Bukša: "Frankfurtes lidostā bija šausmīgākā nakts manā dzīvē"

Bukšas stāsts:

"Jau piekto gadu devos uz treniņnometni Portugālē. Šoreiz pēc pirmajām trijām dienām viss krasi mainījās, jo Latvija izsludināja ārkārtas stāvokli valstī un līdz noteiktam datumam deva iespēja braukt atpakaļ, bet tad slēdza robežu. Tas bija sašutuma pilns brīdis, jo atradāmies svešā valstī, kur nezinājām, vai būs iespēja turpināt uzturēties un pēc tam tikt mājās. Vēl patrenējāmies pāris dienas, bet tās bija stresa pilnas.

Bija jāizvēlas: paliksi tur un riskēsi vai brauksi uz mājām un divas nedēļas sēdēsi karantīnā. Teicu, ka palikšu un gribu riskēt, trenēties. Ja aizbrauktu uz Latviju, nebūtu iespēja trenēties, jo ārkārtas stāvokļa laikā aizslēdza skolas, stadionus, sporta zāles un visu, kas ir publisks, izņemot veikalus. No mūsu treniņu grupas lielākā daļa aizbrauca projām [uz Latviju].

Ļoti jocīga sajūta, jo parasti esam padsmit cilvēki, bet tad palikām seši, ieskaitot treneri. [Stadionu aizslēdza arī treniņnometnē Portugālē, bet mūsējie tomēr tika iekšā citādi.] Pēc kāda laika viesnīca palika arvien tukšāka un tukšāka. Stadionā arī vairs īsti nebija cilvēku, dažreiz mēs atnācām vienīgie. Diezgan dīvaina sajūta, kad esi tā kā izmirušā pilsētā. Bet mēs atradāmies ārpus pilsētas, tādā kā ciematiņā. Iepriekšējos gados tur uzturējās daudz cilvēku, bija jāstāv ļoti garās rindās uz ēdnīcu, bieži vien mēs pat netikām gribētajā laikā, viesnīca parasti ļoti pārbāzta. Tāpēc šoreiz tur sanāca ļoti dīvaini - aizej un viena pati sēdi pie galdiņa un ēd, neviena apkārt nav, skraida tikai viesmīļi.

20. martā parādījās informācija, ka slēgs ciet mūsu viesnīcu. Portugāle paziņoja, ka slēgs robežu. Un tad izlēmām, ka nevajag vairs riskēt, jo tagad tas jau reāli ir nopietni, jābrauc mājās. Meklējām reisus pa tiešo uz Rīgu, bet tādu nebija. Tik vienkārši netikām mājās, sākās piedzīvojumi. Nopirkām biļetes uz 24. martu, lai dotos uz Frankfurti, bet tālāk ar valsts sagatavoto repatriācijas reisu uz Rīgu.

24. martā plānojām braukt mājās, bet pēc pāris stundām pienāca ziņa, ka lidojums tiek atcelts. Nācās pirkt pilnīgi jaunas biļetes uz 26. martu. Frankfurtes lidostā bija jāpaliek pa nakti, lai 27. martā lidotu uz Rīgu.

Veidojās tāda ļoti sirreāla sajūta, kad apkārt visi cilvēki ir maskās un cimdos - kā kādā filmā par pasaules galu. Frankfurtes lidostā bija šausmīgākā nakts manā dzīvē, es nepārspīlēju, goda vārds. Tā gulēšana izpaudās sekojoši. Aizgājām gulēt ap divpadsmitiem, pirmās stundas es vispār nevarēju aizmigt, jo bija auksti un krēsli nebija superērti, kopumā pagulēju kādas četras stundas."

Izmantotie resursi:
Sindijas Bukšas youtube.com kanāls