Helmuts Rodke: Fiziskā sagatavošana - ko darīt, ko nedarīt?
Darīt: Ikrus, sēžas un muguras muskuļus ar trīs līmeņu vingrinājumiem. “Iedzīt” pareizu skrējiena soli. Jā, un trenēt spēju aktīvi savilkt gurnus un ātri vēzēt kāju augšā-lejā. Ja tavā sportā ir jāskrien, tā ir pamata ābece gan 7, gan 27 gados.
Nedarīt: Nekādu uzmācīgu daudzu-apļu-skrējienu karstumā, nesagatavotam vai bērniem. Pat iesildīties ir labāk ar intervāliem. Nelikt kopā ātruma vingrinājumus ar izturības darbu.
Un īsti vingrinājumi-slepkavas ir sprinti vai barjeru lēcieni pēc smagas “kāju dienas”. Rezultāts tad būs tikpat nelāgs, kā ja dzelzs vilks uzmāktos alumīnija cūkai.
Ātrumu vai vieglatlētikas lēcienus (virs 80 % intensitātes) darām tikai ar svaigām kājām. Maksimāla tempa uzdevumus tikai treniņa sākumā. Sprintā var skriet vismaz ar TRĪS dažādu veidu soļiem, atkarībā no mērķa un sportista īpatnībām, lēcienos trenēt "uziešanu uz gurna"...
Grūtas presītes vai vēziena apjomu – tikai treniņa beigās. Ar smagiem svariem (virs 80% no max) necensties izspiest lielu apjomu. Citādi ir iespēja kļūt populāram. Orto klīnikā.
Jau minētie trīs vingrinājumu līmeņi atšķiras ar sarežģītību, intensitāti un atjaunošanās ilgumu. Tāpēc pielietojami atkarībā no vecuma un sagatavotības. Izlases kandidātiem ir regulāri jāganās trešajā zonā.
Ja uz vienu muskuļu grupu ir trīs-četri līdzīgi uzdevumi, tad tikai viens būs virs 90%. Pēc totāli smagiem svariem muskuļi un (sevišķi) cīpslas atjēdzas labi ja pēc 5 (dažreiz 8) dienām.
Pēc rekordu dienas parasti seko formas kritums, jo muskuļi atjaunojas (un jau atslābst) daudz ātrāk nekā samocītās cīpslas.
Tēma 16+. Kāpēc sportisti nedabū ne spēku, ne muskuļus, kaut arī trenējas bieži un intensīvi? Ir vismaz 8 iemesli: 1) izlaiž iesildīšanās fāzi, 2) pārāk ātri vingrinājumā sāk celt smagus svarus, neļaujot kārtīgi iestrādāties CNS un cīpslām, kamēr muskuļi jau noguruši, 3) pārāk īsas atpūtas pauzes – muskuļi pārskābinās, 4) vispār ceļ pārāk lielus svarus, 5) neprot atstrādāt negatīvo fāzi, 6) pārāk bieži un smagi trenējas un forsē rezultātu, 7) izpilda netīrā tehnikā, 8) trūkst lielās, kopējās stratēģijas.
Un, kad šis viss tiks izlabots, labā fiziskā formā tu trāpīsi kā Robins Huds.
Noteikti nē:
Ja tikai “skraida pa laukumu” un fizisko dara neregulāri vai pavirši, tad muskuļi kļūst vāji, zaudē spēku, pēc tam – eksplozivitāti, un, trūkstot jaudai, sāk traumēties.
Tikai skrienot vai lecot vien diemžēl samazinās arī atsperīgums. Jo, netrenējot spēku, cīpslas vairs nevar ģenerēt spēcīgu elastīgās deformācijas enerģiju.
Ir jāprot just un noturēt ķermeņa un atsevišķu muskuļu tonusa ritmu/plūdumu, cenšoties to nesabojāt. Nepazaudēt savu paštēlu, draivu un iekšējo mieru. Labas lietas vairojas tikai mierā. Pārlieka spriedze, ko sportists rada izplatījumā sev apkārt, noņem no trases ātri.
Nepatikšanas? Ir viens moments, kas ļoti bieži sportistu paglābj. Vai tas ir parasts, normāls treniņš, vai arī fiziski vai mentāli sarežģījumi, svarīgi ir zināt - ko tieši NEDARĪT. Kādu pašdarbību neizvērst, lai nesabojātu metodiku, treniņu vai veselību.
Tas būtu pirmais jautājums savam trenerim.
Un lai Ķekavas liecinieks ir man liecinieks, vajag arī izgulēties.