Lūsis: "Vieglatlētikas savienība rokas nenolaidīs"

Kā vērtējams vieglatlētu starts pasaules čempionātā, kas nesen noslēdzās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē?
Sportistu veikumu vērtējam labi, jo katrs nostartēja tā, kā uz to brīdi bija spējīgs. Protams, ir visādas nianses – savainojumi, debijas reize un tamlīdzīgi. Pirmā reize visiem ir grūta un sarežģīta gan psiholoģiski, gan savādāk, tāpēc tiem, kas debitēja šādās sacensībās, šādus rezultātus aptuveni bijām gaidījuši. Jebkurā gadījumā, pozitīvi – lodes grūdējam Mārim Urtānam, barjerskrējējai Ievai Zundai un 800 metru skrējējam Dmitrijam Jurkevičam bija sezonas labākie rezultāti, šķēpmetējs Vadims Vasiļevskis izcīnīja ceturto vietu. Grozi kā gribi, bet arī ceturtā vieta ir jāizcīna. Ainārs Kovals nostartēja tajā līmenī, kādā šosezon startē.

Kāpēc tavuprāt tikai retais no mūsu sportistiem pasaules čempionātā sasniedza sezonas labākos rezultātus gada galvenajā startā?
Teikšu kā ir. Mēs šobrīd praktiski neko nevaram iedot sportistiem un arī valsts finansējums ir katastrofāli nogriezts, tāpēc nevaram prasīt no sportistiem gatavošanos sezonas galvenajam startam. Viņiem ir savas dzīves un savas ģimenes, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sportisti brauc un mēģina nopelnīt sev iztiku sezonas gaitā komercmačos. Sportisti vairāk skatās uz šo sacensību pusi un mēs nevaram viņiem to aizliegt. Tur neko nevar darīt, šobrīd tāda tā tendence ir. Jau "Sporta Studijā" teicu, ka citu valstu sportistiem par valsts finansējumu nav jāuztraucas. Mēs diemžēl par to varam tikai sapņot.

Cik lielu lomu Latvijas sportistu rezultātos nospēlēja citi faktori, piemēram, psiholoģija?
Grūti pateikt. Var teikt, ka mēs gaidījām finālu no vesera metēja Igora Sokolova un visi gaidīja medaļu no Vasiļevska. Manuprāt, spiediens tomēr bija pārāk liels. Pats sportists būdams, zinu, ka tas nav viegli, tas ir pamatīgs slogs. Tādas kļūdas vairs nevajadzētu atkārtot, ļaujot sportistiem gatavoties nedaudz mierīgāk. Protams, psiholoģija savu lomu nospēlēja, bet cik lielu, tas atkarīgs no katra individuāli. Pēc čempionāta nav ar sportistiem vēl runāts, bet tas ir tas, ko gribu izdarīt – noskaidrot, kā katrs ir juties, kādas atziņas gūtas un kā pats vērtē savu startu. Tuvākajā laikā plānoju to izdarīt.

Nesen notika vieglatlētikas sacensības "Rīgas kausi". Cik sacensības izmaksāja?
Šogad tik aktīvi nepiedalījos "Rīgas kausu" rīkošanā, jo pirms šīm sacensībām biju Berlīnē, tāpēc ar skaitļiem varu kļūdīties. Lielāko daļu – 30 000 Ls – finansēja Rīgas dome. Arī no LVS bija aptuveni 20 000 Ls finansējums bija, bet tikai pateicoties tam, ka mums no iepriekšējā gada bija palikuši ietaupījumi. Tas arī palīdzēja mums noslēgt sezonu, notika arī visas nometnes un sacensības, kas bija ieplānotas. To nevaru pateikt par nākamo gadu, jo 2010. gada budžets vēl nav skaidrs un mums vairs nebūs ietaupījumi.

Sponsoru sacensībām nebija?
Tieši "Rīgas kausiem" nē! Šobrīd sponsorus vai pašvaldības atbalstu cenšamies piesaistīt konkrētam sportistam kā mērķziedojumu. Tātad, ja federācijas kasē ienāk nauda no sponsora, mēs to aizskaitām konkrētam mērķim, nometnei vai sportistam. Ar sponsoriem ir ļoti grūti. Centāmies piesaistīt "Tele2", diemžēl vismaz pagaidām viņi mums ir atteikuši. Mēģinām runāt ar daudziem, bet situācija šobrīd ir tāda, ka visi taupa. Ar sponsoriem gan vienmēr gājis grūti. Līdz šim centāmies iziet uz drošāko – valsts budžetu, taču šobrīd tas viss nostājies pret mums. Mēs gan cerības neatmetam un rokas nenolaižam.

"Rīgas kausos" startēja bijušā pasaules rekordiste šķēpmešanā Osleidisa Menendesa. Cik liels bija viņas honorārs?
Šogad iztikām bez jebkādiem honorāriem. Mēs darbojāmies pēc tās shēmas, kāda ir jebkuros komercmačos jebkurā valstī – sportistam tika apmaksātas biļetes, dzīvošana un sacensībās bija bonusu sistēma – vai no par konkrēti izcīnītu vietu vai sasniegtu rezultātu. Šogad vairāk likām uzvaru uz saviem sportistiem.

Bija plānots, ka ieradīsies arī viena no šosezon labākajām barjersprinteriem Damu Čerija no ASV. Kāpēc viņu neredzējām Rīgā?
Nemācēšu atbildēt, tas jājautā Ludmilai Olijarei, kas rūpējas par sportistu uzaicināšanu. Iespējams, ka lomu nospēlēja tas faktors, ka tikko beidzies pasaules čempionāts un sportisti, kas joprojām uzkavējas Eiropā, bieži vien līdz pat iepriekšējai dienai nezina, kā ir vienojies viņa menedžeris un, kur sportists startēs. Pieļauju, ka Čerijai bijis labāks piedāvājums un finansiālu iemeslu dēļ sportists izvēlējies startēt citur.

"Rīgas kausu reklāmas varēja manīt tikai stadiona teritorijā. Kāpēc plakātu nebija citur pilsētā, kā arī maz informācijas bija plašsaziņas līdzekļos?
Jebkura reklāmas vieta maksā naudu. Likām uzsvaru uz televīziju un no 18. augusta Latvijas televīzijā bija reklāmas rullīši. Visiem interneta medijiem bijām nosūtījuši arī sacensību programmu. Reklāma joprojām ir dārga.

Kad nākamgad notiks "Rīgas kausi". Vasaras beigās, kā pēdējos divos gados vai vasaras sākumā, kā tas bija iepriekš?
Viss būs atkarīgs no tā vai un cik mūsu lielākais atbalstītājs Rīgas dome atvēlēs šīm sacensībām. Beigu rezultāts būs pēc kārtējai konferences, kas būs oktobra beigās, novembra sākumā, kur sanākot visām Eiropas vieglatlētikas federācijām, tiks sastādīts kalendārs. Centīsimies sacensības nākamgad organizēt jūnijā.

Kādi ir tuvākie un svarīgākie darbi, ko tu kā ģenerālsekretārs varētu un gribētu paveikt savā amatā?
Jau vairākus mēnešus pētu "Igaunijas modeli", kas pierādījis savu dzīvotspēju. Ja paskatāmies pēc starta sarakstiem, redzam, kas par augsta līmeņa sportistiem piedalās gan "Kuldliiga", gan "Tallin" sacensībās. Mums jāstrādā ar sponsoriem, jāpārņem no tuvākajiem kaimiņiem [igauņiem vai skandināviem] pieredze un labākais, kas šajos modeļos ir. Igauņi ar Tallinas sacensībām, atkarībā no mums, pelna. Centīšos veiksmīgāk strādāt ar sponsoriem un kaut ko radikāli mainīt pieejā sportam kā tādam.

Vai nav domāts par savienības mājaslapas uzlabošanu, galvenokārt saturiskā ziņā?
Par to domājam jau no pagājušā gada. Bija mums savi plāni un pat izstrādāts projekts, bet tas bija samērā dārgs. Par mājaslapu atbildīgs viens cilvēks un nākotnē ļoti lielu izmaiņu un uzlabojumu finansiālu iemeslu dēļ nebūs.

Plānots, ka Rīgā tiks likvidēta Rīgas Vieglatlētikas skola (RVS), paliks tikai viena vieglatlētikas skola. Ko var darīt savienība, lai vieglatlētikas attīstība neciestu?
Cenšamies darbināt visas sviras, kuras ir mūsu rīcībā. Šobrīd, atklāti runājot, mums ir par švaku tā saucamie lobiji, līdz ar to nevaram īsti panākt to, ko vēlamies. Rokas mēs nenolaižam nekādā gadījumā, jo Rīgā jābūt vismaz četrām sporta skolām [katrā mikrorajonā pa vienai]. Nav loģiski, ka Rīgā paliek tikai viena sporta skola!