Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Basketbols rullē!

Basketbols rullē!
Mārtiņš Zībarts un Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība
Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Patīk tas kādam vai nepatīk, bet Latvijas basketbols joprojām rullē! Mārtiņa Zībarta vadītā Latvijas sieviešu izlase nule Eiropas čempionātā izcīnīja 6. vietu, kā ceturtā no Latvijas sporta spēļu komandām izcīnot tiesības piedalīties pasaules čempionātā, ko nu gan sauks par Pasaules kausu. Laikam grib vilkt analoģijas ar futbolu... Kā pirmie jau 1993. gadā Pasaules kausā (PČ) spēlēja Latvijas regbija-7 izlase, pēc tam nāca hokejisti un bendija spēlētāji, nu pasaulei kvalificējušās arī basketbolistes. Ar ko arī viņas apsveicu!.

Basketbols sen to jau bija pelnījis un ir tikai godīgi, ka arī šoreiz kungi palaiduši dāmas pa priekšu. Kaut iepriekšējā LBS vadoņa Kehra ērā sieviešu bumbu spēlei tikai ierādīta tāda kā pabērnu loma pie lielā basketbola galda. Droši vien tas ir arī godīgi pret trim burtiem - TTT. Kas ilgus gadus dominēja Eiropā. Radot maldīgu priekšstatu, ka Latvijai kļūstot neatkarīgai, atliks tikai uzvilkt kājās pastalas un visa basketbola Eiropa būs mums pie kājām. Citējot klasiķi Armandu Krauliņu, "tagad Eiropā visi prot spēlēt basketbolu." Lai gan mūsu basketbola metrs bija domājis vīriešu nodarbes, citāts izmantojams arī sieviešu sabiedrībā. Ja pirms 26 gadiem kāds man būtu teicis, ka 2017. gada Eiropas čempionātā Beļģijas sieviešu basketbola izlasei būs bronzas medaļas, bet Latvija paliks aiz viņām? Kas par murgu! Bet pasaulē viss mainās. Arī globalizācijas iespaidā. Ja kāda no Rietumu nācijām nopietni sāk nodarboties ar kādu sporta veidu, tad agri vai vēlu būs arī rezultāti. It sevišķi ar atlētisko meļņu piešpricēm.

Nu bet sieviešu basketbols ir tāda sporta spēle, kuru es cilvēkam ar švakāku nervu sistēmu neieteiktu skatīties. Var dabūt i infarktu, i insultu un varbūt vēl kaut ko smagāku. Ne tā kā Uļas laikos, kad Karnītis mazajām atļāva pa grozu mest tikai tad, ja uzbrukuma laikā bija vismaz divas reizes piespēlēts Semjonovai. Var jau būt, ka lielais stratēģis Karnītis jau agrāk būtu izdomājis, kā sieviešu basketbolā dabūt Eiropu zem mums, bet man nav arī nekas pret Zībartu un viņa brigādi. Skatīties šādas izrādes ir daudz interesantāk nekā Latvijas jauno laiku teātra izrādes.

Bet nu gan pie lietas. Proti, par Kirova koeficientu. Kurā Latvijas basketbola izlase ir 1. vietā, vismaz uz laiku apsteidzot vīriešu izlasi. Tiem, kas pirmo reizi lasa rakstus par Kirova koeficientu, atgādināšu, kas tas ir par zvēru. Kā mums Latvijā salīdzināt visus šos savu komandu izlašu sporta veidus? Pagaidām neviens sporta teorētiķis neko labāku par t.s. Kirova koeficientu nav izdomājis. Proti, dalām dalībvalstu skaitu ar Latvijas izlases ieņemto vietu un ir skaidri redzams, kas ir viens vai otrs sporta veids Latvijā. Vienīgā piebilde, ka to rēķinām tikai Eiropas komandu konkurencē. Lai būtu taisnīgāk. Jo ir sporta veidi, kur tālāk par Eiropas čempionāta finālturnīriem nekad neesam tikuši un ir sporta veidi, kur regulāri piedalāmies pasaules čempionātos. Tātad šajā Eiropas čempionātā, ieskaitot kvalifikācijas turnīrus, piedalījās 34 valstu izlases. Latvijai - 6. vieta. Dalot 34 ar 6, iznāk 5.66, vai kā man mācīja Cēsu 2. astoņgadīgajā skolā matemātikas skolotājs Ansis Zavickis, noapaļojot iznāk - 5.67. Vīriešu izlases 8. vieta 37 valstu konkurencē pirms pāris gadiem deva Kirova koeficientu 4.63.

Ja basketbols rullē, tad, pateicoties Bobam Hārtlijam un 10. vietai Ķelnē, kā trešie uz goda pjedestāla atrodas hokejisti. Kanādu un ASV atmetot, Eiropas kontekstā esam astotie.

Negribu neko sliktu teikt par volejbolu, bet, ja spēlētāji sāk rakstīt atklātās vēstules, tad... Kaut kas tur nav kārtībā. Neesmu no tiem, kas uzskata, ka Latvijai visos sporta veidos jābūt pirmajai, taču 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā Latvijas vīriešu izlase palika 28. vietā Eiropā starp 42 gribētājiem. Strauji tuvojoties Latvijas futbola līmenim. Turpat kaut kur kūļājas arī Latvijas sieviešu izlase, kas 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijā piecos mačos spēja uzvarēt tikai vienu setu pret Bosniju un Hercegovinu, pārējām piecām zaudējot ar 0:3 -Beļģijai, Itālijai, Spānijai un Baltkrievijai. Eiropā 33. pozīcija, aiz Francijas, Dānijas, blakus esot Islandei, Gruzijai un Kosovai. Bet politisko pārmaiņu laiku sākumā mums taču bija sava "Aurora"!

Kaut kas pēc pērngada zaudējuma Baltkrievijai gruzd arī handbola laukumos. Te esam atraduši treneru glābēju, te pasūtam viņu vienu māju tālāk. Gandrīz vai nonākot Latvijas futbola attīstības līmenī. Latvijas futbolu gan es baidos kritizēt, jo ir mums futbola bumbas, kas domā, ka, saucot "halvā!, halvā!", mutē tiešām kļūs saldāka sajūta. Nu nebūs tā! Varam mēs pie izlases stūres likt Petroviču, Vladimiroviču vai Moriņjoviču, nekas tur nemainīsies. Kamēr puikas visos pagalmos sava prieka pēc nedzenās futbola bumbu. Nezinu, vai 2018. gada pasaules čempionāta Eiropas zonas B grupas tabulā kļūda ir tikai manā datorā, bet tur tabulā Latvijas futbola izlase (3 punkti) ir ne tikai pēc Šveices, Portugāles un Ungārijas, bet arī aiz Fēru salām (5), Andoras (4). Visticamāk, ka kļūda manā datorā...

Mjā. Ir jau mums arī sporta veidi, kas strauji sāk, bet tad uzmet pa bremzēm. Uz 2017. gada pasaules čempionātu Zviedrijā neaizbrauca Latvijas bendija izlase... Sen nekas nav dzirdēts par beisbola un ūdenspolo starptautiskajiem ūdeņiem.
Oļega Sorokina trenētā Latvijas inline hokeja izlase pasaules čempionātā Bratislavā 1. divīzijas finālā ar 3:6 zaudēja Slovēnijai, pasaulē tā ir 10. vieta, starp Eiropas komandām - 8. Nākamreiz ar KK tiksimies gada beigās.

Latvijas sporta spēļu rangs. 1.7.2017.

Sporta veids dzimumsKKvieta Eiropākomandastas pats 2016. g. beigās
1. Basketbols sievietes5.676.342.461332
2. Basketbols vīrieši??.404.638.37
3. Hokejs vīrieši4.378.353.1811.35
4. Florbols sievietes3.65.183.405.17
5..Lakross vīrieši2.679.241.2914.18
6. Kērlings vīrieši2.3315.352.8513.37
7. Florbols vīrieši2.310.234.65.23
8. Regbijs (15) vīrieši2.2818.411.7225.43
9./10. Lakross sievietes2.138.171.110.11
9./10. Inline hokejs vīrieši2.138.171.710.17
11. Regbijs (7) vīrieši1.9122.422.120.42
12. Hokejs sievietes1.7914.252.0812.25
13. Regbijs (7) sievietes1.6422.361.5225.38
14. Kērlings sievietes1.6316.262.3813.31
15. Volejbols vīrieši1.528.422.0019.38
16.Frisbijs vīrieši1.511.-13.181.71017
17. Frisbijs sievietes1.4314.202.676.16
18. Volejbols sievietes1.2733.421.2429.36
19. Handbols vīrieši1.2730.382.7114.38
20. Futbols vīrieši1.1747.551.1048.54
21. Futbols sievietes1.0943.471.0045.45
22. Bendijs vīrieši0Nav121.867.13
23. Beisbols vīrieši0Nav341.0634. (2014.)36
24. Ūdenspolo vīrieši0Nav241.002424

Dalībvalstu skaits Eiropas/Eiropas valstis pasaules čempionātos

1. Futbols vīrieši55
2. Futbols sievietes47
3./5. Regbijs (7) vīrieši42
3./5. Volejbols vīrieši42
3./5. Volejbols sievietes42
6. Regbijs (15) vīrieši41
7. Basketbols vīrieši40
8. Handbols vīrieši38
9. Regbijs (7) sievietes36
10./11. Kērlings vīrieši35
10./11. Hokejs vīrieši35
12./13. Beisbols vīrieši34
12./13. Basketbols sievietes34
15. Kērlings sievietes26
16. Hokejs sievietes25
17./18. Ūdenspolo vīrieši24
17./18. Lakross vīrieši24
19. Florbols vīrieši23
20. Frisbijs sievietes20
21./22. Florbols sievietes18
21./22. Frisbijs vīrieši18
23./24. Inline hokejs vīrieši17
23./24. Lakross sievietes17
24. Bendijs vīrieši12


, 2017-06-26 13:16, pirms 7 gadiem
KAs ar Dāvi Bertānu? Spēlēs vai nespēlēs izlasē? Cik ilgi vilks "Artmanes pauzi" ?
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.