Treneris Rodke: Misters Stindzis un lidojošie dubļi
Apstājies progress, pārliecības trūkums vai šaubas par treniņu jēgu? Sportista “funkcionālais sastingums” ir bloķēts prāta stāvoklis ar mentālu un bioķīmisku deficītu un fizisku krīzi. Dažādās stadijās tas piemeklē teju visus sportistus, un var izbojāt sākot ar pusi sezonas, beidzot ar visu karjeru. Ja individuālajam to ir pamanīt viegli, tad komandā var arī veiksmīgi “noslēpties”. Ir iemesli, kāpēc tā notiek, un ir arī risinājumi.
Funkcionālais sastingums var būt akūts vai hronisks. Jo ilgāks tas ir un jo lielāka samierināšanās, jo stiprāk tas lauž raksturu un ātrāk beidzas karjera. Bez objektīviem iemesliem, piemēram, traumas, vēl ir lērums citu. Kad: no treniņiem gaida, bet negūst ātru rezultātu, visas (atlikušās) cerības liek uz vienu vienīgu startu, neizdodas pārspēt konkrētu pretinieku, ir izgāšanās sacensībās (sevišķi, atkārtota), krītas individuālā statistika, neuzlabojas tehniskie elementi, vai sāk trūkt fizisko spēju.
Sastingumu sekmē arī trīs veidu pārtrenēšanās:
1) ātrspēka/intensitātes/spriedzes; 2) izturības; 3) mentāls nogurums no par daudz un vienveidīga sporta bez vides maiņas un sakarīgas periodizācijas, no bailēm pazaudēt vietu komandā un brīvdienām bez atpūtas. Vienmēr. Tā netiek gūta ne laba sagatavotība, ne arī tās pozitīvās emocijas, ko sports var dot.
Palīdziet savam pusaudzim, jaunietim justies brīvi, pārliecinoši, trenēt drosmi, pozitīvas emocijas un cīnītāja raksturu. 12-16 gadu vecumā palīdziet viņam neiestrēgt pagātnē un savlaicīgi atbrīvoties no sliktiem paradumiem, sevišķi - nemākulībā/negribēšanā sastrādāties.
Var iestrēgt savās ilūzijās, ka jebkurā brīdī "es taču varu kļūt par ko vien vēlos" (tiesa - 0,5% gadījumu) un tāpēc neieguldīties... Šīs vis-varēšanas "fake news" vilina prokrastinēt vai ērti palikt (sastingt), kur esi. Jo “es taču eju uz treniņiem/skolu, un ir jau labi”. Jautājums - kas lielisks aiz tevis paliek?
Ja agrāk treneri teica, ka šāds sportists vienkārši "laiž muļķi", lai dodas uz visām četrām kaut uz visām četrām, ka vieglāk ir viņu aizstāt ar adekvātāku, es uzskatu, ka ir vērts pacīnīties par katru, kurš ir tavā redzeslokā. Sevišķi, ja viņš ir talantīgs. Cita lieta - kā izvilkt viņu no t.s. Region Beta, taču tā jau ir cita tēma.
Var elementāri sastingt savās fobijās, destruktīvās domās, greizā izpratnē/ interpretācijā par notiekošo, neveiksmīgā ikdienas dzīves shēmā vai "nepareizo" draugu lokā... Neizkoptā attieksmē pret apkārtējiem un/vai pārāk primitīvās reakcijās uz visu...
Slinkums, neuzticēšanās pasaulei (sevišķi vecākiem), nezināšana, kā attīstās vai kā ir jāuztur fiziskā forma un kāda patiesībā ir tās vērtība.
Lai viņš lidina prom sliktu miega režīmu, neveselīgu uzturu, neprasmi/bailes komunicēt, jo sportistu tas viss bremzē. Ja vēl tas ievelkas līdz gadiem 18, tā ir kā iestigšana pamatīgos dubļos, kuriem vēl ļauj sakalst.
Lai kā viņu stimulētu kāds sporta mentors, ar tādu bagāžu glābt ir grūti. Un pēc pirmās neveiksmes stopkrāns ir: “Es jau zināju, ka man nekas nesanāks”. Tā nereti sportists aprauj sākumu “izrāvienam”, kam vēl pietrūkst jaudas, lai paceltu viņu jaunā līmenī. Un viņš arī nesaprot, kas universā notiek, kad šķietami nenotiek nekas.
Galvenais iemesls, kāpēc sportists apstājas un “sastingst”, ir fiziski-mentālu atjauninājumu trūkums. Sistemātisku. Vismaz reizi kvartālā. Līdzīgi kā telefonam ir regulāri apdeiti, kā automašīnai mainām eļļu, papildinām šķidrumus un labojam ritošo, vai kā vispār pērkam jaunas drēbes, tā arī sportistam vajag regulāru atjauninājumu.
Šāds restarts var ilgt 10-21 dienu (kā nometne) un ietver 1) pastiprinātu fizisko sagatavošanu konkrētām (sevišķi atpaliekošām) muskuļu grupām + 2) mentālo treniņu + 3) komunikācijas apmācību (problēmu risināšanai). Taktiskais mērķis ir uztrenēt, uzlabot vai iegūt vismaz kaut ko vienu, arī principiāli jaunu, un tikt pie jaunas identitātes un jaunu skatu uz dzīvi.
Tiklīdz sportists “iestrēgst”, uzreiz var sākt šādu atbalsta programmu, kas sakārto ķermeni, hormonus un atbloķē prātu. Tas atgriež pārliecību, jo funkcionālais sastingums tiek aizvietots ar funkcionālu “super-plūsmu”. Būtībā tā ir individuāla trenēšana-sagatavošana pilnīgi pa jaunam.
Apdeits dod labu inerci fiziskam un mentālam spēkam un enerģētisku vilkmi. Tā notur sportistu līmenī tad, kad iet grūti. Krīzē vēlams nevis padoties un gaidīt sportam īsto garastāvokli (kas var nepienākt), bet sākt tieši ar fiziskiem treniņiem, lai šo augstāku vibrāciju noskaņojumu radītu. Tas palīdz izbraukt cauri problēmām straujāk un vieglāk. Un jo ātrāk griežas riteņi, jo vairāk dubļu no tiem atlec un aizlido prom.