Facebook
GoogleHelmuts Rodke: iemesli, kāpēc sportisti 16+ nekļūst pietiekami stipri
Spēka trūkums ir biežākais iemesls gan traumām, gan vājiem rezultātiem. Bez tā nav ne kopējā ķermeņa saturīguma, ne stingru locītavu, ne ātruma un eksplozīvo spēju. Daudzi sportisti, pat neskatoties uz it kā fizisko treniņu esamību, tomēr neiegūst šīs fiziskās īpašības, jo darbs ir neprecīzs. Lūk, kļūdu uzskaitījums:
Pārāk viegla slodze, kad sportists nemaz nezina, uz kādiem darba svariem vingrinājumā tiekties, vai arī viņam ir bail, ka “tūlīt viss plīsīs”, kaut arī līdz tam ir tālu. Tāpēc viņš samierinās ar viduvēju nogurumu vai muskuļu “degšanas” sajūtu. Bet, lai iegūtu labas atlētiskās spējas, pastāv konkrēti cipari, ar kādiem svariem būtu jāstrādā. Īpaši bāzes vingrinājumos. Nu un tad jau atkarībā no vecuma, dzimuma, masas un individuālām niansēm vajag sevi slogot. Un meitenēm kājas, salīdzinot ar ķermeņa augšu, slodzei ir sevišķi atsaucīgas.
Treniņi tikai bodibildinga stilā ar fokusu uz muskuļu hipertrofiju. Taču sākumā katram pusaudzim svarīgs ir ķermeņa saturīgums, anatomiskā adaptācija, cīpslu stiprināšana, kustību koordinācijas uzlabošana. Vajag vairot mitohondrijus, pieradināt nervu sistēmu, uzlabot šūnu “elpošanu”, vispārējo un spēka izturību nevis par katru cenu trenēties smagi. Šādā stilā nekādi nevar attīstīt elastīgās deformācijas enerģiju un atsperīgumu.
Speciālās iesildīšanās trūkums. Pamatīga kļūda, kad treniņā sportists pārāk ātri sāk celt smagus svarus, nesagatavojot locītavas, neļaujot iestrādāties nerviem, hormoniem un pietiekami neuzkarsējot cīpslas. Pārējās sistēmas vēl nav “iestrādājušās”, bet muskuļi jau ir noguruši un sportists nemaz netiek līdz tai slodzei un efektam, kas varētu būt. Sevišķi, ja atpūtas pauzes ir par īsu un muskuļi pārskābinās. Labam treniņa rezultātam vajag savu ķermeni “sinhronizēt”.
Šīs bija galvenās kļūdas ( ja neskaita spēka vingrinājumu nedarīšanu vispār), taču vēl ir vairākas specifiskas: 1) Pārāk bieži tiek mainīti spēka vingrinājumi, nevienā pa īstam neiedzīvojoties un nesasniedzot labus rādītājus. Patiesībā uz tās bāzes, kas attīsta vislabāk, var un vajag “sēdēt” gadiem. 2) Kad smagi darba svari tiek burtiski raustīti pārāk ātri un pārāk netīrā tehnikā. 3) Smaga slodze pārāk lielā, riskantā amplitūdā. Spēka vingrinājums nu nekādi NAV stiepšanās, lokanības uzdevums, jo var iedzīvoties cīpslu plīsumā vai hroniskā iekaisumā.
Jau šis uzskaitījums vien ir pietiekams, lai vairums sportistu beigtu savu karjeru priekšlaicīgi un vispār nesajustu, kā ir būt pa īstam stipram un atlētiskam sportistam. Taču vēl pastāv arī treniņu periodizācijas un spēka darba regularitātes problēma. Kādam noteikti arī uztura, miega, sporta papilduztura vai mentālās problēmas…
Kā situāciju labot? Galvenais ir super-precīzs spēka darbs, ap ko viss būvējas. Kaut vai viens bāzes vingrinājums, kā balsts visam pārējam. Parasti gan sanāk labi progresēt vismaz 4-5 vingrinājumos. Šīs mazās uzvaras dod tādu pārliecību un draivu visai dzīvei, ka pārējās lietas uzlabojas automātiski. Un 16 gadu vecums ir pēdējais laiks, lai veiktu kvalitatīvu izrāvienu.
