Nabagi no Gagarina kausa šampanieti nedzer

Lai saņemtu atbildi, ieskatieties KHL klubu algu budžetos, kur ar neapbruņotu aci redzams, ka pēdējās divās sezonās astoņu labāko KHL klubu skaitā, kā likums, visiem klubiem algas bijušas lielākas par vienu miljardu rubļu, izņemot “Traktor”, kuram aizpērn līdz tam mazliet pietrūcis (13 milj eiro) un “Jokerit”, kurš savu piekto vietu dabūjis ar 770 000 000 jeb 10,5 miljoniem eiro. Romantiskie laiki, kad Znaroka nebūt ne bagātais MVD cīnījās finālā, ir aizgājuši nebūtībā. Pagājušās sezonas finālisti: CSKA (30 milj.) pret “Avangard” (22 milj.).

Tabulā speciāli noboldēju pirmās astoņas vietas. Un ko redzam? Ka pērn pat 5. līdz 8. vieta, tātad konferenču pusfinālu zaudētāji, šim pasākumam ir iztērējuši milzu summas: “Automobilist” – 21 milj., “Lokomotiv” – 14,5, “Baris” – 8,7, Maskavas “Dinamo” – 15 milj., bet konferenču fināla zaudētāji: SKA - 29, “Salavat Julajev” -20,5 miljonus. Var jau mugot, ka ne jau nauda spēlē hokeju, bet dzīvi cilvēki, taču pārsvarā gadījumu uzvar tie, kam vairāk naudas. Šo trīs sezonu griezumā no nabagiem, ja par tādiem var saukt 2014. gada “Sibirj”, tikai viņi bijuši konferences pusfinālā, zem 700 000 000 divas reizes tas izdevies Astanas, nu jau Nursultanas “Baris”. Protams, ka lielas algas 100% negarantē Gagarina kausu vai augstas vietas, taču tās dod reālas cerības uzvarēt.

Lai Rīgas “Dinamo” ar saviem 267 000 000 (3,68 milj.) vai 260 000 000 (3,58 milj.) kādreiz tiktu starp Rietumu konferences četrām labākajām komandām, tad vajag lai vismaz diviem mūsu konkurentiem visi labākie spēlētāji saslimst vai ir savainoti, bet mums vārtsargs ķer visu, bet uzbrucēji izmanto savas vienīgās iespējas. KHL jau vairākus pēdējos gadus ir naudas sacensību līga, to mēģina apturēt KHL vadība un nabadzīgie klubi. Ir projekts, ka no nākamās sezonas maksimālie algu griesti būs 900 000 000 rubļu (12,8 milj. eiro), bet tajā pašā laikā tiks noteikti arī algu pagrabi – 270 000 000 (3,7 milj.). Kas nozīmē, ka “Dinamo”, lai turpinātu spēlēt KHL, algām vajadzēs 100 000 eiro vairāk, bet tie nebūs pat 2013./2014. gada 327 000 000 rubļu. Vai “Dinamo” ar minimālo algu grozu kļūs konkurētspējīgāks? Par tikšanu “play-off” varbūt, bet par Gagarina kausu tāpat reāli sacentīsies Krievijas klubi, varbūt tur iejaucoties Helsinku “Jokerit”, kas arī principā pieder krievu bagātniekiem.

Jura Savicka plāns, ka nākāmās sezonas komandā 30% būs vietējie un tikpat – Krievijas jaunie spēlētāji un tikpat īsto leģionāru, neko fundamentāli neatrisinās. Jo tad ir jātrāpa ar leģionāriem, kā pērn (Videls, Majone), krievu jaunajam jābūt tiešām talantam, kurš grib izsisties (Biļalovs) un tai trešdaļai ieziemiešu arī kaut kas jāprot. Šīs sezonas otrā puse rāda, ka jaunie krieviņi (Setdikovs, Protapovičs, Sļepecs) baigi labi izskatās pirmajās piecās, sešās spēlēs, bet tad kļūst tādi paši kā pamatmasa. Kas, starp citu, nav tikai šā gada “Dinamo” problēma. Acīmredzot, kā visi jaunie, puikas izšauj emociju iespaidā, tā ir bijis arī ar mūsu spēlētājiem, kas atgriezušies no Amerikas (E. Kulda, R. Lipsbergs, Jevpalovs, Golovkovs, arī Ri. Bukarts). Tātad mūsu treneri nespēj viņus tālāk uztrenēt, vai arī tur... vairāk iekšā nemaz nav. Nopirkt labu ārzemnieku par Rīgas “Dinamo” algām? Nu bija tāds Ulstrēms, laikam par 400 000 eiro, kas Rīgai šajā sezonā bija prāvākā alga. Tas ir kā ar kaķi maisā – varbūt peļu ķērājs, bet var arī tāds nebūt. Pērn Majone bija superkaķis, šogad - ēna pagājušā gada.
Vietējie 30%? Tie ir 7-9 spēlētāji, neskaitot juniorus. Kuri? Atļaušos paklusēt.

Kad 2017. gadā Rīgā parādījās Bobs Hārtlijs, "Dinamo" vadība, ieskaitot Juri Savicki, lenca viņu kā potenciālo kluba galveno treneri. Bobs dinamiešu šefu viesmīlību pieņēma, bet no kluba trenēšanas korekti atteicās. Bet ne jau tādēļ, ka viņam riebtos Savickis, Guntis Ulmanis vai kāds cits no "Dinamo" spices. Viss ir daudz vienkāršāk: neviens sevi cienošs ārzemnieks, turklāt vēl Stenlija kausa uzvarētājs, neies trenēt finansiāli vāju klubu. Izredzes ar tādu klubu ir tikai sabojāt savu trenera CV. Piedāvāja Omskas "Avangard", kam pērn bija piektais algu grozs KHL (šogad - ceturtais), Hārtlijs bez lielām pārdomām piekrita strādāt... Sibīrijā. Ij pašam labi maksā, ij iespēja uzvarēt Gagrina kausā. Turklāt vēl - dzīvojot Piemaskavā.

KHL klubu algu budžeti un izcīnītās vietas