Kazakevičs: "Pret Maltu jāiegūst iniciatīva un pašiem jādiktē spēles gaita"

Kazakevičs: "Esam atgriezušies pēc divām spēlēm izbraukumā un gatavojamies rītdienas spēlei pret Maltu. Skaidrs, ka mums tā ir jauna pieredze – trīs spēles tik īsā laika periodā. Šodien aizvadīsim pirmsspēles treniņu, redzēsim, kāds ir futbolistu stāvoklis pēc spēles Fēru salās, un tad droši vien arī būs pilnīga skaidrība par spēles sastāvu. Jebkurā gadījumā visi futbolisti pašlaik ir gatavi rītdienas spēlei. Tas ir pozitīvi, ka pēc aizvadītām divām spēlēm nav problēmu ar savainojumiem un sarežģījumiem, kuri varētu rasties, ja kāds no spēlētājiem dažādu iemeslu dēļ izkristu no ierindas. Vēl viens pluss ir arī tas, ka pēc diskvalifikācijas atgriežas Vladislavs Gutkovskis. Līdz ar to viņam ir iespēja cīnīties par pamatsastāvu, bet mums ir vairāk variācijas iespēju spēlētāju izvēlē uzbrukuma grupā.

Galvenās atziņas, kas jāņem vērā no iepriekšējās spēles pret Maltu?
Kazakevičs: "Galvenā atziņa, pirmkārt, ir tā, ka mums rīt ir jābūt spējīgiem pašiem noteikt spēles scenāriju un spēles gaitu. Jācenšas iegūt iniciatīvu, jācenšas vairāk darboties ar bumbu, un, protams, būtisks aspekts mums pašiem ir nospēlēt pārliecinošāk un kvalitatīvāk, nekā to izdarījām Maltā, tādās komponentēs kā standartsituācijas, kā uzbrukumu noslēgums, kā pārejas fāze pēc bumbas atgūšanas laukuma vidusdaļā."

Minēji variāciju paplašināšanos Gutkovska atgriešanās dēļ. Domāji tikai variācijas iespējas kadru ziņā vai arī izvietojuma ziņā – piemēram, sākt ar diviem centra uzbrucējiem?
Kazakevičs: "Variācijas gan sastāva izvēles ziņā, gan arī taktikas ziņā, jo, kā atceraties iepriekšējo spēli tieši pret Maltu, aizvadījām ar shēmu 4-4-2 ar diviem uzbrucējiem [Raimondu Krolli un Jāni Ikaunieku]. Šī brīža situācijā, kad atgriezies Vladislavs, mums parādās mazliet plašākas iespējas variēt ar taktiku, nekā tas bija pirmajā spēlē."

Ilgāku laiku esi bez lielas spēļu prakses – cik gatavs jūties aizvadīt pilnu maču?
D. Ikaunieks: "Jūtos labi, trenējos, klubā trenējos arī papildus. Pret Melnkalni jau nospēlēju 85 minūtes. Pēc spēles bija sagurums, bet tagad jau viss ir kārtībā. Jūtos gatavs."

Turpinot uzbrucēju tēmu, Uldriķis izlasē aizvadīja tikai ceturto spēli pamatsastāvā – šī spēle viņam vairāk bija ar plusa vai mīnusa zīmi? Otrkārt, aizsardzības centrā paliks tāds pats duets?
Kazakevičs: "Robertam šī spēle nebija viennozīmīga. Nebija tā, ka viss plānotais padevās un padevās uzreiz. Droši vien, ka uzbrucējam spēli ar plusa zīmi var atzīmēt tad, kad uzbrucējs gūst vārtus. Ja vērtējam kopumā viņa sniegumu Fēru salās, tad plusu noteikti bija vairāk nekā mīnusu, tā ka tā viņam bija spēle ar plusa zīmi. Viņš nenopelnīja acīmredzamus mīnusus konkurencē par vietu sastāvā, bet tajā pašā laikā domāju, ka, ja vaicāsiet pašam Robertam, viņš diez vai palika līdz galam apmierināts ar savu sniegumu Fēru salās. Līdz ar to šobrīd jautājums par pamatsastāva uzbrucēju izvēli vēl ir atklāts. Ja runā par centra aizsargiem, arī šis jautājums vēl ir atklāts. Šobrīd vēl neesam pieņēmuši galīgo lēmumu."

Aizsardzības kreisajā malā esam redzējuši gan Jurkovski, gan Ruginu. Kā vērtējat Ritvara spēli Fēru salās – piemēram, beigās vienā no epizodēm centrējuma vietā izvēlējās pārlikt bumbu uz labās kājas un spēlēt atpakaļ. Vai trūkst kreisās malas aizsarga kreiļa – piemēram, Cigaņiks?
Kazakevičs: "Protams, variācijas spēlē, kad aizsardzības kreisajā malā ir kreilis, palielinās. Un tas zināmās spēles epizodēs ir trūkums, ja spēlētājs spēlē tikai ar vienu kāju, taču domāju, ka gan Ritvars, gan jo īpaši Raivis ir spējīgi spēlēt arī ar kreiso kāju, kas konkrētās epizodēs viņiem tas ir jādara. Ja runājam konkrēti par Ritvara sniegumu Fēru salās, tad sagaidījām to, ko no viņa arī gaidījām. Izvēlējāmies pieredzējušāku aizsargu, fiziski spēcīgāku, kurš pārliecinošāk jūtas divcīņās. Šajās komponentēs Ritvars ar savu uzdevumu tika galā. Atsevišķi komentēt epizodi un izraut to no konteksta negribas, kaut gan bija momenti, kuros acīmredzami gribētu, lai malējais aizsargs rīkotos citādi. Bet pēc spēlēm pret Melnkalni un Fēru salām ir aptuveni četras pozīcijas, kurās šobrīd vēl ir jautājumi par galīgo izvēli rītdienas spēlei. Gan atjaunošanās, gan taktiskā, gan mentālā ziņā. Tā kā pēc spēles vēl neesam aizvadījuši nevienu pilnvērtīgu treniņu, pilna bilde būs skaidra tikai pēc šodienas treniņa."

Ķigurs ļoti aktīvi un produktīvi iesaistījās Fēru salās. Kā viņam izdevies gan izlasē, gan klubā kļūt jūtami spilgtākam nekā septembra nometnē?
Kazakevičs: "Katra spēle ir individuāla, bet varu teikt, ka arī pēc septembra nometnes viņš bija viens no futbolistiem, par kuriem man bija sajūta, ka viņš saņēma mazliet mazāk spēles minūšu, nekā bija nopelnījis ar darbu treniņos. Katrā situācijā viņa iziešana laukumā ir dažāda, bet gan viņa sniegums kluba sastāvā pirms nometnes – kluba komanda ir uzņēmusi labus apgriezienus, demonstrē kvalitatīvu sniegumu un arī sasniedz rezultātus -, gan viņa darbs oktobra nometnē un abas spēles ir ar plusa zīmi. Mārtiņš ir reāls kandidāts uz to, lai rīt, iespējams, nokļūtu starta vienpadsmitniekā. Iemesli? Domāju, ka tādi ir vairāki. Pirmais iemesls, manuprāt, ir Mārtiņa funkcionālais stāvoklis, kas šobrīd ir labāks. Otrais iemesls, domāju, ir tāds, ka kluba komandā mentālā situācija ir kļuvusi pozitīvāka un viņam pašam ir vairāk pozitīvu emociju, kas viņu iedvesmo. Kopumā gan par septembra, gan oktobra nometni varu teikt, ka Mārtiņš neapšaubāmi demonstrē ļoti atbildīgu un profesionālu pieeju treniņprocesam un izlases sakarā nav neviena jautājuma par to, kā viņš strādā un kā viņš sevi atdod spēlei. Skaidrs, ka katra spēle ir atšķirīga, un tieši tas, kā spēlētājs spēj iziet uz maiņu, ir ļoti specifiska lieta – viens un tas pats spēlētājs vienā spēlē var iziet veiksmīgi, bet citā spēlē pavisam netrāpīt spēles tempā un situācijā un nerādīt to, ko no viņa sagaidām."

Kopš novembra visus četrus vārtus esam iesituši pēc standartsituācijām. No vienas puses, labi, ka standartsituācijas strādā, bet, no otras puses, kā pietrūkst, lai iesistu no spēles? Vai no spēles momentu skaits ir pietiekams?
Kazakevičs: "Labi ir tas, ka esam progresējuši standartsituāciju izpildē, jo, manuprāt, salīdzinājumā ar septembri kvalitatīvāk standartsituācijās spēlējam gan aizsardzībā, neskatoties uz Fēru salās ielaistajiem vārtiem, gan uzbrukumā. Man šī bilde [oktobrī] patīk daudz labāk, nekā tā bija septembrī, un ir būtiski turpināt progresēt šajā sadaļā. Kā pietrūkst, lai gūtu vārtus no spēles? Lai arī tā bija otrā bumba, Fēru salās vārtus tomēr iesitām no spēles – gribu atzīmēt arī Jāņa Ikaunieka darbības, jo šajā spēlē viņam izdevās tas, kas neizdevās iepriekš: kvalitatīvi apstrādāt bumbu un gūt vārtus. Kā pietrūkst? Banāla atbilde: gūtu vārtu, precīza sitiena mērķī.

Teikšu, ka šobrīd mans signāls, ko dodu komandai, ir tāds, ka, ja nespējam vienu realizēt no trim vai četrām iespējām, tad ir jāizveido sešas, septiņas vai astoņas. Tad momenti ir jāveido skaitliski vairāk, jābūt agresīvākiem. Pietrūkst orientiera uz sitienu pa vārtiem. Man patīk, kā bumbu pārvietojam vertikāli, kā nonākam līdz uzbrukuma trešdaļai, bet, nonākot uzbrukuma trešdaļā, sitienu pa vārtiem ir par maz. Arī Fēru salās beigās, kad diezgan nopietni dominējām, nevarētu teikt, ka bija ļoti daudz un ļoti bīstamu sitienu pa vārtiem, kur vārtsargam būtu bijis jāglābj. Ir ļoti daudz epizožu, kad nonākam līdz uzbrukuma trešdaļai, bet meklējam vēl labākas sitiena epizodes. Manuprāt, ir jābūt orientētiem uz sitienu pa vārtiem. Pie tā strādājam."
D. Ikaunieks: "Rīt to izmainīsim."

Pirmais aplis ir noslēdzies. Kādi būs sportiskie un stratēģiskie mērķi otrajam aplim?
Kazakevičs: "Mērķis ir uz katru atsevišķu spēli, kurā izvirzām uzdevumu uzvarēt. Mērķis ir attīstīt komandas kopdarbības, tikt skaidrībā ar pamatsastāvu, kur lielā mērā, neskatoties uz rotāciju, ko mums piespiež veikt trīs spēļu cikls, esam jau tikuši skaidrībā par lielāko daļu pozīciju. No savas puses varu pateikt, ka, lai cik ilgi būtu izredzes uz pirmo vietu, darīsim visu, lai būtu pirmajā vietā. Kad izredžu vairs nebūs, tad cīnīsimies par maksimāli iespējamo augstāko vietu turnīra tabulā. Skaidrs, ka mums iegriež sākums ar diviem neizšķirtiem – pazaudējām četrus punktus. Tajā paša laikā tas nekādi nemaina mūsu virzienu, mūsu darbu komandas iekšienē un uzstādījumus,, kurus izvirzu komandai gan ikdienas treniņprocesā, gan uz katru konkrēto spēli. Gatavojamies katrā spēlē parādīt maksimāli kvalitatīvu futbolu un cīnīties par uzvaru. Tādi būs uzstādījumi gan rītdienas spēlei, gan arī novembra nometnē. Mūsu uzdevums ir šo trīs mēnešu laikā izveidot konkurētspējīgu komandu, ar kuru varam tālāk soļot uz priekšu: kad spēlētājiem ir saprotams, kādā veidā gribam spēlēt, un lai viņi spētu lielāko daļu arī izpildīt. Mums ir diezgan stabils sastāvs un saprotama hierarhija komandas iekšienē, cīņa par pamatsastāvu, cīņa par tikšanu uz maiņu un cīņa par tikšanu izlasē."

Pēdējā laikā bijis daudz spēļu un pārlidojumu. Kā spēlētāji jūtas fiziski, kā ir ar nogurumu?
D. Ikaunieks: "Domāju, ka visi esam profesionāļi. Mums ir ļoti labas atjaunošanās iespējas, masieri, fizioterapeiti, kuri palīdz katrai spēlei būt gataviem par 100%."

Kā vērtējat Stugļa sniegumu Fēru salās un arī to epizodi izskaņā, kurā, šķiet, aizmugures nemaz nebija?
Kazakevičs: "Kopumā Elvja izvēli spēlei pret Fēru salām diktēja tas, ka, mūsuprāt, viņš kvalitatīvāk spēlē bumbas kontrolē, uzbrukumu uzsākšanā. Un sintētiskajā laukumā pret tāda stila komandu, kāda ir Fēru salas, bija īpaši būtiski, lai šajā pozīcijā būtu ar kreiso kāju spēlējošs centra aizsargs. Ja runā par to konkrēto epizodi, arī man šķita, ka aizmugures nebija. Tur bija ļoti neveiksmīga komunikācija starp vārtsargu un centra aizsargu, jo vārtsargs bija devis signālu centra aizsargam, ka viņš spēlēs bumbā, bet tam visam atslēga bija nekvalitatīva komandas spēle pēc standartsituācijas otrās bumbas. Bijām ieņēmuši sliktas pozīcijas. Tā nebija individuāla kļūda, tā bija komandas kopējā kļūda, izejot uz otro bumbu pēc nospēlētas pirmās bumbas. Šajā situācijā ir jāturpina progresēt, tam arī pievēršam uzmanību un arī šodienas treniņā pievērsīsim uzmanību, jo ir nianses, kuras mūs neapmierina.

Elvim, debitējot A līmeņa spēlē, bija kļūdas, kuras šodien skatījāmies un analizējām arī teorētiskajā nodarbībā, taču viņa sniegumu kopumā vērtēju pozitīvi, jo lielā mērā viņa darbības mums ļāva konkrētās epizodēs mazliet salauzt spēles ritējumu un nodrošināt labāku un kvalitatīvāku bumbas kontroli, izejot no aizsardzības, - nebija tik daudz vertikālas spēles cīņā, bet gan pietiekami daudz atrastu pussargu un piespēļu kājās, puspagriezienā, lai varētu turpināt bumbas kontroli. Igora Tarasova spēle Melnkalnē un Elvja un Mārča spēle Fēru salās mums dod iespēju padomāt no taktiskā viedokļa, kāda būtu labākā izvēle aizsardzības centrā. Šī izvēle nav tik viennozīmīga."