FIBA apskatnieks slavē Latvijas basketbola fanus

Mani mati sacēlās stāvus. Mugura notirpa.

Centos skatīties basketbolu, bet, viss ko dzirdēju, bija bungas tālākajā laukuma galā. Tas man atgādināja Pasaules Kausu (futbolā) pirms 14 gadiem Amerikā, kad ceļoju no Nantaketas uz Bostonu, lai skatītos Nigērijas – Argentīnas spēli. Pieci Senegālas vīri bungoja Madridē, atbalstot savu komandu.

Senegāla iemeta trīspunktnieku un Mustafa Geje, Āfrikas komandas treneris, pacēla īkšķi gaisā. „Senjora,” teicu žurnālistei pa labi, „vai jūs vēlētos dejot?” Tad viss mainījās.

Reaktīvā lidmašīna varētu pacelties no „Telefonica” arēnas un tas nebūtu necik skaļāk, jo tieši pretī komandu soliņiem bija Baltijas Sarkanā jūra, radot tādu troksni, ka ar grūtībām dzirdēju savas domas. Izskatījās, ka visa Rīga atceļojusi uz saulaino Spāniju, vai šajā gadījumā auksto un slapjo Madridi, lai uzmundrinātu viņu komandu vienā no visu laiku lieliskākajām atbalsta izrādēm sieviešu basketbolā.

To jāredz, lai noticētu.
Arī viņiem bija bungas, un fani ar izkrāsotām sejām.
Lat-vi-ja! Lat-vi-ja! Lat-vi-ja!

Tad sarkanā komanda ikvienam parādīja, kā jāspēlē basketbolu. Viņas saspēlējās, lai tiktu pie brīviem metieniem, traucēja senegālietēm, liekot tām sasteigt viņējos metienus un devās ātros uzbrukumos. Tieši tādā veidā Gunta Baško, Anete Jēkabsone-Žogota un Ko guva 27 punktus pēc kārtas, izšķirot spēli.

Ko no tā secināt? FIBA Olimpiskās kvalifikācijas pasākums notiek Spānijā, bet tas ir latviešu notikums. Fani no Baltijas valsts pirmdien veidoja 99% atmosfēras. Tas bija elektriski. Kā viņi to dabūja gatavu?

Basketbola savienība sarīkoja līgumreisu, lai ierasties varētu ikviens. Tieši tā, ikviens. Pat leģenda parādījās. Kura? Pirms Jēkabsones-Žogotas un Baško bija Uļjana Semjonova, 213cm garā latviešu centra spēlētāja, kas no 1968. līdz 1986. gadam spēlēja Padomju Savienības komandā.

Viņa izcīnīja zelta medaļas 1976. gadā Monreālā un 1980. gadā Maskavā, Pasaules Čempiones titulus 1971. gadā Sanpaulu, Brazīlijā, 1975. gadā Kolumbijā un 1983. gadā Brazīlijā. Viņa izcīnīja 10 zelta medaļas pēc kārtas Eiropas čempionātos, sākot ar Itāliju 1968. gadā un beidzot ar Itāliju 1985. gadā.

Veselības apstākļu dēļ 56 gadus vecā Semjonova neceļo apkārt. Taču pat viņa iesēdās līgumreisā un ceļoja uz Madridi. Viņa apsēdās aiz komandu soliņiem. Semjonova ieradās, lai apmeklētu FIBA Slavas zāli, kur tika uzņemta pagājušajā gadā.

Runājot par pašreizējo latviešu paaudzi, jāatzīst, pateicoties pērnā gada Eiropas čempionāta neticamajam finālam Itālijā, kur Krievija noturēja Spāniju, lai izcīnītu zeltu, gandrīz aizmirsu par šo komandu no Baltijas, kur jebkurš seko sieviešu basketbolam.

Tā ir valsts, kas nākamgad rīkos Eiropas Sieviešu basketbola čempionātu?

Lieliski!

Izmantotie resursi:
Basketball World News un Džefs Teilors sadarbībā ar eSports.lv

eSports.lv raksti par sieviešu basketbolu
Latvietes ceļā uz Pekinu
Dāmu basketbols Latvijā un pasaulē
Latvijas sieviešu un vīriešu valstsvienības
Viss par 2007. gada Eiropas čempionātu Itālijā
Video vietne