Draugiem.lv
Facebook
TwitterNākamgad Siguldā varētu notikt Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā
Foto: Lauris Aizupietis/f64
LETA. Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā."Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi," stāstīja Ekmanis. "Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai."
Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.
Ekmanis uzsvēra, ka pirms šīs sezonas Latvijas komanda tehnikas ziņā izlīdzinājusies ar spēcīgākajām komandām.
"Tehnika ir tehnika, bet visu nosaka cilvēki. Visa atzinība bobsleja komandai par savu ziedošanos," teica Ekmanis.
"Paldies valdībai par sagādātajām trim jaunajām rotaļlietām," bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis teica par jaunajiem bobiem. "Bijām divu nedēļu treniņnometnē Norvēģijā. Notestējām jaunos bobus, ir arī pirmās atziņas. Kaut ko konkrētāk gan varēsim pateikt sezonas laikā. Ziemeļamerikā neko jaunu pamēģināt neizdosies, Eiropā gan eksperimentēsim un eksperimenti turpināsies līdz pat olimpiskajām spēlēm."
"Šī četrgade paskrēja ļoti ātri. Vēl nesen svinējām iepriekšējo Olimpiādi, bet tagad gatavošanās process jau ir tuvu noslēguma fāzei," teica Prūsis, atzīstot, ka viss cerētais šovasar nav izdevies. Latvijas komanda uz posmiem Ziemeļamerikā sūtīs trīs divniekus, bet tikai divas četrinieku ekipāžas. "Korekcijas ieviesa traumas un junioru četrinieks brauks Eiropas kausā. Kopumā gan tas nemaina noskaņojumu un atbildību."
Prūsis saka, ka pēdējā brīdī traumas guvuši stūmēji Arvis Vilkaste un Kaspars Brezinskis, kuriem bija plānota došanās uz Ziemeļamerikā gaidāmajiem sezonas pirmajiem trijiem Pasaules kausa etapiem.
Atlases noteikumi nosaka, ka divniekos un četriniekos ar trim ekipāžām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs piedalīsies pa trim labākajām nācijām.
"Mērķis ir divniekos tikt ar trim ekipāžām, bet četriniekos vismaz ar divām. Uzskatu, ka Krievija un Vācija jau olimpiskajās spēlēs ir ar trim ekipāžām," teica treneris.
"Uz pirmajiem mačiem īpaši nevajag fokusēties, tie vēl neko neparādīs. Mums galvenais tur izdzīvot, situācija būs krietni skaidrāka, kad atgriezīsimies Eiropā," uzsvēra Prūsis.Eiropas kausā Latvija startēs pilnu sezonu, Ekmanim sakot, ka jaunais pilots Ralfs Bērziņš ir ievērojami progresējis, turklāt viņa komandā būs arī vairāki debitanti.
Tikmēr Latvijas skeletona izlases pirmā komanda pašlaik atrodas Phjončhanā, kamēr Ivo Šteinbergs šosezon viens cīnīsies Starpkontinentālā kausa etapos, cenšoties iegūt trešo kvotu Latvijai, ko vīru konkurencē saņems trīs labākās nācijas. Savukārt jaunie sportisti cīnīsies trešā līmeņa Eiropas kausa turnīrā.
"Dienvidkorejā mūsu skeletonistiem iet interesanti," par pašlaik notiekošo nometni pauda izlases treneris Gints Dzērve. "Rezultāti sākumā bija teju sešas sekundes vājāki nekā Pasaules kausa sacensībās, bet tagad paliek labāk. Tomēr tur ir +17 grādi, neko citu nevar gaidīt, bet korejieši cenšas un maina laikus, tagad jau ir labāk."
"Esam nopietni kandidāti, lai jau nākamgad rīkotu Pasaules kausa posmu. Gaidām starptautiskās federācijas atzinumu," teica LBSF prezidents Jānis Kols. Latvija uz posma rīkošanu tiecas jau vairākus gadus, bet līdz šim nav izdevies spert noslēdzošo soli. Pirmoreiz Latvija cerēja, ka sacensības izdosies noorganizēt vēl pagājušajā sezonā, bet pirms šīs sezonas kalendāra izziņošanas jau par to vairs skaļi netika runāts."Augstākajā līmenī viss ir apsolīts, taču tam nepieciešams arī papīrs. Ja etaps būs, tad sezonas pirmās sacensības, lai komandas var atbraukt un vēl aizvadīt treniņnometni," tagad saka Ekmanis.
"Sponsori arī šogad kopumā palikuši nemainīgi. Uzsāktas sarunas par sadarbības turpināšanu, tomēr tās ietekmē valdības lēmums par nodokļu izmaiņām. Vēl viss nav skaidrs, bet, ja tiks pieņemts skarbākais lēmums, no kamanām pazudīs daudz uzrakstu, kas būtu sāpīgs trieciens visiem," pauda Kols.
"Starptautiskās federācijas kongresā tika pacelts jautājums par sponsoriem, zinot, ka galvenais finansētājs ir "Gazprom", kas ir radījis zināmu atkarību," par jaunumiem stāstīja Kols. "Tie nopietni strādāts, lai uz Pekinas olimpisko spēļu ciklu parādītos jauni sponsori. Tās varētu būt lielas Ķīnas kompānijas un līdz ar to varētu būt jaunas vēsmas."
"Par Dienvidkoreju bija daudz jautājumu, nebija pārliecības, ka tur olimpiskajām spēlēm tiks paveikts nepieciešamais. Tomēr visam jābūt kārtībā," piebilda federācijas prezidents. Kā zināms, pagājušajā sezonā bobsleja pilota Oskara Ķibermaņa ekipāža izcīnīja ceturto vietu pasaules čempionāta divnieku sacensībās, kamēr Oskars Melbārdis ar stūmējiem palika soli aiz goda pjedestāla četriniekos. Tāpat gan Melbārža, gan Ķibermaņa ekipāžas vairākkārt kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa sacensībās. Savukārt skeletonā pērn Martins Dukurs astoto gadu pēc kārtas ieguva Pasaules kausu, kā arī piekto reizi kļuva par pasaules čempionu.
Vasarā gan skeletona nometne nav iztikusi bez veselības problēmām, smagāko traumu gūstot Leldei Priedulēnai, kura pārrāvusi ceļgala krusteniskās saites, tomēr izlēmusi netaisīt operāciju, lai varētu startēt olimpiskajās spēlēs.
Izmantotie resursi:
LETA
Ja tas viss ko tu rakstītu būtu patiesība, Sigulda būtu plaukstoša pilsēta, kas tikai no vienas trases dzīvotu. Jau tas vien, ka valstij ir jāuztur šis objekts, ka tas nevar sevi nodrošināt tikai no ārvalstu izlašu sboriem parāda, ka tavā ideālajā pasaulē kaut kas ir aizgājis šķībi.
Darbavietas, nodokļi - vai tos 10-20 cilvēkus vairāk vai mazāk tiešām pilsēta jūt? Ja jūt, tad man ir baigi lielās šaubas par tās nākotni.
P.S. Tajā viesnīcā, kur bija krievu puikas-renes šļūkātāji atgriezties negribētu, jo visi koridori ir noklāti ar viņu sasvīdušajām kedām un visos foajē viņi sēž un skaļi čato skaipā ar savām brūtēm.
Bricis, Maļuhins strādājā policijā kad startēja biatlonā...
u.t.t.
p.s. ja ne kas nav mainījies, tad Madara Līduma joprojām vaktē ieeju NBS štābā(militārā policija)...
Tikai pajautāšu vienu, vai esi padomājis to, cik reāla būtu tās viesnīcas esamība tur, bez tiem sportistiem? Ja esi mācījies ekonomiku īpaši komercdarbību (kā es) tad tev to piramīdu vajadzētu saprast
Ir daudzi sporta veidi, kur naudu maksā nevis bagāti onkuļi vai uzņēmumi, bet valsts, jo privātām struktūrām tas nav tik ļoti interesanti.
P.S.Jja kas, tā pati Siguldas pilsēta nopelna no tā, ka tajā trasē kaut sezonā notiek un tur brauc cilvēki.
Es jau nosaucu daudzus piemērus sākot no Rastorgujeva, Līdumas, Briča un Maļuhina, kurus personīgi zinu, kur šie strādā...
Bergmanis ar bija armijā, kad sportoja, kaprālis NBS sporta klubā...
p.p.s. varbūt kāds iztiek ar to ko LOV atmet, bet šaubos....
Nav skaidrs, cik tupam jābūt, lai nesaprastu, ka tieši Siguldas trase, bobi, kamanas un skeletons no visiem sporta veidiem Latvijā ir VISLIELĀKAIS naudas caurums, kur investīcijas mērāmas miljonos, bet ieguvumi dažos tūkstošos. Otra tik relatīvi nerentabla pasākuma, iespējams, visā pasaules sportā nav.
Ne jau velti pasaulē ir tikai dažas bobsleja trases, visas bagātās valstīs, jo uzturēšana ļoti dārga un neatmaksājas, visas būvētas olimpiāžu vajadzībām.
Ledus trašu sporta veidi un trases pastāv tikai un vienīgi ziemas Olimpiāžu dēļ. Kā piedeva, kā atāvisms-tradīcija, ko olimpiskā misija kā smagu slogu nēsā sev līdzi.
Siguldas trase ekonomiski salīdzināma ar Kalvīša ekonomikas brīnumiem.
Mēs nezinām vai neatpelna - Tavuprāt, Siguldas trases direktors (Dukurs?) ar lāpstu rauš eiro kalnus un papildus vēl prasa naudu no valsts? Precīzāk, valsts tāpat vien dod naudu šim sporta objektam?
Ja trase pilnībā sevi nodrošina, tad man ir jautājums par valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Ja, tomēr, nekādas izsaimniekošanas nav un trase daļēji tiek uzturēta no valsts, tad man nav nekādas ticības tavējiem apgalvojumiem.
Par viesnīcu - tie, labākajā gadījumā, ir pārdesmit sportisti un treneri, kas vienlaicīgi atrodas Siguldā. Labi, es pat varu pieņemt, ka sportisti pilnībā nodrošina vienas viesnīcas uzturēšanu (kaut gan labi zinu, ka tā nav, bet tādam piemēram esmu ar mieru piekāpties), taču - ja pilsētai tas ir tik milzīgs ieguvums, ka attaisno valsts izdevumus, kas ik gadu ir ap miljonu eiro, tad man, kā cilvēkam ar to jau pieminēto izglītību, iestājas smaga iekšējā disonanse.
Tieši tāds arī ir tas amatierisms, tāds pats kā padomju laikos. Neviens (varbūt tikai ar ļoti nelieliem izņēmumiem, kad sportista izglītība atbilst tam amatam un naudas maksātāju vajadzībām) no viņiem tur nestrādā, tikai skaitās algu sarakstos.
Savukārt tev un man ir par to vēl jāsamaksā.
P.S. Paņem ekonomikas terminu vārdnīcu un paskaties atšķirību starp vārdu ieņēmumi un peļņa. Ļoti šaubos, ka Siguldas pilsēta (kā pašvaldība) tiešām kaut ko arī no tā nopelna. Pat IIN formā.
jebkurš parasts cilvēks 4 gadu laikā var būtu top 15 labākais pasaulē , bet tai pašā biatonā ir daudz ,daudz grūāk tikt elitē
kaut kā neredzu baigi daudz tos itālus,šveiciešus ,britus TOP 15 ,kaut arī valsts atvēl šiem10 ļimonus