Eriņš: "Ko varēju, to izdarīju"

"Noskriet 1500 metrus bija daudz reižu vieglāk nekā sacensību pirmajā dienā 400 metrus," pēc finiša sacīja 26 gadus vecais vieglatlēts. "Otrajā dienā īstenībā gāja normāli. Barjeras mazliet varēja būt labākas, bet viss pārējais - normāli. Šķēpu ņemu uz savas sirdsapziņas - metiens bija personiskā rekorda līmenī (66,55 m - aut.), taču uzkāpu uz līnijas. 1500 metros bija pasmagi, bet tas laikam tādēļ, ka (pēc traumas - aut.) ilgi nebiju skrējis. Nepaspēju tam visam sagatavoties."

Ja jāizvēlas viena disciplīna no visām desmit, tad Edgaru visvairāk gandarījis iespētais kārtslēkšanā. "Cirkšņa dēļ (treniņos - aut.) nevarēju palekt. Vienīgo treniņu biju uztaisījis pagājušajā nedēļā. Londonā šajā disciplīnā atkārtoju personisko rekordu. Tehniskajā ziņā bija galīgi slikti, bet rezultāts - labs." No visām disciplīnām visvairāk sarūgtinājis rezultāts 400 metros. "Bija ļoti grūti, un arī rezultāts tāds, kā desmitajā klasē skrēju."

Nākotnē Eriņš raudzījās ar optimismu. Ar Londonas olimpisko spēļu čempionu Eštonu Ītonu droši vien nebūs pa spēkam skrieties - amerikānis esot unikāls, bet ar pārējiem - kāpēc nē! "Tik jātrenējas! Pagājušajā sezonā noskaidrojām, ka potenciāls ir, ka ir kur pielikt. Redzēsim, kā būs ar apstākļiem, bet trenēšos noteikti," sacīja mūsu desmitcīņnieks. ”Londona devusi papildus motivāciju. Sākumā domāju, ka būs satraukums - stadionā tik daudz cilvēku, bet izeju un pilnīgi jūtu - davai, šodien uzstartēšu! Kad nāk nogurums, vajag kaut ko, kas tevi paceļ. Pēc pirmās dienas bija diezgan liels nogurums. Viss vēlu beidzās, biju maz gulējis. Kad otrajā dienā gāju uz stadionu, bija nu tā, bet tad ieeju stadionā, kur pilns ar cilvēkiem, sejā uzreiz parādās smaids - davai, jāmočī! Un tā visu laiku. Ko varēju, to izdarīju!"