KHL nākamajā sezonā tiesās divi Latvijas arbitri

KHL galvenais tiesnesis sarunā ar laikrakstu “Izvestia” vēl nebija gatavs nosaukt visu nākamās sezonas tiesnešu sarakstu, taču atklāja, ka kopumā jau tagad ir skaidrs, kurus tiesnešus līga vēlās tajā redzēt. “Līdz maija beigām šo sarakstu vēl apspriedīsim un runāsim ar pašiem tiesnešiem. Līgumus sāksim piedāvāt tikai tad, kad pašiem būs skaidrība par budžetu. Pagaidām plānojam tos pašus ārzemju tiesnešus, kuri bija jau pērn – divus latviešus un divus čehus,” skaidro Aņisimovs, piebilstot, ka Baltkrievijas un Kazahstānas arbitrus par ārzemniekiem neuzskata, jo šīs valstis ir Austrumeiropas Ekonomiskās savienības biedri.

Pagājušajā sezonā Latviju KHL pārstāvēja galvenie tiesneši Eduards Odiņš un Andris Ansons. Odiņš, kurš trīs reizes atzīts par KHL labāko tiesnesi, izlaida daļu pagājušās sezonās, jo 2019. gada sakumā mača laikā iedzīvojās nopietnā kājas lūzumā. Viņš piedalījās 29 regulārās sezonas spēlēs un tiesāja arī trīs izslēgšanas spēļu mačus. Savukārt Ansons savā piektajā KHL sezonā apkalpoja 37 regulārās sezonas mačus. Čehiju KHL pārstāvēja galvenie tiesneši Martins Fraņjo un Jans Hribaks, bet iepriekšējās sezonas līga kopumā piesaistīja lielu skaitu ārzemju tiesnešu, arī no valstīm, kuru klubu nav KHL. Piemēram, 2015./2016. gada sezonā 16 mačus apkalpoja Kīts Kavals no ASV.

Aņisimovs atklāja, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, tiesnešu sarakstā būs izmaiņas: “Ir tiesneši, kuriem jau esam nolēmuši nepiedāvāt jaunus līgumus, būs iesācēji, kam dosim iespēju. Tāpat zināms, ka vecuma dēļ karjeru beiguši galvenie tiesneši Sergejs Gusevs un Jurijs Ciplakovs, kā arī viens līnijtiesnesis. Pirms sezonas būs arī sagatavošanās nometne, kurā varētu piedalīties ap 80 tiesnešiem.” Nākamajā sezonā nav paredzēti būtiski jaunievedumi noteikumos, taču tiesnešu darbu varētu ietekmēt pakāpeniskā pāriešana uz mazajiem laukumiem. Aņisimovs spriež, ka arī tiesnešiem būs pie tiem vēl jāpierod, arī lai izvairītos no traumām: “Laukuma izmēri nemaina tiesāšana filosofiju un to, kurās situācijās tiek fiksēts pārkāpums un nozīmēts noraidījums, taču atšķirīga ir metodika. Kurā brīdī tev nav jāsper vēl viens solis un kurā tas ir vēlams. Tomēr tiesāšanas līmeni tam nevajadzētu ietekmēt. Cita lieta, ka nepareiza pozīcija laukumā var novest pie traumas, bet mazākā laukumā piepeši atrasties notikumu epicentrā ir vienkāršāk. Taču tās ir normāls evolūcijas process – ar laiku viss nokārtosies.”

Izmantotie resursi:
https://iz.ru