Virslīgas 12. kārta: Jurkovska sprints un lielā problēma - ko darīt ar tiesāšanu?

Čempioni jau septembrī?
Tabulas augšdaļā "Riga" šosezon ar 3:0 un 4:0 sasitusi "Liepāju", bet apakšgalā "Daugavpils" ar identiskiem rezultātiem sakāvusi Salaspils "Super Nova". Ja daugavpiliešu gadījumā vēl varētu runāt par ļoti labvēlīgu realizāciju (starp citu, vārtus guva gan 16 gadus vecais Ervīns Piņaskins, gan 40 gadus vecais Valerijs Afanasjevs), tad dominance, turklāt abas spēles bija izbraukumā, pār "Liepāju" nekādus jautājumus neradīja pat kurzemnieku galvenajam trenerim Tamazam Pertijam, kurš vēlreiz godīgi atzina pilnīgu sakāvi. Un jau paguva kronēt "Riga" par čempioni un prognozēt, ka tituls varētu tikt nodrošināts jau septembrī. Lai tas notiktu, "Riga" pārsvaram piecas kārtas līdz beigām būtu jābūt vismaz 15 punktiem. Šāda prognoze diezin vai patiks RFS, kas dažu dienu laikā grāvusi ar 7:1 un 4:0, atpaliek tikai par četriem punktiem un trešdien viesosies…Liepājā.

Liepājnieki pat diezgan cerīgi sāka spēli, agri nopelnot četras standartsituācijas, taču kolīdz 14. minūtē "Riga" atvēra liepājnieku labo flangu, tā viesu uzbrukums vairs nebija apturams. Zibenīgā Usenū Nianga neitralizēšanai šoreiz tika izmēģināts uzbrūkošais spēlētājs Deivids Anans, taču Niangs ieskrēja vidū, aizvilka prom vienu no trim centra aizsargiem Hlibu Hračovu, bet Anans netika līdzi citam ātrajam senegālietim Moram Tallā – uzbrukumu no vārtu priekšas noslēdza Marko Regža. "Riga" kreisais flangs turpināja plosīt mājinieku aizsardzību, Nianga nopelnītie pārkāpumi un Mikaela Soisalo tiešie brīvsitieni pārvērtās divos vārtos (vispirms Soisalo trāpīja pa stabu un Regža pielaboja tukšos, bet otrajā puslaikā soms iesita arī pats), bet kompensācijas laikā ar fenomenālu sprintu izcēlās arī Rīgas liepājnieks Raivis Jurkovskis – labais aizsargs sprintu sāka savā soda laukumā un pabeidza ar precīzu sitienu otrā soda laukumā. "Riga" spēles ātrākajam futbolistam Jurkovskim maksimālais ātrums tika fiksēts 33,5 km/h apmērā.

🔥 Noskaties @RigaFC_Official vārtu guvumus uzvarā pār @LiepajaFK!

⚽⚽ 14’ 33’ Regža
⚽ 78’ Soisalo
⚽ 90’ Jurkovskis#OptibetVirsliga pic.twitter.com/Jje0nlPuWZ

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) May 12, 2023

"Riga" Liepājā saimniekoja ar 59% bumbas kontroli, sitieniem 20:6, mērķī 8:1, stūra sitieniem 12:4 un xG 3,05-0.23 – visi seši liepājnieku sitieni bija ļoti zemas varbūtības, un vēl mazāks xG pret "Riga" bijis vienīgi "Super Nova" (0,15-5,55, tablo tas pats 0:4). Bijušas tikai trīs spēles, kurās rīdzinieku pretinieki sakrājuši vairāk par 0,7xG – derbijs mazākumā pret RFS (1,46-1,55, rezultāts 1:1), zaudēti punkti Daugavpilī (3,00-1,58, rezultāts 1:1) un uzvara pār "Metta" (4,49-1,56, rezultāts 4:0), kurā studenti lielāko daļu nopelnīja jau pie deficīta otrajā puslaikā. Ja neskaita derbiju, visās pārējās spēlēs "Riga" bijis vismaz 1,2xG pārsvars. Tagad "Riga" dienas kārtībā būs "Auda" un "Tukums 2000"/"Telms", bet jau 26. maijā LNK Sporta parkā gaidāms lielais derbijs.

Pendeļu pēcpusdiena
Daudz saspringtāka pēc scenārija, bet diezgan pārliecinoša pēc momentiem bija vēl viena nosacīto tiešo konkurentu cīņa – "Metta" vēlreiz minimāli pārspēja tukumniekus (3:2) un pakāpās uz piekto vietu, apsteidzot "Audu". Pat tad, ja ignorē pendeles, "Metta" sakrāja savu lielāko xG vārtu skaitu un arī starpību sezonā – 3,36-0,88 bez pendelēm, 4,86-2,38 ar pendelēm. "Metta" ar bumbu bija 59% laika, sita 26:14, mērķī 13:2, stūra sitieni 6:2, un tukumnieku galvenais treneris Kristaps Dišlers veltīja lielu kritiku maz pieredzējušajam aizsardzības centram, sakot, ka varēja ielaist arī vairāk vārtu nekā kārtu iepriekš pret RFS.

"Metta" bilance pret lielbudžeta piecinieku ir 0-2-3 (vārti 1:8), toties pret tiešajām konkurentēm izcīnījusi 15 no 18 punktiem (vārti 15:7). Jāteic gan, ka četras uzvaras bijušas tikai ar vienu vārtu pārsvaru un ka "Metta" bilance bijusi visai komplimentāra. Kaut gan pēc sastāva uz papīra "Metta" patiesi izskatās kā liela apakšdaļas favorīte, nozīmīgs pārsvars laukumā bijis tikai trijos no sešiem mačiem – šajā uzvarā pār Tukumu, 3:0 uzvarā Salaspilī un 1:2 zaudējumā Jelgavā. Toties pārējās minimālās uzvaras gūtas ar sliktāku xG kā pretiniekiem – ja Tukumā (2:1) vismaz bija teritoriāls pārsvars un spiediens, tad pret "Daugavpili" (3:2) un "Jelgavu" (3:2) uzvaras bija ļoti laimīgas. Rupji rēķinot, pret augšgalu divi punkti ir objektīvi (tiesa, tos drīzāk varēja gaidīt pret "Audu" (0:2) un "Valmieru" (0:1) nekā pret RFS (0:0) un "Liepāju" (1:1)), bet pret apakšgalu varēja rēķināties ar aptuveni 11, nevis 15 punktiem. Lai nu kā, šī mazā veiksme var ļoti noderēt sezonas turpinājumā, kad "Metta", ja nostabilizēs aizsardzību, šos rezultātus jau var labāk atspoguļot arī laukumā.

Spēle Hanzas vidusskolā bija īpaša ne vien ar Lūkasa Vapnes diviem vārtiem pirmā puslaika izskaņā, kas ļāva lauzt cīņas gaitu, bet arī ar to, ka četri no pieciem vārtiem tika gūti no 11 metru atzīmes. Rekords ir piecas pendeles - 1998. gadā, kad starp "Skonto" un "Ranto-Miks" (7:2) tika realizētas trīs no piecām, un 2013. gadā starp Rīgas "Daugavu" un Liepājas "Metalurgu" (2:2), kad tika iesistas tikai divas no piecām. Visas četras pendeles Hanzas vidusskolā izpildīja dažādi sitēji. Tukuma pirmo pendeli negaidīti sita komandas rezultatīvākais spēlētājs Fausts Steponavičs, nevis štata sitējs Raivis Ķiršs, kurš iesita otro, bet "Metta" pēc Vapnes vārtiem otru pendeli uzticēja Moametam Korreā. "Tukums 2000"/"Telms" ir šīs sezonas pendeļu līdere – ja pirmajā aplī komanda sita tikai vienu un uz saviem vārtiem nopelnīja divas, tad otro apli sākusi ar četrām iesistām un četrām ielaistām pendelēm trijās kārtās. Kopsummā tās ir 5/5 iesistas pendeles un…6/6 ielaistas. Ķiršs iesitis visas četras savas pendeles, un četras pendeles izpildījis arī "Riga" portugālis Duglass Aureliu, kurš vienu gan neiesita, taču epizodi tik un tā noslēdza ar vārtu guvumu. Virslīgas sezonā ir piespriestas 24 pendeles, no kurām iesista 21 – divas no trim neitralizētajām pendelēm ir pastarītes "Super Nova" vārtsarga Rūdolfa Solohas rēķinā.

Tiesnešu kļūdas
Vienīgā komanda, kuras spēlēs vēl nav bijis 11 metru soda sitienu, ir "Auda", un te nu dabiski esam nonākuši pie kārtas centrālās tēmas – Tukuma un Valmieras treneri tiesnešiem veltīja iznīcinošu kritiku. Ja ne visām pretenzijām piekrītu, tad ir skaidrs, ka dažas epizodes atstāja lielus nospiedumus uz rezultātiem. Uzkrītošākā epizode bija Hanzas vidusskolas pirmā puslaika izskaņā, kad tukumnieku centra aizsargs Aleksandrs Butovskis izklupienā nospēlēja bumbā, bet Artjoms Puzirevskis pēc tam nokrita zemē. Kaut tiesnešiem bija šķietami ļoti labas pozīcijas, tika piespriests 11 metru soda sitiens, ar kuru Vapne pārņēma vadību (2:1).

"Valmiera" savukārt pie divām pendelēm netika. Pirmā puslaika vidū pie 1:0 bumba soda laukumā trāpīja pa roku Jegoram Novikovam, bet spēles pašā izskaņā pie neizšķirta 1:1 Gustavu Silva krita divcīņā pret Ivo Minkeviču. Otrai epizodei var vilkt paralēles ar Kristupa Kerša pārkāpumu pret Arturu Krancmani, kur pendele tika iedota, bet pirmajā epizodē, no vienas puses, var argumentēt, ka Novikovs bija pārāk tuvu un nevarēja pagūt izvairīties, taču, no otras puses, arī rokai nebija jāatrodas tur, kur tā atradās. Manuprāt – tiesnešu kļūdas visās trijās (Butovska, Novikova, Minkeviča) situācijās.

Dažās citās situācijās gan drīzāk sliektos piekrist laukuma lēmumiem – Jānis Beks centās un varēja nospēlēt bumbā (skatīt noteikumu sadaļu par acīmredzamas vārtu gūšanas liegšanas atšķirībām soda laukumā), pret Deņisu Rogovu neiedotā pendele pēdējās sekundēs kamerā izskatās labāk, nekā visdrīzāk epizodi ietekmēja dzīvē (taču klātbūtnes efekts un dinamikas labāka novērtēšana varbūt liktu mainīt domas), Vladimiram Stepanovam pirmā puslaika vidū varēja iztikt arī ar stingru mutisku aizrādījumu (neviens gan nebrīnītos arī tad, ja dzelteno parādītu, taču par rupju kļūdu to saukt grūti – tiesneša izšķiršanās) un arī kontakts ar vārtsargu izlīdzinājuma vārtos drīzāk šķiet nebūtisks. Tās gan, protams, ir tikai manas domas, kurām drīkst oponēt.

Virslīgas vājākais posms?
Ne pirmo reizi sezonā preses konferencēs izskanēja apgalvojums, ka Virslīgas vājākais posms ir tiesneši. Tiesāšanas kvalitāte Latvijā tiešām ir milzīga problēma, bet vai tas ir pārsteigums? Par tiesāšanu ir runāts gadiem ilgi, par tiesāšanu treneri pukojās arī pirms 5-10 gadiem, bet kopš tiem laikiem, ienākot naudīgiem investoriem, Virslīgas vadošo klubu spēles līmenis ir būtiski audzis – problēma ir tā, ka klubu budžetu pieaugums jau nepaaugstina tiesāšanas kvalitāti. Vismaz ne tik straujā tempā, cik strauji aug budžeti. Ja tiesāšana, kādaprāt, bija vāja iepriekš, kādēļ lai tā pēkšņi būtu daudzreiz labāka tagad? Jā, ātrākām un kvalitatīvākām spēlēm būtu jāveicina arī tiesnešu izaugsme, bet diemžēl ne tādos tempos, kādos gribētos klubiem.

Kādēļ treneriem tik bieži šķiet, ka viņu spēles tiesā jaunie tiesneši? Tādēļ, ka tā arī ir - Latvijā ir milzīgs tiesnešu deficīts (pat kvantitātē, nemaz nerunājot par kvalitāti), un tā ir reāla problēma. No 13 arbitriem, kuri šosezon kaut vienā spēlē ir pildījuši galvenā tiesneša funkcijas, septiņiem(!) līdz šai sezonai nebija vairāk par 20 Virslīgas maču pieredzes. Septiņiem! Krietni virs 200 spēlēm pirms sezonas bija Andrim Treimanim, Aleksandram Anufrijevam un Aleksandram Golubevam, virs 100 spēlēm – Jevgēnijam Vasjukovam, virs 50 spēlēm – Edgaram Maļcevam un Artim Ķēniņam. Viens no trim FIFA kategorijas tiesnešiem Vitālijs Spasjonņikovs traumas dēļ pagaidām bijis tikai VAR busiņā, bet Mareks Ķere, kurš ir gadu jaunāks par Vasjukovu un vēl pagājušajā sezonā bieži tika pie lielām spēlēm, ir kļuvis par inspektoru. Pagājušajā gadā par 1. līgas labākajiem tiesnešiem tika atzīts duets, kas preses konferencēs pieminēts diezgan bieži, - kādreizējais Nika Dusalijeva komandas biedrs Vasilijs Mordatenko, kuram vēl nav pat 22 gadu un kurš Virslīgā kā galvenais debitēja jau 20 gadu un septiņu mēnešu vecumā (jeb gadu agrāk, nekā savulaik Treimanis), un ilggadējais Virslīgas asistents Aleksejs Griščenko (savulaik kā asistents Virslīgā sāka arī Ķēniņš).

Spēles līmenis primāri ir audzis tādēļ, ka klubi tagad var atļauties labākus spēlētājus – citus spēlētājus, nevis tos, ar kuriem spēlēja agrāk. Toties tiesnešu materiālu jau tas nemaina – analoģiski tad būtu jāpiesaista ārzemju tiesneši, kā to regulāri dara, piemēram, Grieķijā (bet tas nenotiek par velti). Virslīga jau vairākus gadus kā ir jaunā realitātē, pie kuras mums visiem jāpierod: lielo klubu rocība, īpaši viena, ir stipri augusi, bet citas futbola jomas tik straujam kāpumam līdzi vēl nav tikušas. Un ne jau tikai tiesneši – tāpat arī spēļu stadioni, sponsoru interese, tribīņu pilnums, fanošanas kultūra, pats par sevi saprotams, arī žurnālistikas un komentētāju līmenis, lai nebūtu tā, ka rādu ar pirkstu tikai uz citiem, un daudzas citas jomas. Mums visiem ir jāaug kopā – bet ne visās pozīcijās ir iespējams progresēt vienā mirklī (un atgādinājums, ka budžets tikpat strauji var ne tikai augt, bet arī krist – atkarība no vienas vai dažām personām ir ļoti liela).

Ko darīt?
Svarīgākais un sarežģītākais jautājums – kā tiesāšanas problēmu mazināt (par atrisināšanu nav runas – tiesāšanu pamatoti vai nepamatoti, bet kritizē pilnīgi jebkur, jo ārējos faktorus kritizēt ir vieglāk)? Kā tūlītējus risinājumus redzu četras iespējas. Trīs no tām tieši kolerē ar naudu jeb to, cik federācija, līga un klubi būtu gatavi ieguldīt. Pirmkārt, par naudu ir iespējams nolīgt ārzemju tiesnešus (bet atceramies, ka nacionālie čempionāti norit arī citās valstīs, kuras savus labākos tiesnešus primāri gribēs nodarbināt savās spēlēs). Otrkārt, par naudu ir iespējams uzlabot translācijas kvalitāti (jeb pieejamos leņķus, tuvplānus). Un, treškārt, par naudu ir iespējams palielināt VAR spēļu īpatsvaru. Ja šie punkti ir ļoti strīdīgi no "ieguldījums pret atdevi" un brīvo līdzekļu pieejamības viedokļa, tad bez maksas ir variants, kuram sliektos piekrist visvairāk, – tiesnešu izvēles stratēģija.

Ja rakstīju, ka pusei Virslīgas tiesnešu akūti trūkst pieredzes, skaidrs, ka nekur citur kā vien Virslīgā to tāpat iegūt nevarēs. Taču piekrītu, ka iespēja tiesāt lielās spēles ir jānopelna – pie tām tikt jau pirmajā vai otrajā pilnvērtīgajā sezonā ir par agru (ja tas notiek ar milzīgu avansu). Pagājušajā sezonā no 40 lielā piecinieka spēlēm Virslīgā visvairāk tika Treimanim (10) un Spasjonņikovam (8), ar sešām sekoja Golubevs un Anufrijevs, vēl tālāk Maļcevs (5) un Ķere (4), bet no jaunajiem tiesnešiem vienīgais pie mača tika Kristaps Ratnieks – neilgi pēc 25. dzimšanas dienas. Šosezon maz pieredzējušajiem tiesnešiem tikušas jau četras no četrpadsmit lielbudžeta piecinieka cīņām – pa divām Mordatenko un Jevgenijam Kezikam. Vairāk bijis vienīgi Maļcevam (4). Netiesājot Spasjonņikovam un Ķerem un klāt nākot VAR (Treimanis divās spēlēs bijis VAR tiesnesis, vēl trijās – VAR tiesneša asistents), protams, rodas pieredzējušo tiesnešu trūkums – te atgriežamies pie ārzemju tiesnešu tēmas.

Iekavās norādītas spēles ar VAR klātbūtni. Pēdējā kolonnā norādītas spēles, kurās viņš bijis VAR tiesnesis, plus spēles, kurās viņš bijis video tiesneša palīgs jeb AVAR.

Ilgāka termiņa risinājums ir strādāt pie savstarpējās izpratnes, komunikācijas un sadarbības. Preses konferencēs kā labos lielo tiesnešu piemērus bez Treimaņa dzirdam arī Anufrijevu un Maļcevu. Anufrijevu, kurš pirmajā aplī visdrīzāk kļūdaini noraidīja Nerugalu, un Maļcevu, kurš dienu pēc Kalna preses konferences sadusmoja Dišleru. Jeb kļūdās arī lielie tiesneši – kļūdās retāk, bet kļūdas būs, un tas ir jāsaprot. Tāpat kā Hanzā un Daliņa stadionā uzbrucēji neiesita no dažiem metriem vai aizsargi pie soda laukuma piespēlēja kājās pretiniekiem, tāpat arī tiesnešu darbībām nav 100% precizitātes. Un, tāpat kā jaunajiem futbolistiem jāļauj mācīties no savām kļūdām, tieši tāpat ir ar jaunajiem tiesnešiem. Jā, kļūdu skaitu var mazināt lielajās spēlēs, bet mazajās spēlēs tas notiks tāpat – piemēram, tādā mačā kā Daugavpilī, kur "Valmiera" zaudēja punktus, traumētos spēlētājus un jau izskanēja liela kritika par jaunajiem tiesnešiem.

Treneriem ir jāpieņem, ka arī tiesneši kļūdās, savukārt tiesnešiem ir jāsaprot, ka viņu darbu lielā mērā ietekmē ne tikai viņu pašu, bet arī apkārtējo izpratne par tiesāšanu. Ja tiesnesis izskaidros lēmumu un jo labāk treneris vai futbolists sapratīs, kas ir spēle ar roku, kas ir bumbas projekcija, kā atšķiras sankcijas par acīmredzamas vārtu gūšanas iespējas liegšanu soda laukumā un ārpus tā vai sankcijas par izklupienu ar vienu vai divām kājām un daudzas citas nianses, jo retāk viņi nepamatoti uzvilksies. Jo retāk viņi uzvilksies, jo pašam tiesnesim būs vieglāk vadīt spēli. Un jo vairāk noteikumus izpratīs žurnālisti, jo mazāk muļķību viņi (un es tai skaitā) runās un rakstīs - atkal ieguvēji būs tiesneši.

Kamēr tiesnešu intervijas pēc spēlēm vai VAR komunikācijas publiskošana ir milzīgs retums pat lielvalstīs (kaut ledus pamazām sāk kustēties), regulāri un centralizēti semināri pirms sezonas un sezonas vidū, grūtāko situāciju publisks izklāsts reizi mēnesī ar kļūdainajiem un pareizajiem lēmumiem ir elementāri izdarāms un ieviešams jau tagad. Jo gudrāka sabiedrība, caurspīdīgāks process un biežāka komunikācija, jo labāk no tā būs mums visiem. Taču mums visiem ir jāgrib gan izglītot un skaidrot, gan arī mācīties un uzklausīt. Un spēt atzīt savas kļūdas! Mums visiem ir jāaug kopā - mijiedarbībā, cits citam mācot to, ko mēs protam, un skaidrojot to, ko mēs darām, nevis katram pašrocīgi savā kaktā. Un runa nav tikai par tiesāšanu vai tikai par futbolu.

Nākamā kārta

Visi apskati

🔥 Noskaties @valmierafc un @fkauda vārtus!

⚽ 17’ Dusalijevs
⚽ 62’ Meļņiks#OptibetVirsliga pic.twitter.com/TuN2Eu6mUo

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) May 12, 2023

🔥 Noskaties @FSMETTA un FK Tukums 2000 /TELMS vārtus!

⚽ 4’(11m) Steponavicius
⚽⚽ 45’ 45’(11m) Vapne
⚽ 58’(11m) Ķiršs
⚽ 64’(11m) Correa#OptibetVirsliga pic.twitter.com/JA4GlVbQ6b

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) May 13, 2023

🔥 Noskaties @RFSDaily vārtu guvumus uzvarā pār FS Jelgava!

⚽⚽ 10’ 43’ Ilič
⚽ 86’ Zelenkovs
⚽ 90’ Golijanins#OptibetVirsliga pic.twitter.com/dzQbrnsqtW

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) May 13, 2023

🔥 Noskaties BFC Daugavpils vārtu guvumus uzvarā pār SK Super Nova Salaspils!

⚽ 6’ Mukwelle
⚽ 20’ Cucurs
⚽ 31’ Afanasjevs
⚽ 87’ Piņaskins#OptibetVirsliga pic.twitter.com/jUifEO7sEh

— Optibet Virslīga (@FutbolaVirsliga) May 14, 2023