Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

b. Rodke! Vai esi gatavs darbam un dzimtenes aizsardzībai?

b. Rodke! Vai esi gatavs darbam un dzimtenes aizsardzībai?
Helmuts Rodke
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com

Ja maija beigas un jūnija pirmās trīs dienas neaizietu Latvijas Prezidenta "Grand Slam" meklējumos; ja pirms runāšanas domāšanas aparātu ieslēgtu jaunais basketbola talants Porziņgis, tad tautai nebūtu nekā apspriežama. Kaut sporta/fiziskās kultūras jomā tautu (skolas!) uz revolūciju aicina Latvijas eksčempions trīssoļlēkšanā Helmuts Rodke.

Helmuts ir vieglatlētikas un fiziskās sagatavotības treneris ar gandrīz 20 gadu stāžu, pats sportojis pietiekami augstā līmenī, līdz devītajai klasei basketbolā trenējies viņa dēls. Rodke bijis slavenās basketbolistes Skaidrītes Smildziņas-Budovskas znots, sportu un fizisko audzināšanu Latvijas skolās pārzina no A līdz Z. Vairāku gadu griezumā ar savām zināšanām iepazīstinot arī "Sportacentrs.com" lasītājus. Savos rakstos Helmuts piemin tik daudz piemēru, kā skolās kropļo bērnus, ka man uz galvas stāvus ceļas visi atlikušie mati. Skolā fiziskās audzināšanas stundā meitenēm (!) uz asfalta nodarboties ar trīssoļlēkšanu... Zālē uz dēļiem piezemēties tāllēkšanā... Rodkem šādu piemēru divi vezumi un vēl. Ko darīt, lai skolu sports neradītu bērniem riebumu pret fizisko kultūru un sportu? Vai 2x40 min nedēļā, kas skolu programmās atvēlēts sportam, vispār ir iespējams kaut ko iemācīt, nerunājot par jaunā Latvijas pilsoņa fizisko attīstību.

Un kāds vispār ir šo sporta stundu mērķis un uzdevums? Nekādu normatīvu nav... Un arī atzīmi nevajagot likt... Jo atzīme traumējot jaunos pilsoņus... Redz, citos priekšmetos jauniete/jaunietis esot gandrīz teicamnieks, bet tā fiziskā audzināšana... Varbūt, ka pēdējās divās desmitgadēs mainījušās zinātnes nostādnes un cilvēks no biosociālas būtnes ir pazaudējis bio... Un Latvijai kā valstij vispār nav vajadzīgs fiziski attīstīts darbaspēks? Raugoties uz Lietuvu, gribam skriet līdzi un varbūt pat atjaunot obligāto karadienestu, bet laikam atjaunotāji iecerējuši, ka lielākai daļai jauniesaucamo būs palīgi, kas šos karavīrus pārvietos skrējienā ar automātu un varbūt pat kāds cits nesīs šo ieroci?

Neesmu militārisma un vēl mazāk padomju iekārtas cienītājs, bet... Krievu laikos bija skaidri formulēts, kādam fiziski jābūt jaunietim, vidusskolu beidzot. Gatavam darbam un dzimtenes aizsardzībai! Ar GDA normām! Kas nebija neizpildāmas, bet kuru izpildīšanai jāiesvīst tomēr bija. Bija jāprot peldēt (slēgto baseinu Latvijā praktiski nebija!), šaut, pietiekami ātri skriet, lēkt augstumā vai tālumā, grūst lodi vai mest granātu, slēpot utt.

Demokrātiskajā Latvijā nekādas normas nevajag, arī atzīme fiziskajā audzināšanā neesot vajadzīga, jo ne visiem esot vienādas spējas (It kā visiem būtu vienādas spējas apgūt matemātikā, fizikā un citos priekšmetos prasīto!). Augam tizli un neko nevaroši. Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs žēlojas, ka 30% no tiem, kas grib kļūt par profesionāliem karavīriem (!!!), fiziskā attīstība neatbilst prasībām, plus vēl 7% ir neatbilstoša veselība.

Ieskatam GDA normas, kādas tās bija 1972. gadā.

GDA normas
3. pakāpe (16-18 g. v.)

DisciplīnaPuišiMeitenes
Sudrabszeltssudrabszelts
1. 100 m
14.213.516.215.4
2. 1000m/500m kross
3.303.202.001.50
vai slidošana ar parastām slidām 500m
1.251.151.301.20
3. Tāllēkšana
4.404.803.403.75
vai augstlēkšana
1.251.351.051.15
4. Granātas mešana (700/500 g)
35402125
vai lodes grūšana (5/4 kg)
8106.006.80
5. Slēpošana (5/3 km)
27252018
vai 10 km
5752
6. Peldēšana (100 m)
2.001.452.152.00
7. Pievilkšanās pie stieņa/roku iztaisnošana (pumpēšanās)
8121012
8. Šaušana ar mazkalibra šauteni (25 m)
33403037
vai 50 m
30372734
9. Tūrisma pārgājiens
1x20 km vai 2x12 km1x25 km vai 2x15 km tas pats
10. Zelta nozīmītei 3. sporta klase kādā no šiem sporta veidiem:
autosports; ūdens motosports; motosports; planierisms; izpletņlēkšana; aviosports; helikopteru sports; zemūdens sports; jūras daudzcīņa; biatlons; modernā pieccīņa; šaušana; radiosports; orientēšanās sports; cīņas sports (visi veidi); bokss
vai 2. sporta klase jebkurā citā sporta veidā.


, 2015-06-05 17:45, pirms 9 gadiem
Te tiek runāts par to, ka SISTĒMA = SKOLA. Es tam KATEGORISKI nepiekrītu. Skola ir tikai sistēmas daļa, tās pieejas, ka mums valstī visiem uz jaunā pilsoņa fizisko sagatavotību un veselību tā pa lielam ir PO.

Ja valstī nav vienota redzējuma par to kā attīstīt fizisko kultūru, bet visi murgi ir sporta virzienā, tad arī sanāk tā, ka caur dibencaurumu viss tiek darīts. Un rezultāts arī tieši turpat, dibencaurumā, paliek.

Atgriežoties pie skolas jautājuma - nez kāpēc netiek pieprasīts, lai skolas regulāri ražotu potenciālos Fīldsa, Pulicera vai Nobela prēmiju kandidātus... un jebkurā gadījumā, pat kad parādās kāds talantīgs skolēns, tiek uzsvērts viņu atsevišķais un individuālais darbs (vai ar skolotāju, vai kādos ārpsusskolas pulciņos, nav svarīgi).

Tad kāpēc tieši fizkultūrā (IZM jau to visādi var saukt, bet tas kas notiek skolās NAV UN NEKAD NAV BIJIS SPORTS) daudziem gribas, lai TIKAI UN VIENĪGI SKOLA ir atbildīga?
Beigu beigās, tāds ļoti prasts novienkāršojums - a vecāki tiem bērniem ir?
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.