Mārtiņš Zībarts: "Sagaidījām iespēju – pietrūka izšķirošā trieciena"

Ozlema Sendžana, "Mersin" galvenā trenere

“Pateicos Rīgas komandai par parādīto piepūli. Zinājām, ka mums klāsies smagi, lai gan pirmajā spēlē uzvarējām ar 18 punktu pārsvaru. TTT ir pieredzējusi komanda. Puslaiku zaudējām ar pieciem punktiem, vēlāk starpība pieauga līdz 14 punktiem. Kļuva bailīgi. Sakārtojām spēli aizsardzībā un pēdējā ceturtdaļā ielaidām tikai astoņus punktus.

Abpusējā diskvalifikācija ceturtajā ceturtdaļā bija pārāk smags sods. Nebijām to pelnījuši, lai gan tiesneši apspriedās ļoti ilgi. Līdz trešās ceturtdaļas beigām bijām nervozi, jo pārsvars saruka. Diskvalifikācijas mūs ietekmēja pozitīvi – komanda saliedējās. Turpinājumā spēlēsim pret Šarlvilas klubu – centīsimies uzvarēt pirmajā spēlē mājās.”

Mārtiņš Zībarts, TTT galvenais treneris

“Centāmies atspēlēties, taču mūs spieda 18 punktu starpība. Pirmajās trīs ceturtdaļās nospēlējām disciplinēti, atguvām punktu pa punktam. Panācām 14 punktu pārsvaru un pirms pēdējā uzbrukuma radās iespēja to palielināt. Pretinieces pārķēra bumbu un guva divus punktus ātrajā uzbrukumā. Tas bija izšķirošais brīdis.

Basketbols ir izrāvienu spēle un šoreiz izšķirošais izrāviens izdevās pretiniecēm. Pēc spēlētāju konflikta (kad tika noraidītas divas spēlētājas) pretinieču spēlētāja netrāpīja soda metienus, savukārt mēs neiemetām no groza apakšas. Arī šajā gadījumā izrāvienā devās viesu komanda. Beigas bija avantūriskas – sākām spēlēt ar četrām mazajām spēlētājām vienlaicīgi.

Spēles atslēga uzbrukumā bija – kā iemetīsim trīspunktniekus un metienus no groza apakšas. Tālmetienu precizitāte – 17% – bija sliktāka nekā visās pārējās Eirokausu spēlēs. Brīvu metienu bija daudz, taču netrāpījām. Kļūdījāmies arī groza tuvumā.

Sagaidījām savu brīdi, panācām 14 punktu pārsvaru. Tādas situācijas ir pārbaudījums mentālajām spējām – vai pēc izrāviena varam izdarīt izšķirošo triecienu. Ja trešās ceturtdaļas pēdējā uzbrukumā iemestu, pārsvars būtu 16 vai 17 punkti. Pretinieces guva vieglus punktus un pārsvars vairs bija tikai 12 punkti.

Spēlējot pret Kraistalu Tomasu, centāmies iespēlēt bumbu Azanijai Stjuartei vai izkārtot brīvu metienu no stūra. Precizitāte kliboja abos variantos. Metieni nesanāca, piemēram, Stjuartei šajās situācijās vajadzēja gūt par četriem punktiem vairāk. Viņa bija vienīgā, kura varēja noturēt Tomasu.

Grupas turnīrā nospēlējām labāk, izcīnījām uzvaras daudzās smagās spēlēs. Azanijas savainojums 3. decembrī Tallinā un Šejas veselības problēmas – viņa pēc sarežģītas operācijas atsāka trenēties tikai 6. janvārī jeb 37 dienu pārtraukuma – atsvieda mūs atpakaļ.”