Olimpiskie medaļnieki Ozols un Kūla saņems Triju Zvaigžņu ordeni

Kā jau ierasts, olimpisko un paralimpisko spēļu veiksminieki tiek apbalvoti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Tiesa, ne visi olimpisko un paralimpisko spēļu medaļnieki tikuši pie ordeņa. 1980. gada olimpiskais čempions šķēpmešanā Dainis Kūla un 1992. gada bronzas godalgas ieguvējs riteņbraukšanā Dainis Ozols tikai tagad izpelnījušies šo atzinību. Ordeni saņems arī ilggadējais Latvijas Olimpiskās vienības sporta ārsts Aldis Cīrulis, triatlona treneris Anatolijs Levša un sporta žurnālists Edvīns Dāvidsons.

Daudzi mūsu sportisti saņēmuši Triju Zvaigžņu ordeni, piemēram, 2000. gada olimpiskais čempions vingrošanā Igors Vihrovs, Londonas spēļu ceturtās vietas ieguvēja tāllēkšanā Ineta Radeviča (2012), Pekinas olimpiādes čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs (2008), Vankūveras olimpiādes vicečempions Martins Dukurs (2010), Soču olimpiādes ceturtās vietas īpašnieks Tomass Dukurs (2014) un viņu treneris Dainis Dukurs (2012), olimpisko spēļu sudraba medaļnieki bobsleja četriniekā Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Jānis Strenga un Arvis Vilkaste, kā arī viņu treneris Sandis Prūsis un federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis (2014), paralimpisko spēļu vicečempions lodes grūšanā Edgars Bergs un zelta medaļnieks diska mešanā Aigars Apinis (2008).

Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums. Šis ordenis nodibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994. gadā. Tā devīze ir "Per aspera ad astra" (caur ērkšķiem uz zvaigznēm). Ar to apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Šādi nopelni var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

Izmantotie resursi:
"Latvijas Vēstnesis", Ordeņu kapituls, Valsts prezidents Raimonds Vējonis