Virslīgas 18. kārta: ekvators – Rīgas pirmais zaudējums un kalendāra analīze

Ideāla atvainošanās
Mājās neuzvarot "Metta" (1:1) un izbraukumā zaudējot Jelgavā (0:2), Jurģis Kalns preses konferencē teica, ka komandai ir kauns un ka tā lūdz līdzjutēju piedošanu. Grūti iedomāties vēl labāku veidu, kā šos vārdus pārvērst darbos, ja ne ar mājas uzvaru šo pašu līdzjutēju priekšā pār līderi un pārliecinoši bagātāko klubu – un, kas būtiski, ar kvalitatīvu sniegumu un likumsakarīgu uzvaru. Lai gan pirmajā puslaikā sitienu ziņā "Riga" bija pārāka ar 8:2 un puslaika beigās beidzot ieguva kontroli pār laukumu, arī tajā labākā vārtu gūšanas iespēja bija valmieriešiem (Ruans Ribeiru trāpīja pa pārliktni), bet otrā puslaika ievadā sekoja centra pussarga Viktora Diaņa skaistais grieziens tālajā devītniekā – gandrīz divus gadus izlaidušajam senegālietim tie bija pirmie vārti Virslīgas karjerā. Pirmajās 48 minūtēs "Valmiera" pēc xG bija minimālā vadībā ar 0,34-0,29, atlikušajā laikā bīstamības pie vārtiem bija krietni vairāk, taču – "Valmiera" bija tuvāk otrajiem vārtiem, nekā "Riga" izlīdzinājumam (1,30-0,74, spēles summā 1,64-1,03). Diaņa sitiens gan palika vienīgais valmieriešu sitiens mērķī visā mačā (1/11-5/17, bumba 47%). Atstāt "Riga" ar tikai vieniem xG vārtiem šajā sezonā ir diezgan liels notikums – jo īpaši, ja neesi RFS.

Mājinieku uzvara arī mazināja pēcspēles spiedienu uz Latvijas labāko tiesnesi Andri Treimani, kuram pirmajā puslaikā dažu minūšu laikā bija divas karstas epizodes. Vispirms viņš neparādīja otro brīdinājumu "Riga" kreisajam aizsargam Moram Tallā, kurš ar rokām iebrauca sejā Alvim Jaunzemam un pārsita viņam degunu (Tomislavs Stipičs preses konferencē pat atzina, ka nomainīt pa karstām oglēm staigājošo Tallā ieteikusi…tiesnešu brigāde), bet drīz pēc tam Antonijs Černomordijs izspruka sveikā ar šķietamu spēli ar roku savā soda laukumā. Divas lielas epizodes (personīgi es atļaušos tās dēvēt arī par lielām kļūdām) par sliktu "Valmierai", kuras spēli gan neizšķīra. Taču šis mačs kalpos par labu atgādinājumu tam, ko pirms mēneša rakstīju pēc 12. kārtas, - kļūdās arī lielie tiesneši, ne tikai mazie, kurus valmierieši savās spēlēs labprātāk redzētu ejam nekā nākam. Visi tiesneši ir ar labām un sliktām dienām (atkarībā no kvalitātes atšķiras tikai labo un slikto dienu proporcija), tādēļ jāmēģina kaut kā risināt situāciju, kurā VAR pašlaik neciemojas čempionu pilsētā – trešdaļa VAR spēļu bijušas Liepājā, vēl pa četrām uzņēmusi Jelgava, Mežaparks un LNK Sporta parks, un arī šoreiz VAR bija daudz mazāka kalibra spēlē Kurzemē. Un atgādinājums arī tiesnešu sektoram, ka ir jārunā - jāskaidro lēmumi, jāizglīto sabiedrība un arī godīgi jāatzīst tās reizes, kad ir bijušas kļūdas. Sezonas sākumā bija piemērs ar pašiniciatīvu un cenšanos skaidrot "Jelgavas" un "Metta" spēli - kādēļ tam nav turpinājuma?

🇱🇹tiesāšanas speciālists Malžinsks ir drošs, ka Treimanis Valmierā pieļāva divas rupjas kļūdas. LFF Tiesnešu nodaļa man komentāru atteica. Patreon sīkāk, attēlā esence.

P.S. Šovakar Patreon (https://t.co/fiSdgxseSv) būs arī Turcijas latvieša Daniela audio komentārs par LAT-TUR. pic.twitter.com/VXLrO2NGFj

— LV_futbols (@LV_futbols) June 11, 2023

Pirms pusotra mēneša pēc 9. kārtas rakstīju, ka tobrīd ceturtajā vietā esošo valmieriešu papluinītā sastāva galvenais uzdevums būs līdz izlašu logam noturēt savas pozīcijas, lai sezonas otrajā daļā, cerams, krietni pastiprinātajam sastāvam iekļūšanai Eirokausos nevajadzētu taisīt varoņdarbus. Un, pat neskatoties uz nestabilitāti - jo konkurenti bija tādi paši, ar šo uzdevumu valmierieši tika galā ļoti labi. Protams, atgriežoties Diaņam un Aliunam Ndojam, kurš gan palīdzējis tikai epizodiski, pievienojoties Adelam Ganemam un lielāku lomu spēlējot Ruanam, sastāvs kļuva stiprāks vēl pirms pāreju loga, taču kopumā, ņemot vērā visus apstākļus ar paredzamajiem (līderu aiziešana ziemā) un neparedzamajiem (smagas traumas uzbrukumā) sastāva zaudējumiem, trešā vieta ir lieliska ceļamaize sezonas otrajai daļai – varēja būt arī krietni sliktāk. Pēc 15. jūnija, domājams, jau sāksies pavisam cits turnīrs, un būtiski pastiprinājumi būs nepieciešami arī "Riga" – vēl nesen izskatījusies ļoti draudīgi, nu tā ir zaudējusi abus pamatsastāva malējos pussargus Usenū Niangu un Mikaelu Soisalo un Valmierā nesekmīgi meklēja dažādus shēmu un spēlētāju pozīciju risinājumus.

Ja nebūtu @arkadijsb jautājums vakardienas presenē par Vakulko gadījumu ar 🇺🇦 karogu, tad šis gan jau paslīdētu garām noklusēts. Jautājums: tiešām Stipičs aizliedza iziet ar 🇺🇦 karogu? Presenē uz šo jautājumu izvairījās atbildēt. @LV_futbolshttps://t.co/cVmMZtxUFj pic.twitter.com/l01AXafNX3

— Jānis Līgats (@ver0tajs) June 10, 2023

RFS atradusi vārtu atslēgu
Neilgi pirms derbija vairs tikai par punktu no "Riga" atpaliek RFS, kas palikusi vienīgā komanda līgā bez zaudējumiem, droši saucama par otrā apļa labāko komandu un kas beidzot gūst vienus vārtus pēc otriem. Ja pirmajās desmit kārtās (6-4-0) RFS guva tikai 15 vārtus, tad nākamajās astoņās kārtās (7-1-0) vārtu skaits pieaudzis vairāk nekā divkārši – 31. Svārstībām ilgākā termiņā vajadzētu izlīdzināties, un tieši tas arī ir noticis – ja pirmo desmit spēļu nogrieznī RFS no sava xG atpalika par 10 vārtiem (15 vārti no 24,84xG), tad nākamo astoņu spēļu nogrieznī xG apsteidza par 10 vārtiem (31 vārti no 20,53xG) un sezonā kopumā nu ir pa nullēm (46 vārti no 45,37xG). Piemēram, 7:1 Tukumā tika sasniegts ar nelielu xG pārsvaru (2,08-1,37), bet nupat 6:0 pār "Metta" gūts ar trim sitieniem ārpus soda laukuma (turklāt Stefans Paničs iesita gan ar labo, gan kreiso kāju) un tikai 1,75-0,46xG. Pa dzeltenajai kartītei savstarpējā konfliktiņā nopelnīja abi galvenie treneri Viktors Morozs un Andris Riherts, kuram nākamais mačs būs jāvēro no tribīnēm un kurš pēc spēles ieteica brigādei nākamo maču tiesāt par velti, atalgojumu noziedojot kam vērtīgākam.

Mežaparkā tikās divas komandas, kuras šosezon bieži tikušas pie nepelnīti slikta rezultāta, un tās izspēlēja likumsakarīgu neizšķirtu – pirmajā puslaikā labāka bija "Daugavpils", bet otrais puslaiks piederēja "Audai" (1:1), kas ar 67% bumbas kontroli visā mačā piekāpās gan sitienu (9:10, mērķī gan 6:1), gan xG ziņā, nesakrājot pat vienu vārtu tiesu (0,90-1,43). Līdzīgi kā "Valmiera", arī "Daugavpils" vārtus guva ar savu vienīgo sitienu mērķī, un tas notika jau ceturtajā minūtē – Valerijs Lizunovs sodīja sāncenšu brazīlieti Rezendi, kurš trešo maču pēc kārtas aizvadīja sev neierastajā malējā aizsarga pozīcijā, par rupju kļūdu un pārkāpumu pret Valeriju Afanasjevu. Savu kārtējo rupjo kļūdu soda laukuma vidū gan pieļāva arī daugavpilieši – otrā apļa melnā josla turpinās Madonas audzēknim Rinaldam Aizupam, kurš 46. minūtē nomainīja Dāvi Cucuru, bet pats 70. minūtē tika nomainīts gandrīz tūlītēji pēc ielaistajiem vārtiem. Jaunajam puisim, kuram nesen apritēja 19 gadi, jānovēl pārvarēt šo psiholoģisko triecienu un atgriezties spēcīgākam. Jau otrajā mačā pēc kārtas vārtus guva izlases pussargs Aleksejs Saveļjevs, kurš bumbu vārtos dabūja arī mača izskaņā – pirms tam gan bija pārkāpums.

Ja "Audai" ar otrā apļa noslēgumu pret četrām komandām no apakšējā piecinieka (2-2-0, nav spēlēts vienīgi pret pastarīti "Super Nova", pret kuru sāks trešo apli) neizdevās izmantot visu potenciālu, lai pietuvotos trešajai vietai, tad apli ļoti labi noslēdza "Tukums 2000"/"Telms", kas četrās kārtās zaudēja tikai divus punktus un šajā nogrieznī atrodas divvadībā ar RFS. Jā, trīs no četrām spēlēm tukumnieki aizvadīja mājās (3:2 pār "Super Nova", 2:2 pret "Audu", 2:0 pār "Jelgavu"), taču trīs punkti paņemti arī Liepājā (1:0). Vakar Tukums mājās pelnīti ar 2:0 apspēlēja jelgavniekus (xG 2,82-0,96, bumba 57%, sitieni 24-12, mērķī 11-4, stūri 6-2), kuri viesos šosezon joprojām izcīnījuši tikai vienu punktu (0-1-7, vārti 7:2). Joprojām bez punktiem izbraukumā ir "Super Nova" (0-0-9, vārti 7:26), taču salaspilieši lika panervozēt liepājniekiem (1:2, xG 1,05-1,50, bumba 50%, sitieni 14-13, mērķī 4-4, stūri 9-5) un aizvadīja vienu no kvalitatīvākajām spēlēm sezonā – Igors Korabļovs gan piebilda, ka kvalitatīva ir tā spēle, kurā ir trīs punkti. "Super Nova" nav uzvarējusi jau 12 mačos pēc kārtas (0-2-10), kaut šajā posmā vārtus guvusi deviņās no divpadsmit spēlēm – visās gan arī ielaisti vismaz divi vārti, astoņās pat vairāk nekā divi.

Labākais kalendārs "Jelgavai", sliktākais – "Metta"
Lai gan kopš sezonas pirmās spēles aizritējuši tikai trīs mēneši, bet līdz pēdējai kārtai atlikuši pieci mēneši, jau šobrīd esam sasnieguši Virslīgas ekvatoru – kopš spēlējam pēc desmit komandu un četru apļu formāta, pavasara logs starp marta un jūnija izlašu pauzēm tiek izmantots ļoti intensīvi. Šajā nogrieznī tika izspēlētas 16 kārtas, kas ir Eiropas lielākais rādītājs, taču ar būtisku piebildi – mēs esam tikai viena no četrām UEFA dalībvalstīm, kurā augstākās līgas komandas starp pavasara izlašu logiem nepiedalījās kausā (vēl arī Īrija ar 15 kārtām, Gruzija ar 14 kārtām un Ukraina, kas kausu atcēla kara dēļ). Vairumā valstu kausā šajā nogrieznī tika izspēlēti pusfināli un finālspēles, retākos gadījumos – ceturtdaļfināli (vai arī pusfināli ar diviem mačiem), tādēļ saspringtāks kalendārs visdrīzāk būs ļoti mazam komandu skaitam. Tomēr secinājumu tas nemaina – Latvijā ir lielākais garantētais minimālais spēļu skaits (kas visdrīzāk vairāk ietekmēs Virslīgas apakšgalu ar mazākiem budžetiem un vājākām rotācijas iespējām), bet iespējamā maksimālā spēļu skaita ziņā gan citvalstu grandiem kalendārs var būt arī krietni blīvāks. Tā, piemēram, arī Islandes KA bijušas 16 spēles (12 līgā, Līgas kausa fināls, trīs kausa spēles), Igaunijas kausa finālistēm "Flora" un "Trans" paredzētas 17 spēles (14 līgā, trīs kausā), bet Itālijas kausa un Eirokausu finālistes Milānas "Inter" un Florences "Fiorentina" šajā posmā aizvadīja pat 19 spēles. Un "Fiorentina" sezonu beidza trīs dienas pirms "Inter", tātad 19 spēles izspēlēja īsākā posmā. Un te arī labi redzama atšķirība, ja visi kalendāra datumi atvēlēti līgai vai ja kalendārā miksējas līgas un kausu (jeb negarantētās) spēles – "Fiorentina" A sērijā gadījās situācijas, kad pretiniecēm bija par 118-120 stundām (piecām pilnām dienām) ilgāka atpūta.

"Fiorentina" ekstrēmā piemēra dēļ nebūtu gluži korekts Andra Riherta nesen veiktais salīdzinājums, ka "Metta" pret "Audu" gatavojās gluži kā pēc Eirokausu grafika ("Audas" atpūta bija 50 stundu ilgāka), taču tas nemaina faktu, ka tieši "Metta" bija sliktākais pavasara trieciencikla kalendārs. Salīdzinot atpūtas atšķirības pirms katras spēles, "Metta" summāri atpūtās par 164,5 stundām mazāk nekā sāncenši (absolūti sliktākais rādītājs līgā), pusē spēļu atpūtās aptuveni vismaz dienu mazāk (dalīts sliktākais rādītājs līgā), pirms trim spēlēm atpūtās aptuveni divas dienas mazāk (pārliecinoši sliktākais rādītājs līgā) un arī tika pie individuālā atpūtas īsuma rekorda (72 stundas pirms neizšķirta "Valmierā", salīdzinājumam: nevienai citai Virslīgas komandai nebija mazāk par 89 stundām, taču, no otras puses, "Fiorentina" bija septiņas spēles ar 63-68 stundu atpūtu). "Metta" bija arī otrais mazākais vidējais atpūtas ilgums (107,1) starp spēlēm – visīsākā vidējā atpūta bija čempionei "Valmierai" (107,0), kura arī bija viena no četrām komandām, kuras salīdzinošā atpūta bija mīnusos. Īpaši slikti tas izskatās uz potenciālo konkurenšu fona – "Riga" un RFS bija ļoti stabils kalendārs bez ļoti īsām un bez ļoti ilgām atpūtām. Labākais kalendārs savukārt bija "Jelgavai" – ilgākā summārā atpūtas priekšrocība (+92,5 stundas) un otrā ilgākā vidējā atpūta (110,1 stunda).

Ja vien visas piecas spēles visu laiku nesāk vienā laikā (TV un skatītāji būs kategoriski pret), tad, protams, kalendāra veidošanas procesā no atpūtas priekšrocībām vai trūkumiem izvairīties nav iespējams un bieži vien šīs atšķirības ir cikliskas. Piemēram, "Auda" triecienciklu sāka ar sešām spēlēm, no kurām piecās atpūtās dienu mazāk un tikai vienā spēlē – dienu ilgāk, taču drīz vien īsā laikā bija četras spēles ar atpūtas priekšroku un tostarp – ar +50 stundām pret "Metta" (turklāt atpūšoties rekordilgas 166 stundas jeb gandrīz pilnu nedēļu). Tāpat "Daugavpilij" bija četras spēles pēc kārtas ar dienas deficītu un pēc tam – trīs spēles pēc kārtas ar dienas priekšroku. Četras spēles pēc kārtas ar atpūtas deficītu bija pat "Riga", taču pārējā nogrieznī bilance bija 6-0. Īsumā, priekšrocības vai deficīts ir neizbēgamas parādības, taču māka ir šīs lietas līdzsvarot – "Riga" un RFS kalendārs bija daudz labāks nekā "Valmierai" (čempionu privilēģijas dēļ drīzāk būtu jābūt otrādi?), bet "Metta" un "Super Nova" kalendārs bija jūtami sliktāks nekā to tiešajām konkurentēm. Runājot par deficītiem, gan jāatgādina iepriekšējais secinājums – Virslīgas kalendārs ir smags minimālā spēļu skaita ziņā, bet ne tik smags maksimālā spēļu skaita ziņā. Tādēļ, piemēram, deficīta spēlēs atpūta tik un tā parasti būs bijusi būtiski ilgāka nekā Eirokausu laikā, taču daudz, daudz mazāka, ja salīdzinātu, teiksim, Latvijas otrā ešelona un citvalstu otrā ešelona klubus. Ja citās valstīs mazajiem pret lielajiem bieži ir atpūtas priekšroka un grandi ir izvēles priekšā (rotācija un mazāk meistarīga sastāva izmantošana vai laist sagurušus līderus), tad pie mums nereti sanāk, ka atpūtas priekšroka tieši ir grandam – gan šis aspekts, gan maigākas rotācijas iespēja ir divi labi iemesli tomēr apdomāt kausa integrēšanu Virslīgas klubu kalendārā jau pavasarī (agrāk bija arguments, ka zemās līgas sezonu sāk pārāk vēlu, taču nu maijā, jūnijā kausu jau spēlē arī zemākās līgas).

Kaut gan vienā un tajā pašā kārtā "Super Nova" Tukumā zaudēja ar 52 stundu deficītu (2:3) un "Metta" zaudēja "Audai" ar 50 stundu deficītu (1:3), jābilst gan, ka kopumā korelācijas starp rezultātiem un atpūtas atšķirībām bija ļoti maz (vairāku sezonu ilgtermiņā gan tādai vajadzētu parādīties – atceramies RFS momentu realizācijas piemēru) – tādēļ iepriekšējās rindkopas var skanēt slikti un kādas komandas pirmos apļus gandējošas vai, tieši pretēji, sekmējošas, tomēr realitātē tā gluži nebija (lai gan – allaž var diskutēt par cenu, ko šīm komandām nācās maksāt, lai izlīdzinātu atpūtas atšķirības efektu). Arī vakar abas komandas, kuras atpūtās dienu mazāk, ieguva četrus no sešiem punktiem. Starp izlašu logiem kopumā tika aizvadītas 80 spēles, bet no 75 spēlēm pēc trieciencikla pirmās kārtas (izlašu loga dēļ pieņemts, ka trieciencikla pirmajā kārtā visas komandas bijušas līdzvērtīgos apstākļos, kaut atšķirīgā kandidātu skaita dēļ tā, protams, nebija, un atpūta pirms šīs kārtas nav rēķināta) 51 spēlē jeb divās trešdaļās spēļu komandām bija aptuveni vismaz dienas atšķirība – 44 spēles ar aptuveni dienas atšķirību un septiņas spēles ar aptuveni divu dienu atšķirību. Un kopējā bilance ir par labu…komandām ar mazāku atpūtu. 16-13-20, ja skatās visas spēles ar 1-2 dienu atpūtas priekšroku, 13-14-17, ja skatās spēles ar dienas priekšroku, un 3-0-4, ja skatās spēles ar divu dienu priekšroku.

Piebilde: Atpūtai rēķināts laiks no iepriekšējās spēles beigām (pieņemot, ka spēle ilgst divas stundas) līdz šīs spēles sākumam. Ja viena spēle ir 11. jūnija plkst. 17:00, bet otra spēle - 14. jūnija plkst. 17.00, tad tās ir nevis trīs pilnas diennaktis jeb 72 stundas, bet gan 70 stundas (trīs dienas mīnus divas stundas).

Protams, ir vajadzīgas vairākas atkāpes. Pirmkārt, "Riga" un RFS pirmajos divos apļos bija ārpus konkurences – pat neskatoties uz piektdienas spēli Valmierā, kurā valmieriešiem turklāt bija 28 stundu deficīts (grandu bilance bija 8-3-1 ar dienas priekšroku un 7-0-0 ar dienas deficītu). Un, otrkārt, biežāk atpūtas priekšrocība bija izbraukuma komandai. Tomēr arī šīs atkāpes kopējo ainu diži nemaina. Bez grandu spēlēm bilance ir 8-11-13 visās spēlēs, 5-11-9 spēlēs ar dienas priekšroku un 3-0-4 spēlēs ar divu dienu priekšroku. Jā, izbraukumā, protams, bilances bija jūtami sliktākas nekā mājās, taču arī savā laukumā no mājas sienu un atpūtas priekšrocības apvienojuma varētu gaidīt daudz būtiskāku ietekmi – ja ne uz uzvaru, tad vismaz zaudējumu skaitu (jo nereti atpūtas priekšroka tomēr bija objektīvi vājākām komandām, kas arī ir svarīga atkāpe). Neskaitot grandus, vienas dienas priekšrokas spēlēs mājas bilance bija 2-4-3 (viesos 3-7-6), divu dienu priekšrokas spēlēs mājās bija 3-0-2 (viesos 0-0-2). Divi no četriem zaudējumiem ar divu dienu atpūtas priekšroku ir "Super Nova" rēķinā (1:3 Valmierā – gaidāmi, 0:3 mājās pret "Metta" – zaudējums gaidāms, milzīgā snieguma atšķirība ne tik gaidāma), bet pārējās divas uzvaras ar atpūtas deficītu ieguva "Liepāja" (2:1 Daugavpilī) un "Auda" (nosargāja 1:0 pār "Jelgava"). Liepājas uzvara Daugavpilī droši vien izceļama visvairāk – 46,75 stundu deficīts, ceļš no viena Latvijas gala līdz otram, pāreja no dabīgā uz mākslīgo segumu, un tas viss pēc piecu zaudējumu sērijas.

Nākamā kārta

Visi apskati

🔥 Noskaties @valmierafc vārtu guvumu uzvarā pār @RigaFC_Official!

⚽ 48’ Diagne#OptibetVirsliga pic.twitter.com/GJNZ7NnPjb

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) June 9, 2023

🔥 Noskaties @LiepajaFK un SK Super Nova Salaspils vārtus!

⚽ 1’ Tīdenbergs
⚽ 29’ Dodo
⚽ 40’ Miņins#OptibetVirsliga pic.twitter.com/ouqjRJlxM0

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) June 9, 2023

🔥 Noskaties @fkauda un BFC Daugavpils vārtus!

⚽ 5’ Lizunovs
⚽ 67’ Saveļjevs#OptibetVirsliga pic.twitter.com/xpK5PHCOLs

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) June 10, 2023

🔥 Noskaties FK Tukums 2000/TELMS vārtu guvumus uzvarā pār FS Jelgava!

⚽ 53’ Ķiršs
⚽ 90’ Meļķis#OptibetVirsliga pic.twitter.com/qW95gPuQSK

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) June 10, 2023