Latvijas – Igaunijas līgas Februāra spēlētāja – Ieva Kūlīte

Mēneša MVP balvu saņem pirmo reizi?

Ieva Kūlīte.Latvijas – Igaunijas līgā par mēneša spēlētāju esmu kļuvusi pirmo reizi. Iepriekš esmu bijusi labāko spēlētāju piecniekā Baltijas līgā, saņēmusi balvu kā labākā atlēkušo bumbu izcīnītāja... Jāpadomā, varbūt bijusi vēl kāda balva. Jebkurā gadījumā tāda atzinība ir ļoti patīkama.

Kā pati esi apmierināta ar sezonu?

Ir interesanti. “TTT Rīga” komandā saasinājusies savstarpējā konkurence, jāpacīnās treniņos, lai iekarotu vietu sastāvā un tiktu pie lielāka spēles laika. Mūsu savstarpējās cīņas treniņā dažkārt ir grūtākas un interesantākas nekā spēles ar tabulas lejasgala vienībām. No konkurences nebaidos. Tā motivē vairāk izdarīt un kopumā nāk par labu komandai. Arī rezultāti parāda, ka virzāmies uz augšu. Eiropas kausa izcīņā iekļuvām izslēgšanas turnīrā, labi startējam Austrumeiropas līgā.

Latvijas – Igaunijas līgā šosezon esat izteiktas favorītes. Nekļūst garlaicīgi?

Bijušas ļoti dažādas spēles. Gan tādas, kurās uzvara nāca viegli, gan tādas, kurās vajadzēja nopietni pacīnīties. Katrā ziņā garlaicīgi nav bijis un nu jau vairs nebūs. Visos turnīros tuvojas izšķirošās cīņas, kuras nekad nav vienkāršas. Jā, šosezon “Cēsu” komanda mums nebūs konkurente, bet vairākas bijušās cēsnieces tagad pārstāv Liepāju un Latvijas čempionāta finālsērija nebūs nekāda pastaiga. Tāpat kā spēles Latvijas – Igaunijas līgā, kur klāt nākušas

Kura spēle pašai šķiet vislabākā?

Vienu vai pat vairākas būtu grūti izcelt. Lielas emocijas bija Eiropas kausa izcīņas mačos. Īpaši galotnēs, kad svarīgā brīdī izdevās izcīnīt bumbu pie groza vai trāpīt metienu. Bija laba spēle Somijā.

Esi tikai basketboliste?

Vēl arī studente. Studēju uzņēmējdarbību RISEBA, pēc gada vajadzētu beigt mācības. Pamazām cenšos apvienot teoriju ar praksi. Ir idejas, kuras gribētos attīstīt un meklēju iespējas to izdarīt.

Saistībā ar basketbolu?

Nē. Reizēm šķiet, ka derētu pamācīties par treneri, bet – tas nebūtu biznesa perspektīvu dēļ.

Karjeras laikā esi spēlējusi Slovākijā, Spānijā, Vācijā. Vai basketbola leģionāres gaitām pielikts galīgais punkts?

Neesmu noskaņota kategoriski, liela nozīme būtu piedāvājumam un iespējām. Piemēram, Vācijā biju atradusi sapņu komandu, ar kuru 2012.gadā kļuvu par šīs valsts čempioni. Ja nākamajā gadā tā nebūtu bankrotējusi, iespējams, joprojām tur spēlētu. Patlaban esmu iespēlējusies “TTT Rīga” ir interesanti, katru sezonu nāk jauni izaicinājumi, turklāt esmu mājās. Pašlaik viss ir kārtībā.

Pērn valstsvienības sastāvā piedalījies Eiropas čempionā, bet kvalifikācijas spēlēs nebiji komandas sastāvā. Ceri atgriezties?

Protams, jūtos kā daļa komandas. Pēdējām spēlēm sekoju no mājām. Pret Slovēniju skatījos, kas neiznāk, jo nākamruden varbūt pašai vajadzēs iet laukumā un cīnīties ar šīm pretiniecēm. Kad meitenes cīnījās Lietuvā, bija milzīgas emocijas – pārdzīvoju, pat kliedzu pie TV ekrāna. Būšu priecīga, ja nākamajā spēlē varēšu palīdzēt.