Facebook
GoogleHelmuts Rodke: futbolista skrējiena tehnika
Sportistiem ar pilnvērtīgu skrējienu jābūt lielākā skaitā nekā vīriem ar rozā matiem Premjerlīgā. Labs starta uzrāviens un efektīva soļu tehnika ir galvenās fiziskās spējas, ja daļu savas dzīves tev vajag būt ātram 100 metru laukumā. Neattīstot skrējiena tehniku, futbolistam rodas hamstringu, cirkšņu un muguras kaites, kas, izrietoši, skrējienu bojā vēl vairāk. No testētiem vairāk nekā 70 pusaudžiem, tikai dažiem skrējiena solis bija labs. Bet sāpju dēļ vismaz trešdaļa spriedzes apstākļos nevar skriet maksimāli.
Slēpta problēma ir paradumā skriet saīsinātiem soļiem, pietiekami neieslēdzot ne muguras virspusējo, ne arī priekšējo un aizmugurējo funkcionālo muskuļu ķēdi. Ļoti bieži šī paraduma dēļ skrējiens maksimālā ātrumā vai starta uzrāvienā gan izskatās katastrofāli, gan arī pēc hronometra ir vāji.
Saīsināti soļi veikli nomaskē kustību problēmas, turklāt ja +/- tādas ir arī apkārtējiem, uz šī fona vēl var šķist, ka ar tevi viss ir kārtībā, jo nav ar ko salīdzināt. Ja ir samērā labi attīstīti muskuļi, labu skrējiena soli var iemācīt arī vienā nodarbībā, bet dažiem sakārtot kustības izdodas vien pusgada laikā. Bet tas ir to vērts.
Protams, vislabāk attīstīt skrējienu var uz stadiona seguma skriešanas apavos. Lai pilnvērtīgi iedarbotos uz muskuļiem, skrējiena solis tiek trenēts dažāda garuma distancēs vismaz piecās dažādās tehnikās, turklāt distances laikā stilam mainoties. Pēc tam ar iegūto tehniku var viegli improvizēt laukumā un lieliski skriet visas 90 minūtes.
Papildus skriešanai darām arī speciālu lēcienu darbu, kas ievērojami uzlabo kāju spēku un starta uzrāvienu. Šie lēcieni izpildāmi trijos sarežģītības/intensitātes līmeņos atkarībā no sagatavotības. Vajadzīgi arī maksimāla tempa vingrinājumi pietiekami lielā amplitūdā, kas ievērojami uzlabo ātru kājas kustību turp-atpakaļ.
No 15-16 gadu vecuma ir vajadzīgi speciālās sagatavotības spēka treniņi gan muskuļu masai, gan kustību jaudai. Protams, veikli tamborēt ar bumbu ir svarīgi, bet spēka un ātruma bez “svariem” nebūs. Visbiežākais, ko esmu dzirdējis no 17 gadus veciem futbolistiem: “Kaut es būtu sācis šo trenēt vismaz divus gadus iepriekš!”.
Lai skriešanas spējas nepaliktu knapa “pusskrējiena” līmenī ar 18 gadu vecumā nepārvaramu ātruma barjeru, būtu vēlams elastīgs treniņu grafiks, kur katru nedēļu futbols dažādi kombinējas ar vieglatlētiku un atbilstošu spēka darbu. Un ne tikai mazliet starpsezonā, bet ar minimālām pauzēm VISU gadu.
