Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Izkrist un sākt no apakšas? Vai ieķerties ar zobiem kā buldogam?

Izkrist un sākt no apakšas? Vai ieķerties ar zobiem kā buldogam?
7. vieta 1997. gada pasaules hokeja čempionātā joprojām ir mūsu lielākais panākums. Ar galveno treneri Leonīdu Beresņevu
Foto: Romāns Kokšarovs, F64

Strauji tuvojas pasaules hokeja čempionāts Bratislavā un Košicē. Ceru, ka šogad tīmeklī nebūs diskusijas kā 2013. gadā: sak, labāk lai Latvija izkrīt uz B grupu, lai Kirovs Lipmans sakārto hokeju un tad atgriežamies elitē uz baltā zirgā un sitam visus pa labi un pa kreisi! Lai šo fundamentāli nepareizo ideju pašos pamatos iznīcinātu, paskatīsmies, kā iet trim mūsu “brāļiem”, ar kuriem 1992. gada rudenī bijām uz vienas līnijas. Tātad – Ukraina, Kazahstāna un Baltkrievija.

Latvijas hokeja izlase visus šos gadus, kopš esam A jeb elites grupā, tur vien arī spēlējusi. Baltkrievi, ukraiņi un kazahi elitē iekļuva pēc gada – tad, kad IIHF nolēma A grupu palielināt no 12 līdz 16 izlasēm. Baltkrievija trīs reizes ir atstājusi elites grupu – 2001., 2003. un 2018. gadā, ikreiz pēc gada atgriežoties. Kazahi vairāk dzīvo pa 1. divīziju jeb veco B grupu, šajos gados tikai vienu reizi iespraucoties pirmajā ducī. Savukārt Ukraina noturējās A grupā no 1998. gada līdz 2007., kad Maskavā izkrita (arī ar Latvijas palīdzību!) un nu jau 12 gadus (!!) netiek atpakaļ, nogruntējoties 1. divīzijas B grupā (vecā C grupa!).

1992. gada rudenī visu četru bijušo PSRS republiku starta pozīcijas bija apmēram vienādas. Kvalifikācija, lai tiktu uz C grupu Latvijai bija vieglāka (Rīgā jāuzvar Igaunija un Lietuva), no baltkrieviem, ukraiņiem un kazahiem bija jāatrod viens liekais. No kvalifikācijas turnīra Minskā uz C grupu tika divas izlases. Kazhstāna un Ukraina, turklāt Minskas turnīrs ir labs piemērs, kā IIHF nosaka vietu secību, ja trim komandām vienāds punktu skaits. Kazahi tad ar 5:4 uzvarēja ukraiņus, bet ar 1:3 piekāpās baltkrieviem, savukārt Ukrainas un Baltkrievijas spēle beidzās ar 4:1 ukraiņu labā. Visiem pa diviem punktiem, labāka vārtu starpība savstarpējās spēlēs Ukrainai (8-6), kazahiem (6-7) un baltkrieviem (4-5) tā vienāda un tad IIHF ņem vērā nākamo bausli, kurš vairāk iemetis ripu...

Atgriežoties 1993. gadā, tiek kultivēts mits, ka mums plaši palīdzējuši ne savi spēlētāji, proti, tie eksdinamieši, kas kā hokeja migranti iebraukuši Latvijā. Bledā mums bija pieci šādi hokejiti – Sergejs Čudinovs (dzimis Čeļabinskā), Andrejs Maticins (Čerepovecā), Akeksejs Froļikovs (Maskavā), Aleksandrs Kerčs (Arhangeļskā) un Jevgeņijs Semerjaks (Intā). Ukrainas izlasei tad bija septiņi migranti (Vjuhins, Lubņins, Menčenkovs, Kulabuhovs, Šastins, Stepaņiščevs, Juldaševs), kazahiem – tikai divi (Solovjovs, Šilajevs), bet baltkrieviem astoņi (Semjonovs, Jemeļjanovs, Fedotovs, Ļeontjevs, Bekbulatovs, Koļesņikovs, Tatarincevs, M. Zaharovs).

Kas mainījies pa šiem gadiem? Kazahstāna, praktiski pat viena pilsēta – Ustjkamenogorska – ražoja tik daudz labu spēlētāju, ka pietika ij pašiem, ij citiem. Nu, pēc 26 gadiem, bijušās PSRS hokejistu izvedējvalsts, pati ieved un naturalizē hokejistus. Nule Nursultanā, uzvarot 1. divīzijas A grupā, Kazahstānas sastāvā bija trīs kanādieši (Dīcs, Boids, Senpjērs), amerikānis (Bočenskis), zviedrs (Karlsons) un septiņi hokejisti, kas dzimuši dažādās Krievijas pilsētās – Akolzins (Maskava), Mahļukovs un Ševčenko (abi Voskresenska), Nekračs (Novosibirska), Petuhovs (Barnaula), Šalajevs (Kusa), Kļešenko (Prokopjvevska). Akurāt puse no visas komandas...

Baltkrievija kaut kad gadu tūkstoša mijā masveidā ieveda jaunos Krievijas hokejistus, kuriem nebija cerību spēlēt Krievijas izlasē, nu no tā iesaukuma izlasē vairs palicis tikai viens (Koviršins), taču ir kanādietis Plets un amerikānis Bailens. Pirms pāris gadiem bija arī Lalands, Linglē. Un man ir saprotams Lukašenko piedraudējums, ja slikti spēlēsiet, nebūs jums naudas KHL. Baltkrievija kā valsts iegulda hokejā ļoti daudz, bet atdeves praktiski nav. Ne Minskas “Dinamo”, ne Baltkrievijas izlasē.

Apmēram ap to pašu laiku ļoti laba nauda bija Ukrainas hokejā. Pepsi-Cola ar miljons ASV dolāriem sezonā sponsorēja Kijevas “Sokol”, turklāt tas bija Austrumeiropas Hokeja līgā (AEHL), ukraiņi savam labākajam junioram Ziņevičam, kurš spēlēja AEHL, atļāvās mēnesī maksāt 1000 dolāru, kas 1998. gadā nebija maz, juniors pat uz pasaules junioru čempionātu Ungārijā bija ieradies ar draudzeni. Beigās puikam iznāca tikai divi A grupas čempionāti ar vieniem vārtiem. Jā, kopš 2014. gada Ukraina praktiski karo, taču krīze hokejā jau bija iestājusies krietni pirms tam. Un tagad Ukraina IIHF pasaules čempionātos ir pat zemāk nekā 1993. gadā. Nule Tallinā 5. vieta 1. divīzijas B grupā aiz Rumānijas, Polijas, Japānas un Igaunijas jeb 27. vieta pasaulē.

Un kas ar Latviju? Tā gan ar Kirova Lipmana pūlēm, gan jaunās LHF vadībā joprojām spēlē elites grupā. Un pilnīgi bez leģionāriem! Kas nav noticis ne Latvijas vīriešu basketbolā un laikam jau nenotiks ar sieviešu izlasē... Pats vairākkārt esmu rakstījis par Latvijas hokeja bezsistēmu, taču... tā ir labāka par baltkrievu valsts naudu, tā ir labāka par Ustjkamenogorskas hokeja tradīcijām, par Ukrainu šobrīd pat nerunājot. Ukrainas piemērs ļoti labi parāda, ka izkrist no elites grupas ir vienkārši, tikt atpakaļ – ne tik viegli. Un viegli neiet arī Baltkrievijai un Kazahstānai. Nule Nursultanā Kazahstāna ar duci ārzemnieku tikai ar 3:1 pieveica Lietuvu (22. vieta pasaulē) un Ungāriju (21.), ar 3:2 Slovēniju (20.), ar 4:1 Koreju (19.), papildlaikā ar 3:2 – Baltkrieviju. Labi, baltkrieviem arī 2. vieta deva biļeti uz elites grupu, taču nekāda vieglā pastaiga tā nebija: 4:3 pret Lietuvu, 3:1 pret Ungāriju, 4:1 pret Slovēniju un, ja korejieši pirms tam nebūtu zaudējuši Lietuvai (1:2), tad Baltkrievijas 1:4 zaudējums Korejai būtu ar sekām. Un kurš ir baltkrievu līderis laukumā? Kanādietis Plets (3+4)...

Tiem, kas saka, ka nevajag Latviju salīdzināt ar bijušās PSRS republikām, bet ar Šveici, vai sliktākā gadījumā ar Slovākiju, tikai atgādināšu, kuru divu valstu U-18 izlases cīkstējās par palikšanu elites grupā. Tās bija Šveice un Slovākija...

Eks-PSRS pasaules čempionātos hokejā

LatvijaUkrainaKazahstānaBaltkrievija
199321.22.23.34.
199414.23.24.22.
199514.23.22.21.
199613.21.21.15.
19977.17.14.13.
19989.14.16.8.
199911.14.19.9.
20008.14.18.9.
200113.10.21.14.
200211.9.21.17.
20039.12.17.14.
20047.14.13.18.
20059.11.12.10.
200610.12.15.6.
200713.16.21.11.
200811.19.20.9.
20097.20.17.8.
201011.19.16.10.
201113.22.17.14.
201210.22.16.14.
201311.23.17.14.
201411.20.15.7.
201513.22.17.7.
201613.23.16.12.
201710.22.19.13.
20188.26.19.15.
2019?27.17.18.


Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
, 2019-05-07 12:52, pirms 5 gadiem
Labs raksts, kas parāda lietu būtību. Es personiski LV hokeju salīdzinu ar Slovākiem..un ļoti ceru, ka arī mums, kādu dienu būs medaļa.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.