Facebook
GoogleHelmuts Rodke: komandu sporta spēļu sezonas gals
Sāpoši ceļi vai iekaisuši Ahilleji? Samocīts ķermenis pirms atbildīgiem fināliem? Tas izklausās nevis pēc sezonas ar pievienoto vērtību, bet drīzāk ar atvienoto. Ja trūkst pareizas slodžu periodizācijas, reālu (nevis kā pagadās), profesionālu fizisku treniņu, gadu no gada sportista kondīcija iekrīt lejupejošā spirālē, kas padara viņu arvien traumatiskāku un mazāk spējīgu uztrenēties nākotnē.
Risinājums - mainiet treniņu metodiku! Spēļu un turnīru stress ievērojami tērē ķermeņa resursu. Kortizols “noēd” muskuļu masu un cīpslas kļūst trauslākas. Savukārt regulārs spēka treniņš - uzlādē. Tas ir gan kā pretinde stresa ietekmei, gan kā pamats, lai sportotu vispār.
Bioloģiskajiem audiem ir savs ritms, kādā tie dzīvo. Specifiski cikli, fāzes jeb dzīva pulsācija. Ja šie ritmi tiek lauzti, ja fiziskā sagatavošana ir kā ārpus kontroles izlauzies apjucis pranks, sportists tikai degradē. Sevišķi aktuāli tas ir 12-16 gadu vecumā. Taču arī veiksmīgam sportam krietni virs 30.
Pusaudžu vecumā šķiet, ka sportists it kā progresē jebkādos apstākļos, bet tas var būt apmāns, jo cilvēks aug. Patiesībā viņa relatīvās fiziskās spējas (NE absolūtie rādītāji) - attiecībā pret ķermeņa masu un/vai augumu – samazinās. Kaut varētu būt otrādi.
Jaunatnes līgā spēļu sezona NAV domāta tam, lai tikai spēlētu, bet arī lai attīstītos, uztrenētos.
Nedrīkst pieļaut, ka slodzes sabeidz sportistu vēl PIRMS viņš kļūst spējīgs tās turēt.
Citādi viņš mocīsies un dreifēs starp apmierinošu un sliktu kondīciju LIELĀKO daļu gada. Un karjeras.
Izrietoši – zemāks pašvērtējums un mentālā noturība, kā arī potenciāli augstāka agresija vai depresīvs “vaibs” visā šajā laikā. Un tāds fons pavada lielu daudzumu sportistu. Visticamāk tāpēc viņi arī nesasniedz labu formu NEKAD, bieži vien trāpot hroniskās kaitēs precīzāk nekā Robins Huds.
JAUNAIS KOLAGĒNS
Laba periodizācija nozīmē ar pareizi piemeklētiem spēka vingrinājumiem menedžēt ķermeņa kolagēna šķiedru stāvokli. Gan atkarībā no spēļu grafika, gan (un galvenokārt) no sportista ILGTERMIŅA vajadzībām.
Tas arī ir fiziskās attīstības pamatā, un visvairāk tas attiecas uz Ahilleja cīpslu, pleciem, ceļa cīpslu, ITB (iliotibiālo traktu) un pārējo saimniecību apkārt gūžas locītavai.
Treniņš nav vienkārši darbošanās, bet šķiedru stimulācija. Ja kolagēna struktūras, “rāmis” ir nomierinājies, var dot asāku slodzi, maksimāla ātruma vai spēka treniņu, ja vidēji noguris – var strādāt vairāk uz izturību, ja ir bijusi spēka vai ātrspēka pārslodze, nepieciešana “rehabilitācija", noslogojot tikai muskuļus pareizā (ierobežotā) leņķī, un ja ir atgriešanās pēc traumas – parasti iestrādāšanās (kolagēna saaugšana) ir ilgāka, nekā prāts grib.
Jebkurā gadījumā ar visiem pieejamiem līdzekļiem – adekvāts treniņš, uzturs, atjaunošanās procedūras un miegs - mēs tiecamies mūsu kolagēna “skeletu” saudzēt, atjaunot un uzlabot, lai iegūtu gan spēku, gan eksplozīvās spējas.
