Layout: current: getLayoutSmall (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:810, Did:0, useCase: 2
Treneris H. Rodke: Kas neļauj pusaudzim uztrenēties 10.AUG . Treneris H. Rodke: Kas neļauj pusaudzim uztrenēties “Man ir stunda jāiesildās, lai varētu trenēties bez sāpēm. Un arī tad tikai ar pusspēku.” “Nometnes pēdējās trīs dienas tikai sēdēju malā, jo stipri sāpēja ceļi.” “Kad skrēju sprintus, man sāpēja potīte. Gribēju pārtraukt, bet man teica, lai nečīkstu un turpinu.” Treneris H. Rodke: vingrinājuma lāsts 03.AUG . Treneris H. Rodke: vingrinājuma lāsts (5) Laba vingrinājuma darīšana var traucēt fiziskai attīstībai, būt konceptuāli nederīga un pat kaitīga. Problēma vērojama gan sportā, gan fitnesā un pat rehabilitācijā. Iemesli slēpjas vārdos: labs, darīšana un ”izklaides” vingrošana. Helmuts Rodke: Protagonists 14.JŪL . Helmuts Rodke: Protagonists Katrā! Absolūti katrā filmā tu gribi redzēt sakarīgu galveno varoni (ja tu ej uz Tarantino, tad, protams, kādu negantu mērgli). Lai būtu tās naudas un laika vērts. Gribas redzēt, kā viņš attīsta raksturu, kāpina spriedzi, un beigās... Treneris H. Rodke: Fiziskā spēka menedžments 05.JŪL . Treneris H. Rodke: Fiziskā spēka menedžments 70 tūkstoši džedaju reliģijas sekotāju ir Austrālijā. Tiesa, kāds spēks ar viņiem ir, neviena Olimpiskā komiteja gan vēl nezina. Un kamēr cienījamais Peters Lee neatklāj kādu īpašu “May the 4th” maģiju, apskatīsim jau zināmo trijās spēka menedžmenta lietās. Treneris H. Rodke: Ātro šķiedru deficīts 28.JŪN . Treneris H. Rodke: Ātro šķiedru deficīts (1) Teikt, ka ātrās muskuļu šķiedras vajag tikai ātrā, stiprā vai eksplozīvā sportā, nozīmē melot, acīs un pat ausīs skatoties. Tās vajag visiem, arī maratonistiem, jo, kad slodze pārsniedz 30% no maksimālās, tās jau ieslēdzas. Treneris Rodke: Muskuļu masa 21.JŪN . Treneris Rodke: Muskuļu masa (6) Vēsturiski ir iegājies, ka mums ir muskuļi. Lai arī ko teiktu dažas supermodeles, nav peļami, ja tomēr sanāk tos attīstīt. Tā kā treniņos bieži var novērot kļūdas, noskaidrosim, kādi muskuļi un kāpēc ir vajadzīgi atlētiskā sportā. Treneris H. Rodke: "Šlateris". Ko un kā darīt 15.JŪN . Treneris H. Rodke: "Šlateris". Ko un kā darīt (3) Sāpoši ceļi un vismaz pieci mēneši ārā no komandas. Taču var būt arī gads-pusotra. Osguda-Šlatera slimības dēļ daudzi bērni pārtrauc sportu. Reizēm – pavisam. Taču par spīti problēmai, ir veidi, kā stāvokli atvieglot un fizisko kondīciju uzlabot. Treneris Helmuts Rodke: "Gribi? Jeb panākumu vajadzība" 07.JŪN . Treneris Helmuts Rodke: "Gribi? Jeb panākumu vajadzība" Pavērojiet kādu sportistu vecumā 10+. Vai viņam ir šī īpašība. Kā pamatinstinkts, kas ir izdevīgs katram "sev mīļajam". Tas ir viens no spilgtiem tagiem, kas raksturo ikvienu... Jo, neskatoties uz apdāvinātību, vai tās trūkumu, pēc tā var ātri noteikt cilvēka potenciālu. Treneris H. Rodke: kā uzlabot treniņu plānu 26.MAIJS . Treneris H. Rodke: kā uzlabot treniņu plānu (1) Ja vajag izrauties no fiziskas stagnācijas, traumatisma, vai rezultātu krituma, labs būsteris ir divu līmeņu jauninājumi: mēreni un ekstrēmi. Pamatā fiziskajā, tehniskajā un taktiskajā sagatavošanā, kā arī darbā ar savu enerģētiku. Treneris H. Rodke: Cik smagi vajag trenēties? 27.JAN . Treneris H. Rodke: Cik smagi vajag trenēties? (11) Ja visi, kuri trenējas smagi, būtu arī veiksmīgi sportisti, tādu fetišu varētu pilnībā attaisnot. Diemžēl apsēstība ar slodzi provocē formas zudumu. Ir jau viegli pateikt: "vajag trenēties smagi," bet paskatīsimies, kas no tā sanāk. H. Rodke: "Kā un kāpēc atbalstīt sportistu" 12.JAN . H. Rodke: "Kā un kāpēc atbalstīt sportistu" SKS astronauti vingro 2,5 stundas katru dienu un tomēr fiziski degradējas. Pašreizējā “radikāla mazkustīguma paradīze” uz sportistu atstāj līdzīgu iespaidu. Ir virkne specifisku iemeslu, situāciju un potenciālo seku, kas liek rīkoties un skolēnu-sportistu atbalstīt. H. Rodke: "Vai tiešām Sūnu ciems?" 27.OKT . H. Rodke: "Vai tiešām Sūnu ciems?" (3) Kad sports “atgādina spītīgu alkoholiķi, kas atsakās atzīt savas problēmas”? Tad, kad tas ir kā “Sūnu ciems.” Konteksts - šāds viedoklis par futbolu Latvijā ir FS Metta ģenerālsekretāram Ģirtam Mihelsonam. Nu ko, tad jau labi, ka nav nosaukts par Juras laikmeta parku. H. Rodke: Bērns nav robots... Jeb sporta cietums 14.JAN . H. Rodke: Bērns nav robots... Jeb sporta cietums Cik lielu fizisko slodzi nedēļā bērnam var dot? Ir ļoti daudz līdzīgu stāstu, kas man kā trenerim liek mazliet šausmināties. Sliktākais ir tas, ka bērnam tiek bojāta veselība. Un pārsvarā tas notiek ar 10-12 gadus jauniem sportistiem – vecumā, kad viņi ir jau fiziski pietiekami attīstījušies, vēl paklausīgi, un kad mēs cenšamies iedot viņiem maksimāli daudz labuma. H. Rodke: Sports un radošums, zobi un ledus 07.JAN . H. Rodke: Sports un radošums, zobi un ledus (7) “Viņam vispār nevajag neko domāt. Lai dara, kā treneris un fizioterapeits liek. Gan laukumā, gan treniņos. Jo mazāk viņš domās, jo labāk būs.” Tā es izlasīju latviski drukātā sporta presē vēl nesen. Rodas jautājumi: Cik kreatīvam tad sportistam ir vai nav jābūt? Un vai pietiek, ja tu esi tikai paklausīgs izpildītājs? H.Rodke: Baumas par elpošanu 19.DEC . H.Rodke: Baumas par elpošanu (3) Vai tiešām elpošana ir "dzīvības un nāves" jautājums? Šīs baumas ir stipri pārspīlētas. Domāju, ka tikai dzīvības. Nu un vēl - veselības un enerģijas. Sevišķi jau sportā. Helmuts Rodke. Atjaunošanās 04.DEC . Helmuts Rodke. Atjaunošanās (7) Kā atjaunoties pēc smaga treniņa vai sacensībām? Kā kombinēt dažāda veida slodzes? Vai trīs ekstrēmas “kāju dienas” nedēļā ir ok? Pēc cik stundām var maksimāli slogot to pašu muskuli? H.Rodke: Kāpēc neregulāri treniņi ir slikti 28.MAIJS . H.Rodke: Kāpēc neregulāri treniņi ir slikti (13) Neregulārs sports ķermeni vairāk bojā nekā attīsta. Veselības nolūkā tad labāk ir netrenēties vispār. Šajā rakstā par to, kā sportists var iegūt labu formu, kādi ir riska faktori un kā no tiem izvairīties. H.Rodke: Sporta trauma. 2. daļa: IQ, viltošana un lētie cīsiņi 25.APR . H.Rodke: Sporta trauma. 2. daļa: IQ, viltošana un lētie cīsiņi (2) Smagas traumas gadījumā mūsu IQ vienmēr nokrīt par vienu standartnovirzi. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem ar sevišķi augstu vai tieši otrādi, zemu pašvērtību – pat par divām. Intrigai – vai tas, kurš cenšas atgriezties sportā esmu iepriekšējais es? Helmuts Rodke: Trauma. Atrofēšanās, terapija un viltošana. 1.daļa 16.APR . Helmuts Rodke: Trauma. Atrofēšanās, terapija un viltošana. 1.daļa (2) Mēs zaudējam sportistus. Vēl sliktāk, šie sportisti zaudē paši sevi, savu laiku un iespējas dzīvē. Ne tik daudz pašu traumu, cik to izraisītas “blakus-atrofēšanās” dēļ. Un tā ir liela problēma. Helmuts Rodke: Kā no sportista-startapa uztaisīt "hitu"? 09.AUG . Helmuts Rodke: Kā no sportista-startapa uztaisīt "hitu"? (3) Sports ir šovbizness. Ne vienmēr gan ir šovs. Luiziānas mūķeņu futbola komandas pēc spēles vēl neapmainās ar iesvīdušiem krekliņiem, jo kaut kam svētam un ne-pērkamam pasaulē ir jābūt, bet citādi…
lasīt vairāk