Tarvids: "Rezultātu arvien uzstājīgāk pieprasa sporta ierēdņi un žurnālisti"

Kad meitenes bija mazas, sportā jau uzrādīja augstvērtīgus rezultātus, taču psiholoģiski vēl nebija pietiekamā līmenī - bija vajadzīga drošības sajūta un tēva palīdzība, lai nodrošinātu nepieciešamo un radītu laimes sajūtu, "darot neredzamo darbu," informē Gintauts Tarvids.

Kad meitenes sasniedza 17-18 gadu vecumu, tēvs saprata, ka "viņas bija kļuvušas par dāmām", līdz ar to tēta klātbūtne vairs nav tik vajadzīga un dažreiz pat traucē. "Tētim jāprot būt neuzbāzīgam un vajadzīgajā brīdī jāpaiet maliņā." Mūsu sportistes tagad trenējas Vācijā un dzīvo pastāvīgu dzīvi.

Tēvs daudz braucis uz meitu sacensībām, dažreiz arī sekundēja vai pildīja trenera funkcijas. "Varu pateikt, ka taekvondo nav ciets cīņas sports. Es teiktu, ka tas ir paukošanas un baleta sakausējums," atzīst šī sporta veida speciālists.

Godalgas ir svarīgas, tāpat kārdina iespēja tikt uz olimpiādi, taču taekvondo māsu tēvam tas šķiet "nedaudz mākslīgi, jo rezultātu arvien uzstājīgāk pieprasa sporta ierēdņi un žurnālisti," uzskata Gintauts Tarvids. Sportistēm vajag priecāties arī par ceļu līdz pjedestālam.

Kā jau ziņots, Inese Tarvida šogad kļuva par divkārtējo pasaules bronzas medaļnieci, kas ļauj pretendēt uz nākamās sezonas Latvijas Olimpiskās vienības A sastāvu. Jolanta Tarvida pasaules čempionātā ieguva devīto vietu, bet U21 Eiropas čempionātā izcīnīja zeltu - šie sasniegumi ļauj pretendēt uz B sastāva spici.

Sākotnēji tika cerēts, ka Inese olimpiādei kvalificēsies pēc ranga, bet tagad māsām palikusi vēl viena iespēja - 2020. gada aprīlī Milānā notiks Eiropas kvalifikācijas turnīrs, kur uz galda būs divas ceļazīmes uz Tokijas spēlēm.

Izmantotie resursi:
Žurnāls "Klubs", Ralfs Dravnieks