Gulbis: ''Šī ir pirmā reize, kad gribu doties uz ''Australian Open''''
Latvijas vadošais tenisists šonedēļ Kataras pilsetā Dohā uzsāka jauno tenisa sezonu, ceturtdaļfināla mačā ar 5:7, 4:6 piekāpjoties ATP ranga līderim Rafaelam Nadalam. Aizvadot gada pirmo turnīru, Ernests sniedza arī interviju ''The Times'' laikrakstam, kurā pastāstīja par gatavošanos jaunajai sezonai, pievienošanos sociālajiem tīkliem un sliktajiem finansiālajiem apstākļiem, ar kuriem jāsadzīvo pieticīgāko valstu tenisistiem.
„Jūs joprojām dzirdēsiet no manis interesantus izteikumus, jo es negribu būt garlaicīgs,” sev raksturīgā stilā sarunu ar „The Times” žurnālistu Nīlu Harmanu iesāka Latvijas vadošais tenisists Ernests Gulbis.
„Šobrīd esmu tiešām priecīgs, jo šī ir pirmā reize, kad varu teikt, ka tiešām gaidu jauno tenisa sezonu. Esmu pārliecināts, ka šis būs lielisks gads. Pirmssezonas posmā aizvadīju ļoti labi sagatavošanos – fiziski es jūtos ļoti labi un esmu kļuvis labāks arī visos spēles aspektos. Pagājušajā gadā es augu ar katru mēnesi, un tas ir tas, ko es vēlos,” savu apņēmību neslēpa Gulbis.
„Mana karjera ir gājusi augšup un lejup, esmu mainījis trenerus, bet tas viss ir pagātnē. Tagad es sāku spēlēt savu spēli, to, kas ir manī iekšā, nevis to, ko vēlējies kāds cits. Ginters (Ernesta Gulbja treneris) grib manī atdzīvināt to lauvu, grib, lai esmu agresīvs, lai diktēju spēles gaitu, nevis lai esmu kā aita. Tas ir tas, kas man ir vajadzīgs. Es labāk spēlēšu agresīvi un dažkārt piedzīvošu zaudējumu, nekā spēlēšu pasīvi, jo zinu, ka ilgtermiņā tas man atmaksāsies,” agresīvā spēles stila nozīmi uzsvēra Ernests.
Tā kā pēc nepilnām 10 dienām Austrālijā sāksies gada pirmais „Grand Slam” turnīrs, Ernests dalījās domās arī par šīm prestižajām sacensībām. „Man nekad nav paticis spēlēt Austrālijā (sešās viesošanās reizēs Ernests ir uzvarējis tikai vienu maču), bet šī ir pirmā reize, kad es vēlos uz turieni doties, jo šobrīd es jūtos komfortabli tur, kur es esmu [tenisā]. Visu dzīvi es skrēju aiz kaut kā, kas nemaz neeksistē. Brīžiem biju laimīgs, pateicoties kādām īslaicīgām izpriecām, kas diktēja manu dzīvi, bet tagad, pirmo reizi dzīvē, es tiešām izbaudu visu šo tenisa procesu, izbaudu treniņus, turnīrus,” sacīja Latvijas tenisists.
„Šobrīd es cenšos spēlēt tā, kā to darīju, kad par spēlēšanu daudz nedomāju. Kad man bija 16, 17 gadu, es spēlēju instinktīvi, caur iekšām ( angļu val. – through my gut), bet tad es sāku domāt un visu sabojāju,” atklāja Gulbis.
Uz jautājumu, vai Ernests nedomā beidzot sākt lietot sociālos medijus, viņš atbildēja, ka vispirms vajag nonākt pozīcijā, kad ar savu sakāmo vari kaut ko ietekmēt. „Kurš gan klausīsies latvietī, kurš rangā atrodas 24., 15. vai pat 10. vietā? Cilvēki sāks klausīties latvietī, kad viņš būs Top 3 pasaulē. Tikai tad tu spēj kaut ko ietekmēt un mainīt. Kādu dienu es sākšu lietot „Twitter” un „Facebook”, bet vispirms man jāsasniedz augstāki rezultāti, lai es varu sevi izteikt vairāk un, lai cilvēki manī ieklausās. Šobrīd manī varbūt klausītos 1000 cilvēku, bet, ja es kļūšu labāks, manī, iespējams, ieklausīsies 100 000, un tad es varēšu atvērt savu muti vairāk,” ar savām domām dalījās Ernests.
Intervijas nobeigumā, Latvijas tenisists uzsvēra grūtos finansiālos apstākļus, ar kuriem ir jāsadzīvo tenisistiem. „Man ir skaidrs, ka spēlētāji vēlas nopelnīt vairāk naudas. Šī problēma ir bijusi vienmēr. Man ir dažas idejas, bet es tās vēl negribu stāstīt, jo tās ir pavisam niecīgas. Spēlētājus ir jāmāca, kā sekmēt šī sporta veida popularitāti. Tas tenisam pietrūkst. Ir grūti noskatīties, kā spēlētāji nespēj samaksāt savus rēķinus. Pat esot rangā ap 30. vietu, tu nespēj sev atļauties pilna laika treneri un fizioterapeitu. Kā tad lai šie spēlētāji sacenšas ar lielo tenisa federāciju spēlētājiem?” retoriski vaicāja Gulbis.
„Daudzi mani saukā par samaitātu, jo man ir bagāti vecāki, bet es jūtos laimīgs un saku viņiem par to paldies. Mans tēvs strādāja 30 gadus, 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, lai nopelnītu naudu un palīdzētu man. No federācijas un valdības es neesmu saņēmis ne centa,” nobeigumā pastāstīja ATP ranga 24. vietā esošais latvietis.
Izmantotie avoti:
The Times | UK News, World News and Opinion
Onslovs, 17:39, pirms 4 minūtēm, ignorēt, atbildēt
''No federācijas un valdības es neesmu saņēmis ne centa,” nobegiumā pastāstīja ATP ranga 24. vietā esošais latvietis.
Jā, jo valstij prioritāte ir prēmēt renes šļūcējus, ne pro sportistus...
Bobsleju un Dukurus valstij vajag atbalstīt,bet kamaniņu braucējus stabili nevajag. Tie paši sev lai meklē sponsorus.Sava trase jau 20 gadus,bet patstāvīgu labu rezultātu nav.
Tenisā par visu maksā pats, braukšana, lidošana,dzīvošana, treniņi, laukumi, treneris, ārsts fizio. Labi, dažos turnīros vēl ir dzīvošana par brīvu, kamēr spēlē un esi sietā. Honorāriem ir nodokļi, daudz kas pāri nepaliek pat no top 50. Gulbim tiešām valsts nav neko devusi, tiem jau svarīgāki ir tie, kas luncinās apkārt un prasa naudu, māk to izdabūt un iestāstīt, ka esi nezin kas.
Visu cieņu Martinam un Ko, bet pat viņa viens gads un nemitīgās uzvaras pasaules mērogā nelīdzinās divām stundām Gulbja-Nadala live Eurosport un citviet. Un šādu live gada garumā ir visai daudz. Teniss ir un paliek numur viens individuālais sporta veids.
Žēl, bet mums jau visi tikai ko noliek. Tāpat kā mums ilgi var nebūt laba skeletonista pēc Dukuriem, tā pēc Gulbja mums pavisam droši nebūs gadu desmitiem un pat vairāk neviena vīriešu tenisā tuvu topam, tas vispār ir fenomens pat pašreizējā situācijā. Pat ļoti bagātas valstis ieguldot lielu naudu un atlasot no ļoti daudziem( lielāks iedzīvotāju skaits) neko nevar garantēt. Kas tad piemēram tagad tāds izcils ir ASV. vai Zviedrijai tenisā ( ar tādām tradīcijām, vairākiem Nr 1 pasaulē un vienlaicīgi ap 3 - 4 pirmajā desmitniekā agrāk) ?
Un es arī zinu pavisam niecīgu skaitu mūsu cilvēku, kas kādā lielā un svarīgā jomā, sfērā šobrīd pasaulē ir apmēram TOP 30 kaut vai. Jebkurā jomā, ar ko nodarbojas tūkstošiem un miljoniem, kas ir cieņā, nevis 100 , 120 vai 500 cilvēku to dara visā pasaulē...
lai čalim veicas un kritiķiem lieli pārdzīvojumi!
Vēl kas, domaju, ka gudrs tenisists maksā savam trenerim nevis fiksētu algu, bet gan proporcionālu peļņai turnīros. Nopelni mazāk, trenerim tiek mazāk, nopelni vairāk, arī trenerim vairāk!
Es kļūdījos, Wimbldon nav 25 000$, bet gan 35 000$ par pirmo kārtu.
Bet Gulbis malacis, ar cerībām gaidām Australian Open!
1. vieta - 33 000$
5.vieta - 10 000$
9.vieta - 5.500$ uz komandu
Pēc olimispajām, šķiet, ka tas bija J.Šmediņš, kurš teica, ka ar finansēm ir kā ir, ja sētu regulāri tikt astoņniekā, tad jau būtu OK!
tas ir kā Baltiņš agrāk bļāva - Vainšteins ,. tas jau profesionālis, tam sava nauda , savas intereses, valsts un olimpiāde nē. Un,kad vinnēja pasaules čempi) viena no Latvijas sporta spožākajām uzvarām vēsturē), tad palika drusku tā kā neērti.Interesanti, kuri tad no LOV sponsorētajiem nav profesionāļi ? Saņem naudu par darbu un iepriekšējiem panākumiem, kas vēl neko negarantē nākotnē/