Lai Kristapam un Filam izdodas!

Ņujorka esot īpaša vieta - vai runa būtu par sportu vai jebkuru citu dzīves jomu. Nevaru apgalvot, jo neesmu pats bijis. Bet citi tā saka. Basketbols nav izņēmums - Porziņģis ir nonācis vietā, kas mediju uzmanības centrā ir absolūti nepārtraukti. Vietā, kur līdzjutēji ir neiecietīgi pret zaudējumiem un nekautrējas to izrādīt. It kā jau arī iemesls pietiekami liels - pēdējo reizi pasaules lielākās metropoles komanda NBA titulu izcīnīja pirms 42 gadiem... Tikai 22 gadus vēlāk pasaulē nāca Kristaps Porziņģis, uz kuru tagad cer visa Ņujorka... Nē, drīzāk - Fils Džeksons un tie, kas uzticas viņa viedoklim. Pārējā Ņujorka patiesībā ir neizpratnē, bet tas nav nekas negaidīts. Kā vakarnakts pārraidē sacīja komentētāji, kamēr ekrānā rādīja raudošu puisīti "Knicks" krekliņā: "Varbūt kādu dienu šim zēnam mugurā būs Porziņģa krekls!"

Kamēr Stīvens E. Smits un citi eksperti tā vietā, lai iedziļinātos (it kā drafts būtu vienīgais veids, kā izveidot konkurētspējīgu komandu), vienkārši šausminās (var jau arī saprast - Ņujorkai vajag rezultātu tūlīt), paskatīsimies uz situāciju no mūsu platuma grādiem. No ar vēso prātu apveltīto ziemeļnieku puses. Viens no galvenajiem mīnusiem, ko piemin viņpus okeānam, ir Kristapa smalkais augums - ja uzbrukumā tas netraucēšot, tad aizsardzībā sagādāšot problēmas noturēt groza tuvumā spēcīgos pretspēlētājus.

Neviens neņem vērā, ka Kristaps jau visu sezonu spēlēja pret nobriedušiem un pieredzējušiem vīriem. Un tas notika par otro spēcīgāko līgu pasaulē uzskatītajā spāņu ACB. Jā, NBA šie vīri ir ar vēl lielākiem muskuļiem un vēl lielāku jaudu, bet parasti mūsdienās komandas, kas spēlē ar nosacīti vieglāku sastāvu, liek pielāgoties komandām, kas spēlē ar deviņdesmito gadu stila ceturtajiem numuriem. Galvenais nav kilogrami, bet ķermeņa stiprums un ātrums.

Fils Džeksons pēc drafta, runājot par Porziņģa iekļaušanos trīsstūra uzbrukumā, pateica: "Tā nebūs problēma. Uzbrukumā viņš jau var spēlēt, bet aizsardzībā būs jāmācās." Trīsstūra uzbrukums, ko Džeksons pārņēma no Sema Berija un ieviesa NBA, izcīnot 11 čempiontitulus, paredz nozīmīgu lomu centra spēlētājam.

Tas ir "lasi un reaģē" uzbrukums, nevis uz dēlīša uzzīmēta kombinācija. Kristaps ir pietiekami meistarīgs uzbrukumā, apveltīts ar gaišu galvu un, lai gan līdz šim nav uzskatāmi demonstrējis spēli ar muguru pret grozu, tas noteikti nav nekas tāds, ko nevarētu pilnveidot un attīstīt. Arī piespēlētāja talantu līdz šim neesam novērojuši, bet tas ir atkarīgs no uzdevumiem laukumā - Seviļas sastāvā Kristaps lielākoties bija piespēles saņēmējs un finišētājs. nevis situācijas izveidotājs un asistētājs. Tas, ka viņš to nav darījis, nenozīmē, ka viņš to nevar kvalitatīvi darīt. Gluži pretēji - Fils Džeksons acīmredzot ir pārliecināts, ka Porziņģim tas lieliski izdotos.

Runājot par rampas ugunīm, būs nepieciešams liels mentālais spēks. Latvijā un Spānijā Porziņģis baudījis pozitīvo enerģiju, Ņujorkā jābūt gatavam uzlādēties arī no apkārt valdošajām negatīvajām plūsmām. Esmu pārliecināts, ka Kristaps ir gatavs šim pārbaudījumam. Tam ir vairāki priekšnoteikumi. Pirmkārt, blakus vienmēr būs brālis, kura loma bija, ir un būs ļoti nozīmīga. Otrkārt, Kristaps jau ir pierādījis, ka viņam ir raksturs. Bez tāda 15 gadu vecumā aizbraukt svešumā, vienam tālu prom no mājām pārvarēt dažādas problēmas un ne tikai izdzīvot, bet pavērst situāciju sev izcili pozitīvā gultnē - to nevar izdarīt mentāli vājš cilvēks.

Pāris dienas pirms Kristaps devās uz ASV, satikāmies Arēnā Rīga un šķita - Kristaps ir paaudzies vēl vairāk. "Knicks" treniņā Porziņģis tika izmērīts un nosvērts - ar sporta apaviem 220 centimetri, 105 kilogrami un 96,5 centimetru augsts vertikālais lēciens... Starp citu, ja "Knicks" nebūtu paņēmusi Porziņģi, iespējams, latviešu talants nenonāktu arī "Magic", kam piederēja piektā izvēle, jo individuālajā treniņā Kristaps neesot bijis tik spožs, cik cerēts. Tagad gan tās visas ir vien spekulācijas, kurām vairs nozīmes nav nekādas.

Kapitālisma dzimtenē Ziemeļamerikā (laikam jau ne tikai) ir pierasts tiesāt pēc pirmajām neveiksmēm un neskatīties uz lietām ilgtermiņā, ja tas nav izdevīgi. Šī iemesla dēļ Fils Džeksons jau labu laiku ir krustugunīs, taču arvien bauda kluba īpašnieka Džeimsa Dolana uzticību. Savukārt Džeksons savu uzticības kredītu nu vēlas atdot ar Porziņģa palīdzību. Šāda abpusēju laipnību attaisnošana var rezultēties ar kaut ko skaistu, par ko priecāsies ne tikai Fils, bet arī visa Latvija. To arī abiem kungiem novēlam - Filam Džeksonam un Kristapam Porziņģim!