Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleSpēle Maltā - kā katalizators
Latvijas futbola izlases zaudējums ar 0:3 Horvātijai pirmajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē lietaino un rudenīgo pagājušās piektdienas vakaru padarīja vēl drūmāku. Kaut gan patiesībā nekas pārsteidzošs nenotika - pārliecinoši uzvarēja komanda, kas arī ir pārliecinoši spēcīgāka. Cita lieta, ka šī spēle lika paskatīties nedaudz citādāk uz dažām lietām, bet otrdienas mačs Maltā lielā mērā kļūs par katalizatoru mūsu izlasei kopumā un katram spēlētājam atsevišķi. Proti - kas mēs esam Eiropas futbolā?
Horvātija ar 3:0 var uzvarēt ne tādas vien izlases, kā Latvijas izlasi. Zaudējums ciparu izteiksmē nav nekas traģisks vai apkaunojošs, jo spēlējām pret vienu no Eiropas spēcīgākajām komandām, kuras futbolisti spēlē Eiropas spēcīgāko līgu labākajos klubos. Viss ir likumsakarīgi un taisnīgi. Uz horvātu spēlētāju fona varēja skaidri redzēt, kāpēc mūsu futbolisti cieš neveiksmi pēc neveiksmes pat vidusmēra Eiropas klubos, reizi pēc reizes nevarēdami tajos iekļūt. Ne jau šo klubu treneri vai īpašnieki negrib novērtēt mūsu futbolistus, bet gan acīmredzot viņi paši (vismaz lielākā daļa no viņiem) ar savu sniegumu nespēj pārliecināt par iespējama pirkuma (proti - par savu) lietderību. Vēl svaigā atmiņā arī Latvijas labāko klubu "sekmes" Eiropas kausu izcīņā, tā ka nav mums reālu argumentu spēlēs pret horbātu līmeņa izlasēm. Cita lieta, ka tik nevarīgu un bezspēcīgu Latvijas izlasi gan negribētos redzēt ne uz Horvātijas, ne kādas citas un pat spēcīgākas izlases fona. Ja pretinieks, spēlēdams tikai par procentiem 60-70 no savas varēšanas, padara tevi laukumā par dauzāmu boksa maisu, apspēlē un apskrien tevi pēc sirds patikas un pat īpaši nepiepūlēdamies, tad laikam jau ne tikai par objetīvo kritēriju meistarību vien ir runa.
Tamlīdzīgi bezcerīgi izskatījāmies pēdējā pārbaudes spēlē pret Čehiju, kas spēlēja nebūt ne labākajā sastāvā, vēl bezpalīdzīgāk izskatījāmies pret Horvātiju tās gandrīz labākajā (bez Lukas Modriča) sastāvā. Tālejošus secinājumus tomēr vēl neizdarīsim, pagaidīsim kaut vai otrdienas vakaru, kad mūsējie aizvadīs spēli Maltā. Pretī stāsies komanda, kurā nav neviena futbolista no futbola lielvalstu virslīgām, un te nu būs iespēja pierādīt, ka neesam tik vāji, kādi izskatījāmies piektdienas vakarā. Tiem, kas joprojām nonicina tādas izlases kā Malta, Kipra vai Albānija, ieteiktu aizdomāties - kas tad mēs paši esam? Uz papīra Latvijas izlases izskatās spēcīgāka par Maltas izlasi, bet vēl jau vajag, lai tā tāda būtu arī "Ta' Qali" stadionā. Maltas izlasē starp otrdienas spēlei pieteiktajiem 18 futbolistiem tikai trīs ir no ārzemju klubiem, bet viens - bez kluba vispār. Aizsargi Emanuels Muskats pārstāv Austrālijas komandu (viņš ir arī dzimis Austrālijā un nekur citur nemaz nav spēlējis) "Wellington Phoenix", bet Andrei Aguiss ir no Itālijas C2 sērijas kluba AS "Meli". Viens no labākajiem uzbrucējiem Daniels Bogdanovičs spēlē Anglijas otrajā pēc ranga līgā (turpat, kur Kaspars Gorkšs) "Sheffield United" komandā, bet viens no labākajiem uzbrucējiem Maltas futbola vēsturē Maikls Mifsuds pašreiz vispār ir bez kluba. Visi pārējie - labāko Maltas klubu pārstāvji. Starp citu, šajā valstiņā, kurā ir tikai apmēram 413 000 iedzīvotāju, virslīgā spēlē 10 komandas un spēcīgākās no tām nav Eiropas kausos nav nepamanāns šķērslis arī stiprajiem klubiem. Gaidāmā spēle būs labs papildus stimuls gan tiem mūsu futbolistiem, kas braukā uz ārzemām, bet netiek un netiek ārzemju klubos, gan visiem pārējiem - pierādiet, ka esat labāki un ka esat pelnījuši augstāku vērtējumu. Citas iespējas to izdarīt pašreiz nav.
[+] [-]
Vai tiešām katalizators ? Vai cien. Kreipāna kungs nebija domājis "indikators" ? Respektīvi, Maltas izlase būs kā indikators, kas parādīs kur reāli mēs esam Eiropas lielajā futbolā .
+2 [+] [-]
Vajadzētu uzmanīties no Mifsuda, jo viņš ir ļoti ātrs, bet pārējie domāju īpašas grūtības nesagādās. Ceru, ka Starkovs nebūs pārāk bailīgs un neizvēlēsies spēlēt piesardzīgu aizsardzības futbolu, jo tad ļoti ticams būs neizšķirts 0:0. Šī spēle būs svarīga, arī pārliecībai par saviem spēkiem, jo domāju, ka pēc Horvātijas spēles puišiem varētu būt diezgan draņķīgs noskaņojums.
Starp citu, Māris Verpakovskis pēc spēles gandrīz izteicās negatīvi par Starkovu, bet laikus aprāvās un pateica vien - "Starkovs zin, kas jādara", "jāveic izmaiņas" tādas un tādas, vietā. Varbūt spēlētāji vairs netic Starkovam ?
Katrā ziņā spēle pret Maltu varētu kļūt par zvaigžņu stundu Cauņam un Rudņevam, ja Starkovs viņiem dos vaļu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]