Draugiem.lv
Facebook
Twitterb. Rodke! Vai esi gatavs darbam un dzimtenes aizsardzībai?
Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com
Ja maija beigas un jūnija pirmās trīs dienas neaizietu Latvijas Prezidenta "Grand Slam" meklējumos; ja pirms runāšanas domāšanas aparātu ieslēgtu jaunais basketbola talants Porziņgis, tad tautai nebūtu nekā apspriežama. Kaut sporta/fiziskās kultūras jomā tautu (skolas!) uz revolūciju aicina Latvijas eksčempions trīssoļlēkšanā Helmuts Rodke.
Helmuts ir vieglatlētikas un fiziskās sagatavotības treneris ar gandrīz 20 gadu stāžu, pats sportojis pietiekami augstā līmenī, līdz devītajai klasei basketbolā trenējies viņa dēls. Rodke bijis slavenās basketbolistes Skaidrītes Smildziņas-Budovskas znots, sportu un fizisko audzināšanu Latvijas skolās pārzina no A līdz Z. Vairāku gadu griezumā ar savām zināšanām iepazīstinot arī "Sportacentrs.com" lasītājus. Savos rakstos Helmuts piemin tik daudz piemēru, kā skolās kropļo bērnus, ka man uz galvas stāvus ceļas visi atlikušie mati. Skolā fiziskās audzināšanas stundā meitenēm (!) uz asfalta nodarboties ar trīssoļlēkšanu... Zālē uz dēļiem piezemēties tāllēkšanā... Rodkem šādu piemēru divi vezumi un vēl. Ko darīt, lai skolu sports neradītu bērniem riebumu pret fizisko kultūru un sportu? Vai 2x40 min nedēļā, kas skolu programmās atvēlēts sportam, vispār ir iespējams kaut ko iemācīt, nerunājot par jaunā Latvijas pilsoņa fizisko attīstību.
Un kāds vispār ir šo sporta stundu mērķis un uzdevums? Nekādu normatīvu nav... Un arī atzīmi nevajagot likt... Jo atzīme traumējot jaunos pilsoņus... Redz, citos priekšmetos jauniete/jaunietis esot gandrīz teicamnieks, bet tā fiziskā audzināšana... Varbūt, ka pēdējās divās desmitgadēs mainījušās zinātnes nostādnes un cilvēks no biosociālas būtnes ir pazaudējis bio... Un Latvijai kā valstij vispār nav vajadzīgs fiziski attīstīts darbaspēks? Raugoties uz Lietuvu, gribam skriet līdzi un varbūt pat atjaunot obligāto karadienestu, bet laikam atjaunotāji iecerējuši, ka lielākai daļai jauniesaucamo būs palīgi, kas šos karavīrus pārvietos skrējienā ar automātu un varbūt pat kāds cits nesīs šo ieroci?
Neesmu militārisma un vēl mazāk padomju iekārtas cienītājs, bet... Krievu laikos bija skaidri formulēts, kādam fiziski jābūt jaunietim, vidusskolu beidzot. Gatavam darbam un dzimtenes aizsardzībai! Ar GDA normām! Kas nebija neizpildāmas, bet kuru izpildīšanai jāiesvīst tomēr bija. Bija jāprot peldēt (slēgto baseinu Latvijā praktiski nebija!), šaut, pietiekami ātri skriet, lēkt augstumā vai tālumā, grūst lodi vai mest granātu, slēpot utt.
Demokrātiskajā Latvijā nekādas normas nevajag, arī atzīme fiziskajā audzināšanā neesot vajadzīga, jo ne visiem esot vienādas spējas (It kā visiem būtu vienādas spējas apgūt matemātikā, fizikā un citos priekšmetos prasīto!). Augam tizli un neko nevaroši. Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs žēlojas, ka 30% no tiem, kas grib kļūt par profesionāliem karavīriem (!!!), fiziskā attīstība neatbilst prasībām, plus vēl 7% ir neatbilstoša veselība.
Ieskatam GDA normas, kādas tās bija 1972. gadā.
GDA normas
3. pakāpe (16-18 g. v.)
| Disciplīna | Puiši | Meitenes | ||
| Sudrabs | zelts | sudrabs | zelts | |
| 1. 100 m | ||||
| 14.2 | 13.5 | 16.2 | 15.4 | |
| 2. 1000m/500m kross | ||||
| 3.30 | 3.20 | 2.00 | 1.50 | |
| vai slidošana ar parastām slidām 500m | ||||
| 1.25 | 1.15 | 1.30 | 1.20 | |
| 3. Tāllēkšana | ||||
| 4.40 | 4.80 | 3.40 | 3.75 | |
| vai augstlēkšana | ||||
| 1.25 | 1.35 | 1.05 | 1.15 | |
| 4. Granātas mešana (700/500 g) | ||||
| 35 | 40 | 21 | 25 | |
| vai lodes grūšana (5/4 kg) | ||||
| 8 | 10 | 6.00 | 6.80 | |
| 5. Slēpošana (5/3 km) | ||||
| 27 | 25 | 20 | 18 | |
| vai 10 km | ||||
| 57 | 52 | |||
| 6. Peldēšana (100 m) | ||||
| 2.00 | 1.45 | 2.15 | 2.00 | |
| 7. Pievilkšanās pie stieņa/roku iztaisnošana (pumpēšanās) | ||||
| 8 | 12 | 10 | 12 | |
| 8. Šaušana ar mazkalibra šauteni (25 m) | ||||
| 33 | 40 | 30 | 37 | |
| vai 50 m | ||||
| 30 | 37 | 27 | 34 | |
| 9. Tūrisma pārgājiens | ||||
| 1x20 km vai 2x12 km | 1x25 km vai 2x15 km tas pats | |||
| 10. Zelta nozīmītei 3. sporta klase kādā no šiem sporta veidiem: | ||||
| autosports; ūdens motosports; motosports; planierisms; izpletņlēkšana; aviosports; helikopteru sports; zemūdens sports; jūras daudzcīņa; biatlons; modernā pieccīņa; šaušana; radiosports; orientēšanās sports; cīņas sports (visi veidi); bokss | ||||
| vai 2. sporta klase jebkurā citā sporta veidā. |
Ja valstī nav vienota redzējuma par to kā attīstīt fizisko kultūru, bet visi murgi ir sporta virzienā, tad arī sanāk tā, ka caur dibencaurumu viss tiek darīts. Un rezultāts arī tieši turpat, dibencaurumā, paliek.
Atgriežoties pie skolas jautājuma - nez kāpēc netiek pieprasīts, lai skolas regulāri ražotu potenciālos Fīldsa, Pulicera vai Nobela prēmiju kandidātus... un jebkurā gadījumā, pat kad parādās kāds talantīgs skolēns, tiek uzsvērts viņu atsevišķais un individuālais darbs (vai ar skolotāju, vai kādos ārpsusskolas pulciņos, nav svarīgi).
Tad kāpēc tieši fizkultūrā (IZM jau to visādi var saukt, bet tas kas notiek skolās NAV UN NEKAD NAV BIJIS SPORTS) daudziem gribas, lai TIKAI UN VIENĪGI SKOLA ir atbildīga?
Beigu beigās, tāds ļoti prasts novienkāršojums - a vecāki tiem bērniem ir?