Jahovičs: "Futbolā arī mazs transfērs būs desmitreiz lielāks par VEF rekordu"

"Kluba budžets, protams, tiek plānots jau pirms sezonas sākuma," sacīja Gatis Jahovičs, kura vadītais "VEF Rīga" klubs ir viens no retajiem Latvijā, kas tradicionāli sezonas sākumā atklāj plānoto gada budžetu (šogad - 1.7 miljoni eiro). "Sezonas gaitā gan parasti ir visādas nianses, kas budžeta apmērus izmaina, pārsvarā jau padarot to lielāku. Viens piemērs būtu spēlētāju nomaiņa sezonas vidū - kaut vai lidmašīnas biļetes jaunam spēlētājam. Tāpat līguma izbeigšana parasti nozīmē arī kaut kādu kompensāciju spēlētājam. Spēlētāji šajā ziņā parasti ir labi nodrošināti, un ļoti retas ir situācijas, kad izdodas vienoties ar spēlētāju par sadarbības pārtraukšanu bez kompensācijas izmaksas."

"Tāpat nevaram paredzēt ceļošanas izmaksas," turpināja Jahovičs. "Eirokausu spēle var būt Vācijā, bet tikpat labi izloze var piespēlēt ceļu uz Tenerifi, kā tas bija šogad. Tas, protams, ir nesalīdzināmi dārgāks brauciens. Kā veidojas kluba budžets? Tas notiek jau iepriekšējā sezonā, un mūsu klubā vairāk nekā 90% budžeta veido privātie sponsori. Pagājušajā sezonā mums 1.5-1.6 miljonu eiro budžets, un pašvaldības atbalsts bija 100 tūkstoši eiro."

"Zemgales/LBTU" prezidents Aivars Zeltiņš norādīja, ka viņa klubā budžeta modelis principā ir līdzīgs, taču, nestartējot Somijas "Mestis" līgā, šīs sezonas budžets sarucis līdz apmēram 0.75 miljonam eiro: "Viena lieta, kas jāņem vērā, sporta klubā budžets nav par kalendāro gadu, bet gan sezonas nogrieznī, un tur ne visi plānotie ienākumi piepildās. Taču šobrīd "Zemgales" budžetā 80% ir no privātajiem reklāmas sadarbības partneriem un 20% publiskais finansējums."

"Domāju, ka arī Gatis piekritīs tam, ka Latvijā bez pašvaldības un/vai valsts atbalsta profesionālas sporta komandas nemaz nebūtu," sacīja Zeltiņš. "Tādēļ aicinātu domāt ilgtermiņā par to, kā tad mēs Latvijā redzam valsts un pašvaldību ieinteresētību atbalstīt profesionālo sportu."

"Zemgale" un "VEF Rīga" ir Latvijas pašreizējās čempionvienības savos sporta veidos, taču abu klubu vadītāji atzina, ka ienākumi no biļešu tirdzniecības tāpat ieņem salīdzinoši mazu daļu kluba budžetā. "Zemgales" klubā ienākumi biļetēm ir 7-8% no gada budžeta, kamēr VEF šis procents ir vēl mazāks. Kā norādīja Jahovičs, tas tādēļ, ka VEF budžets jau pats par sevi ir lielāks, taču biļešu ienākumi jebkurā gadījumā nav iespaidīgi: "Pat Eirokausu spēlēs, kuras aizvadām Arēnā Rīga, mēs ar biļešu pārdošanu vien nevaram nosegt."

Raidījumā intervijas veidā par situāciju Latvijas futbola klubos pastāstīja Virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša, norādot, ka kopumā futbola klubu rocība pieaug, tiesa, arī palielinās atstatums starp vadošajiem klubiem un pārējiem. Tāpat tika atzīmēts fakts, ka futbola Virslīgā arvien vairāk ienāk ārzemju investori, kuri pārņem komandas. "Uz to var paskatīties dažādi," teica Dakša. "Eiropas mērogā šādi gadījumi jau nav nekas aktuāls, un tas ir arī Latvijas līgas novērtējums, ka cilvēki no ārzemēm interesējas un gatavi ieguldīt līdzekļus. Tukšā vietā jau parasti naudu neber."

Latvijas sportā pārsvarā tiek piesaukta ziedošana, atbalstīšana, sponsorēšana, bet kā ar ieguldīšanu un cerībām atpelnīt un nopelnīt? Globāli sports tomēr ir kļuvis par biznesu, bet Latvijā to pagaidām īsti to nevar teikt. "Vārds "peļņa", ņemot vērā Latvijas sporta klubu struktūru un juridisko statusu, varbūt nav tas atbilstošākais," turpināja Dakša. "Drīzāk jārunā par ienākumu un izdevumu sabalansēšanu. Teikt, ka Latvijā ir kāds sporta klubs, kas 100% balstās uz sabalansētu ienākumu struktūru (biļetes, sponsori, reklāmas, suvenīru tirdzniecība utt.), nevar - mums tāda nav. Taču labi ir tas, ka par šiem jautājumiem arvien biežāk tiek runāts un novērojama tendence tiekties šajā virzienā."

Futbolā par kluba peļņu reālāk runāt ļauj divi potenciāli ienākumu avoti - Eirokausu prēmijas un spēlētāju transfēri. Šos ienākumus tāpat ir grūti sasniegt, taču potenciāls ir krietni lielāks nekā basketbolā. Kā norādīja Jahovičs, basketbola transfēru tirgus ir nesalīdzināms ar futbola vērienu: "Futbolā redzu salīdzinoši maznozīmīgus transfērus par mūsu mērogiem milzīgām summām, piemēram, "Valmiera FC" savus spēlētājus uz ārzemēm šogad pārdeva par miljonu, ja nekļūdos (Kamilo Mena un Ivans Želizko pārgāja uz Polijas klubu "Lechia' katrs par apmēram 500 tūkstošiem eiro - aut.p.).

"Mūsu visu laiku lielākais transfērs ir laikam desmitreiz mazāks," turpināja Jahovičs. "Piemēram, Rodions Kurucs, supertalantīgs jaunietis pārgāja uz Eiropas super klubu "Barcelona", un transfērs tāpat apmēram 100 tūkstošu eiro vērtībā (šī summa gan aptuvena). Futbola Virslīgā - es varbūt nevērtēšu to pārdoto spēlētāju līmeni, bet nu tas Eiropas mērogā ir daudz zemāka līmeņa transfērs, taču finansiāli desmitreiz vērtīgāks. Loģiski, ka tas piesaista investorus."

"Taču skaudības noteikti nav," sacīja Zeltiņš. "Mēs visi saprotam, ka futbols ir resursu ziņā ietilpīgāks un līdzjutējiem pieejamāks sporta veids, ar ko visvienkāršāk sākt nodarboties. Ja skatāmies no biznesa perspektīvas, jā, droši vien var piekrist, ka Latvijas futbola klubam Eiropas kartē ir grūtāk izsisties nekā hokeja vai basketbola klubam, taču tas nenozīmē, ka hokejā un basketbolā nav nekādas konkurences, gluži otrādi. Šveicē hokeja klubi operē ar 10-20 miljonu eiro budžetu, un to grūti salīdzināt ar mums."