Gada balva sportā - Kas būtu, ja Radeviču samainītu vietām ar „Elizabeti”

Šovakar piedzīvojām kopā tik daudz pārdzīvojumu. Kāds saņēma pirmo balvu. Kāds saņēma otro. Kāds iemēģināja darbu vakara vadītāja lomā. Kāds kopā ar draugiem mājās TV pārraides skatīšanai, paralēli studējot dambretes labākos jūtūb pamācošos trikus, izspēlēja veselu turnīru.
Mēs kārtējo reizi par apliecinājumu pasaules universālās kārtības pastāvēšanas likumiem pārliecinājāmies, ka:
- Sporta pieredze dod neizsīkstošu vēlmi sevi pierādīt un gūt panākums citās profesijās;
- Sportisti nav tukšpauri treneru rokās, jo veselā miesā mīt vesels gars;
- Ka lielie važoņi ir mazi savā būtībā, ja liek vakara vadītājiem nopūst pa slavas āža ragam;
- U.c.
Un ko mēs redzējām:
- Neticami satriecošo happy end stāstu par Inetu no Krāslavas (man asaras bira);
- Komerctelevīzijas neslikta seriāla TRULU galvenās lomas atveidotājas izgājienu, dodot 2kārtējam OČ savu portretu ar uzbāzīgu ziepenes reklāmu;
- Alkoholiķa apjukumu, paņemot neīsto partitūru, kas ir tas pats, kas mest savā grozā … katru metienu;

Ja Doveika būtu sportiste, par viņu nerunātu pat Tukuma Raiņa sporta skolas vieglatlētikas rekordu tablo, taču, ja Radeviča būtu aktrise, viņai kā minimums būtu Oskara nominācija un visādi Berlīnes lāči un kannu zari…
Prieks par Japiņa sulīgo pavadoni
Prieks par Kursītes un Apiņa iesācēju veiksmi, uzsitot bumbiņu līdz 13. rindas 13. krēslam.
Prieks par Sirmā vārdiem!!!

Sportiski vēl bagātāku 2013. gadu!!!

p.s.
Prieks par Plēsnieku, prieks par Kņaževu!!! Personiski!