Duelis: Silova eksperiments – pašpārliecinātība vai fenomens?

Armands Puče

Lai gan Latvijas rekordu labošana ātrslidošanā lielai daļai no sporta līdzjutējiem neko neizsaka, intriģējošs ir cits apstāklis – kur meklēsim Haraldu Silovu pēc šīm eksperimentālajām studijām? Par eksperimentu saucu sportista vēlmi olimpiskajās spēlēs startēt divos radniecīgos sporta veidos – šorttrekā un ātrsslidošanā.

Tagad jau zinām, ka Eiropas čempions šorttrekā Haralds Silovs ar paša spēkiem ir nopelnījis ceļazīmi arī uz Vankūveras olimpiskajām spēlēm kā ātrslidotājs. Var patiešām apbrīnot latvieša fiziskos dotumus, jo olimpiskā kvalifikācija ātrslidošanā nav nekāda šļūkāšana uz dīķa piemājas ābeļdārzā. Par to prieks. Jāpriecājas arī par unikālo faktu – Vankūverā latvietis būs pirmais sportists, kas jebkad mēģinās savienot dalību divos dažādos, bet ārēji līdzīgajos sporta veidos. Līdz šim to neviens nav mēģinājis. Vismaz šādā veidā viņš jau ir garantējis vietu olimpiskajās hronikās un papildus uzmanību.

Haralda apņēmību iedvesmojis treneris un paša gribasspēks. Viņdien ar kolēģiem Kreipānu un Matuli diskutējām par šo fenomenu. Viņi saka – būs labi! Es šiem pretī – tas nav nopietni! Manā saprašanā olimpiskās spēles tomēr ir kaut kas īpašs, kur atlēti no visas pasaules brauc parādīt savu labāko varējumu. Ja līdz šim Silovs sevi slīpēja kā šorttreka dimants, uzvarot pat Eiropas čempionātā, vajadzēja iet līdz galam un sevi profesionāli sagatavot Vankūverai šajā sporta veidā. Nojaušu, ka šorttrekā Haralda olimpiskās cerības nekotējas augstu, jo mazajā ovālā Eiropas censoņi pasaulē nav favorīti. Sportā gan uz papīra tāpat vien nekas nenotiek un pēc tādas loģikas, lielai daļai no atlētiem vispār nav jēgas braukt uz spēlēm. Taču viņi brauc! Tajā pašā šorttrekā ir bijis gadījums, kad finālā ar atrāvienu pēdējais sportists (no Austrālija), pēkšņi ir pirmais, jo spraigajā cīņā visi favorīti 50 metrus pirms finiša neveikli viens aiz otra aizķeras un pakrīt...

Ātrslidošana Silovam padodas – par to nav šaubu. Iespējams, ka tieši šajā sporta veidā viņam nākotnē ir lielāka perspektīva, nekā šorttrekā. Izbrīna, kas cits – kāpēc olimpiskās spēles ir izvēlētas par eksperimenta placdarmu? Haralds apgalvo, ka nebūs problēma apvienot startus, jo ātrslidošana notiek rīta pusē, kamēr šorttreks vakarā. Ja viņš grib šo dalību pasniegt kā PR akciju – tā jau ir izdevusies! Ja viņš iztēlojas, ka varēs šaut pa abiem zaķiem tīri no sportiskās puses – atļaujos apšaubīt. Vai arī – mums ir darīšana ar unikālu dabas bērnu, par ko sporta zinātne, metodoloģija un vēsture paliks vaļējām mutēm? To gribētos! Vienīgi, Haraldam jārēķinās, ka veiksmīgs olimpiskais starts prasa ne tikai teicamu fizisko gatavību, bet arī maksimālu koncentrēšanos. Kāpēc pirms viņa nevienam no pasaules atlētiem nav ienācis prātā šāds gājiens ar zirdziņu – šorttreks un ātrslidošana, kā divi vienā? Citi neaizdomājās, nespēja, negribēja, nemācēja? Vēlot veiksmi Vankūverā, tomēr ielāgojot – profesionālis nozīmē profesionālis visā, arī sīkumos. Tieši sīkumi parasti izšķir lielas lietas.

Anatolijs Kreipāns

Haralda Silova nopietnā pievēršanās ātrslidošanai tieši olimpiskajā sezonā un viņa straujais progress šorttrekam radniecīgajā, bet tomēr atšķirīgajā sporta veidā ir radījuši neviennozīmīgu reakciju un vērtējumu. Vai bija vērts olimpiskajā sezonā riskēt un skrien pakaļ diviem zaķiem? Cik lielā mērā tas ir risks – rādīs laiks. Kas attiecas uz zaķiem, tad to nemaz nav... Haralds Silovs ir viens no labākajiem šorttreka meistariem Eiropā, viņš jau ir bijis arī Eiropas čempions un Vecajā kontinentā viņam vairs augstāk nav, kur kāpt. Pasaulē? Liels jautājums. Olimpiskajās spēlēs panākums būs iekļūšana finālā kādā no distancēm un vieta sešniekā 1500 m distancē, jo tur ir pavisam cita konkurence nekā Eiropas čempionātā – klāt nāk ASV, Kanādas un Āzijas valstu šorttreka meistari, kas šajā sporta veidā ir modes noteicēji pasaulē. Ar ko Silovs riskē? Sliktākajā gadījumā – ar netikšanu finālā.

Ko Silovs var iegūt ātrslidošanā? Viņa pārsteidzoši straujā rezultātu „cirpšana” (ja tā nebūtu un ja nebūtu ātrslidošanas speciālistu ieteikuma turpināt, ja viņi nesaskatītu Haralda lielo potenciālu šajā sporta veidā, tad šaubos vai Haralds tik uzcītīgi turpinātu pievērsties ātrslidošanai) ļauj cerēt uz augstu vietu olimpiskajās spēlēs Vankūverā, kas nozīmē, piemēram, vietu tuvu pirmajam desmitniekam 5000 m distancē. Ātrslidošana tomēr ir viens no klasiskajiem un vecākajiem ziemas sporta veidiem, tam pasaulē ir pievērsta pavisam cita uzmanība, ko šorttrekam, kas pēdējā laikā ir ieguvis lielu piekrišanu, tomēr vēl jāizcīna. Nav noslēpums, ka pēc Vankūveras var notikt Silova pievēršanās tikai ātrslidošanai un tāds sākums šādu varbūtību tikai palielina. Ja tā notiks, tad nākamsezon viņam jau vairs nebūs jāsāk no nulles, viņu jau zinās un cienīs kā nopietnu konkurentu. Diezin vai Haralda pašmērķis ir kļūt par pirmo, kurš vienās olimpiskajās spēlēs startēs gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, kaut gan arī šāds mērķis nav nosodāms.