TwitterTreneris H. Rodke: kā uzlabot treniņu plānu
Ja vajag izrauties no fiziskas stagnācijas, traumatisma, vai rezultātu krituma, labs būsteris ir divu līmeņu jauninājumi: mēreni un ekstrēmi. Pamatā fiziskajā, tehniskajā un taktiskajā sagatavošanā, kā arī darbā ar savu enerģētiku.
Tie ir jauni, pat eksperimentāli vingrinājumi, ko pielietot teju katrā treniņu posmā, izņemot īsi pirms sacensībām. Šie jauninājumi nevar būt nejauši izvēlēti pēc izskata vai popularitātes, bet ir katram sportistam individuāli piemeklēti, atbilstoši sagatavotībai. Katrai inovācijai ir pamatojums, un ir jāuzlabo cilvēka spējas. Divi principi: 1) jauninājumi ir vajadzīgi nepārtraukti, 2) tie ir jāsabalansē ar bāzes darbu.
Treniņa formula
- Pēc vingrinājumu skaita/apjoma/tonnāžas: bāzes darbs 70%, mērenie jauninājumi 25%, ekstrēmie 5%.
- Pēc patērētā laika: bāze 55%, mērenais 20%, ekstrēmais apdeits 25%.
Šādi var un vajag strādāt vismaz vienu dienu nedēļā, taču var sabalansēti pielietot arī visā sagatavošanas posmā.
Ilgstoši darot tikai bāzes slodzi, treniņi kļūst garlaicīgi, neinteresanti, un sportistam zūd konkurētspēja. Visa metodika sāk atgādināt beigtu zirgu, un visdrīzāk progress ir neiedomājami neliels. Savukārt, ja ir tikai eksperimenti, darbā ieviešas haoss, ķermenis kļūst vājāks, traumatiskāks, bet sportošana nevar līdzināties lētai izklaidei vai avangarda komiksam.
Mērenās inovācijas - jauni uzdevumi, kas būtībā ir loģisks solis, ņemot vērā sportista progresu, virzoties no vienkāršā uz sarežģīto. Taču darbs uzskatāms par daļēju eksperimentu, jo nevar zināt, kā audzēknim tas derēs, iedarbosies, utt. Ar laiku tas papildina bāzi.
Ekstrēmais super apdeits - drosmīga ideja un totāls eksperiments, bet ko noteikti ir vērts mēģināt. Tieši šis bloks, var dot mega izrāvienu un sportistam nākotnē lielu priekšrocību. Vingrinājumu apjoms ir mazs, taču laika patēriņš noteikti ir liels, jo vajag noskaņoties, sagatavot vidi, inventāru. Vajag uzmanīties, eksperimentēt un nedrīkst sasteigt. Redzot šādu darbu no malas, tas, kurš nav tēmā, parasti arī nesaprot, ko viņš redz. Tāpēc akli kopēt izlases sportistu vingrinājumus nav jēgas.
Inovācijas ietver gan jau zināmos vingrinājumus pilnīgi jaunā izpildīšanas kvalitātē (darba leņķi, temps, apjoms, atpūtas pauzes) ar domu dramatiski palielināt spēka īpašības kādā kustībā, gan pilnīgi jaunu biomehāniski korektu slodzi, gan sporta psiholoģiju. Tas nozīmē ieslēgt visu pieejamo dabīgo un mākslīgo intelektu, savu talantu un "čujku", lai atrastu labākos līdzekļus.
Labs jauninājums noteikti nebūs brutāla slodzes apjoma palielināšana, bet gan tehnisks vai tehnoloģisks risinājums. Noderīgs ir regulārs teorētisks treniņš kā mentāls apdeits, kas uzlabo visu treniņu filozofiju saknē, pēc kā var pievērsties arī ikdienas paradumu un stresa hormona kontrolei.
Bez proaktīva uzbrukuma savai ierastajai kārtībai, jebkura metodika riskē kļūt "mirusi".
Protams, inovāciju ietekme uz fizisko formu var būt gluži kā īstermiņa svārstības kriptovalūtu tirgū. Bet kopumā dzīve jaunās vēsmās un regulārs "sistēmas apdeits" kā tāds aizved mūs aktīvākā enerģiju plūsmā, kur gan saistaudi dzīst labāk, gan idejas nāk ātrāk, gan atveras tādas personīgo iespēju durvis, kas citādi paliek apslēptas.
[+] [-]