda, jo Itālijā viņš ātri zaudēja savu vietu sākumsastāvā un jau pēc pussezonas sekoja noma bijušajā Kaspara Gorkša klubā QPR un nākamajā sezonā Kijevas ''Dynamo''. Pēc tam karjeras ceļi veda uz Turciju, Somiju un Šveici.

Citas uzlecošās zvaigznes turnīrā

Rons Vlārs (32) bija starp turnīra labākajiem aizsargiem, esot līderis gandrīz nepārspējamai aizsardzībai, kas ielaida tikai divus vārtus visā čempionāta laikā. Pēc U-20 turnīra no Vlāra tika sagaidīta liela sezona ar AZ, bet radās nesaskaņas ar galveno treneri Luiju van Gālu, un aizsargs starpsezonā pievienojās ''Feyenoord'', kur ātri kļuva par sākumsastāva spēlētāju. Bet 2007. gadā traumas sasniedza kritisku punktu, divu turpmāko sezonu laikā aizvadot tikai četras spēles. No tām gan atgriezās lieliski un 2012. gadā devās uz Anglijas Premjerlīgas ''Aston Villa''. 2014. gada vasara noteikti Vlāra karjerā ir neaizmirstamākais brīdis, kad ar Nīderlandi izcīnīja bronzu Pasaules kausā, pats kļūstot par vienu no čempionāta vērtīgākajiem aizsargiem.

Dalīti otrs rezultatīvākais spēlētājs Aleksandrs Alijevs (28) tā arī nekad futbola augstumus nesasniedza. Pēc turnīra palika Kijevas ''Dynamo'', kur līdz 2008. gada sezonai bija biežāk rezervists. Tomēr tad viņš atvērās, kļūstot par trešo rezultatīvāko spēlētāju un pašu labāko rezultatīvo piespēļu dalītāju līgā, kā arī Alijevs bija svarīga figūra ''Dynamo'' lieliskā UEFA kausa gājienā, kur klubs sasniedza pusfinālu. Ar Ukrainas U21 izlasi uzbrucējs Eiropas čempionātā ieguva sudrabu. Kvalifikācijā viņš iesita vienus no visu laiku skaistākajiem vārtiem U-21 vēsturē.

Maroka turnīrā kļuva par atklājumu, un viens no tās līderiem bija uzbrucējs Muhsins Nažurs (9). Tomēr viņa talants netika ievērots Eiropā, un marokietis palika savas valsts klubā ''Raja Casablanca'' ar ko pēc U-20 turnīra pacēla Arābu Čempionu līgas trofeju. Vienīgā komanda Eiropā Nažuram bija beļģu ''Charleroi'', kur aizvadīja divas klusas sezonas. 2013. gadā, kad bija atgriezies ''Raja Casablanca'', viņš piedalījās FIFA Pasaules klubu čempionātā un aizcīnījās līdz pat finālam, zaudējot Minhenes ''Bayern'' ar cienījamu 0:2. Nažurs tika atzīts par turnīra trešo vērtīgāko spēlētāju.

Līdzīgi kā iepriekšējiem arī viens no Brazīlijas turnīra spožākajiem spēlētājiem Fabio Santušs (4) nesasniedza Eiropas virsotnes. Pirms jaunatnes turnīra viņš ar ''Sao Paulo'' izcīnīja ''Copa Libertadores'', kā arī Pasaules klubu kausu, finālā tiekot galā ar Stīvena Džerarda ''Liverpool'' (1:0) (jāpiemin, ka abas prestižās trofejas malējais aizsargs izcīnīja arī 2012. gadā ar ''Corinthians''). Savukārt pēc U-20 turnīra Santušs devās īrē uz Japānu, pēc kā sekoja vēl trīs nomas, tai skaitā ar ''Monaco'', kas arī ir brazīlieša vienīgas Eiropas klubs. Pieaugušo izlasē debitēja 2012. gadā pret Argentīnu.

Turnīra simboliskais vienpadsmitnieks

Pēc 2003. gada nav pieejams

Labākie vārtu guvēji

#SpēlētājsValstsVārti
1.Lionels MesiArgentīna6
2.Fernando LjorenteSpānija5
Aleksandrs AlijevsUkraina5
4.Graciāno PelleItālija4
Davids SilvaSpānija4

FIFA Pasaules U-20 čempionāts 2007

Foto:Foto-net

Gala pozīcijas

1. Argentīna (6. tituls)
2. Čehija
3. Čīle
4. Austrija

Argentīnas dominance U-20 līmenī turpinājās arī šajā čempionātā. Bet atmiņā no šī turnīra paliks Čehija, kas tikai ar grūtībām izgāja kvalifikāciju, bet jau pirmajā čempionāta mačā spēlēja neizšķirti pret Argentīnu (0:0). Iekļuvusi izslēgšanas spēlēs, Centrāleiropas valsts izslēdza Japānu (2:2 - 11m 4:3), kamēr jau ceturtdaļfinālā šokēja ar panākumu pret izteikto favorīti Spāniju (1:1 - 11m 4:3). Pat finālā tieši Čehija bija tā, kas izvirzījās vadībā pirmā, kad Martins Fenins izcēlās ar supervārtiem.

Tomēr otrajā puslaikā Agrentīna iesita divus un uzvarēja (2:1). Rezultātu izlīdzināja Serhio Agvero, kurš piedalījās savā otrajā turnīrā pēc kārtas un līdzīgi bijušajam (un nākamajam) komandas biedram Mesi uguņoja visa čempionāta garumā.

Savu valsti lepnu padarīja Nigērija, kas uz turnīru sūtīja pārsvarā tikai spēlētājus no savas Nacionālās līgas, bet parādīja izcilu cīņassparu un kvēli, sasniedzot ceturtdaļfinālu. Čīle ar Arturo Vidalu un Nikolasu Medinu priekšgalā tikai papildlaikā spēja pieveikt āfrikāņus, kur gan iesita četrus (4:0). Tikmēr Meksika turnīram izvēlējās desmit spēlētājus no U-17 izlases, kas 2005. gadā izcīnīja zeltu.Tas izrādījās veiksmīgi, komandai uzvarot visas spēles līdz ceturtdaļfinālam pret Argentīnu, kur gan lieliskie Džovanni Dos Santoss un ''Arsenal'' talants Karloss Vela nespēja palīdzēt (0:1).

Par pirmo spēlētāju, kurš izcēlies ar hat-trick gan U-17, gan U-20 PK kļuva Fredijs Adu, kurš savulaik tika uzskatīts par ASV daudzsološāko talantu. Lieki teikt, ka viņš savu potenciālu neizmantoja, tagad, 28 gadu vecumā, esot bez kluba.

Turnīra labākie spēlētāji

1. Serhio Agvero
2. Maksimiliāno Moraless
3. Džovanni Dos Santoss

Kā jau iepriekš tika minēts, Agvero (82) piedalījās U-20 turnīrā arī divus gadus iepriekš, kad arī triumfēja. 2007. gada čempionātā viņš parādīja neticamu individuālo meistarību un futbola domāšanu, kas gan varbūt pat nebija tik liels pārsteigums, skatoties uz to faktu vien, ka viņš gadu iepriekš bija pievienojies Madrides ''Atletico'' par kluba rekordsummu (23 miljoni eiro). Jau otrajā sezonā viņš kļuva par galvaspilsētas komandas rezultatīvāko spēlētāju, kamēr 2011. gadā sevišķi skandalozā veidā pameta Spāniju, vēl esot klubā, neslēpa vēlmi doties prom. Par 45 miljoniem eiro pievienojās Mančestras ''City'', ar ko jau savā pirmajā sezonā triumfēja Anglijas Premjerlīgā neaizmirstamā veidā, uzvarot izšķirošajā spēlē, kamēr kompensācijas laika sākumā vēl bija iedzinējos. Uzvaras vārtu guva Agvero. Ar Argentīnas izlasi 2014. gadā sasniedza Pasaules kausa finālu.

Ne tuvu tik spilgtu karjeru neizbaudīja viņa komandas biedrs Maksi Moraless (1), kurš, neskatoties uz prestižajām U-20 balvām, labāku līgumu kā ar Krievijas ''Moscow'' neparakstīja. Pat tur Moralesam neizdevās uzspīdēt, pēc pussezonas atgriežoties Argentīnā. 2011. gadā viņš vēlreiz devās izmēģināt spēkus Eiropā, pievienojoties Itālijas ''Atalanta'', ar ko aizvadīja piecas sezonas.

Līdzīgi Agvero, arī Dos Santoss (93) nebija īsti uzlecošā zvaigzne, jo viņš bija daļa no pasaules U-17 čempiones vienības, kamēr jau no 13 gadu vecuma atradās ''Barcelona'' akadēmijā. Katalonijas grandā viņš nospēlēja vienu sezonu, kamēr nākamajā klubā ''Tottenham Hotspur'' Dos Santoss gandrīz visus četrus gadus pavadīja īrēs. Iespējams, spožākā sezona Eiropā bija 2013./14. gada, kad ar ''Villareal'' Spānijas Augstākajā līgā guva 11 vārtus un astoņas rezultatīvas piespēles, bet šāds sniegums nesekoja nākamajā sezonā. Dos Santoss pēc tam devās uz ASV, kur Losandželosas ''Galaxy'' kļuvis par vienu no līgas labākajiem spēlētājiem. Ar Meksikas pieaugušo izlasi ir pacēlis trīs Ziemeļamerikas Zelta kausus, 2009. gadā tiekot pat atzīts par labāko spēlētāju.

Citas uzlecošās zvaigznes turnīrā

Čīlietis Nikolass Medina (0) jau gadu pirms turnīra varēja doties uz Madrides ''Real'', bet nejutās gatavs Eiropai. Pēc U-20 čempionāta viņš tomēr devās uz Spāniju, ne uz galvaspilsētas grandu, bet gan ''Osasuna'', kur visus trīsarpus gadus nereizi neuzspēlēja, dzīvojot nomās. Tā arī vairs Eiropā neatgriezās, kamēr Čīles pieaugušajā izlasē spēlējis nav.

Arturo Vidals (88) bija vēl viens spēlētājs, uz kuru Eiropas klubi meta acis jau pirms turnīra. Tieši pussarga sniegums U-20 čempionātā pārliecināja Leverkūzenas ''Bayer'' lauzt Čīles spēlētāju transfērrekordu uz Vidalu. Vācijā viņš sevi pierādīja kā vienu no labākajiem pussargiem pasaulē, vēlāk dodoties uz Turīnas ''Juventus'', ar ko četras sezonas pēc kārtas triumfēja ''Serie A''. Tagad Vidals spēlē Minhenes milzī ''Bayern'', kur ir stabila pamatsastāva vērtība. Ar Čīles pieaugušo izlasi viņš divreiz izcīnīja Dienvidamerikas kausu, abās tiekot iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

Pēc izcilā snieguma U-20 turnīrā, Martins Fenins (16) piesaistīja vairākus Eiropas spēcīgākos klubus, tai skaitā ''Juventus'', kas bija tuvu, lai parakstītu līgumu ar čehu, bet tomēr spēlētājs nebija apmierināts ar īri Dženovā, kas sekotu. Tāpēc pievienojās Frankfurtes ''Eintracht'', kur jau pirmajā mačā guva hat-trick. 2011. gadā klubu pameta, lai pievienotos Vācijas otrās līgas ''Ennergie Cottbus'', bet jau pēc sezonas atgriezās dzimtenē. Fenins debitēja pieaugušo Čehijas izlasē uzreiz pēc U-20 turnīra, bet pāris gadu laikā loma valstsvienībā saruka, kopš 2011. gada uz izlasi saukts vairs neesot. Zīmīgi, ka Fenins 2010. gadā iesita pret Latviju.

Viņa jaunatnes komandas biedrs Mareks Strestiks (1) lielisko U-20 turnīra sniegumu nekad tā arī nespēja atkārtot, lielāko karjeras daļu aizvadot Ungārijā, pat ne vienmēr Augstākajā līgā.

Labākie vārtu guvēji

#SpēlētājsValstsVārti
1.Serhio AgveroArgentīna6
2.Adrians LopessSpānija5
3.Maksimiliāno MoralessArgentīna4
Džozī AltidorsASV 4

Izmantotie resursi:
https://www.transfermarkt.com/
https://en.wikipedia.org/wiki/FIFA_...
FIFA U-20 World Cup Korea Republic 2017 - News...
Official Documents - Football Development -...

     [+] [-]

, 2017-06-13 20:53, pirms 3 gadiem
Paldies par rakstu - bija interesanti palasīt.

     [+] [-]

, 2017-06-14 00:24, pirms 3 gadiem
Fakti interesanti, bet autora ceturtās klases skolēna sacerējuma stils pamatīgi krīt uz nerviem.Līdz beigām neizlasīju. ..

     [+] [-]

, 2017-06-14 11:24, pirms 3 gadiem
Saviola, Rauls, Ronaldo, Eto'o, ak, kas par meistariem uzbrukumā bija 2003-2004 gadā