Mēs gribējām spēlēt pret Znaroku. Viņš gribēja spēlēt pret mums. Tagad abas puses sevi varēs beidzot apmierināt. Vienam būs orgasms, otrs būs tikai dabūjis iespēju pamēģināt...
Vai zinājāt, ka Arēnas Rīgas ledū, pirms Gagarina kausa izcīņas pirmās kārtas ceturtās spēles, tika iesaldēts 21 santīms? Vaicāsiet – kur? Vietā, kur mēs guvām trīs no četriem vārtiem...
Rīgas Dinamo hokejisti aizvadītajā nedēļā radīja pasaules hokeja mērogiem atbilstošu sensāciju. Pievarot Sanktpēterburgas SKA, viņi vēlreiz pasvītroja seno patiesību - par naudu laurus nenopirksi.
Kad Berijs Smits svētdienas rītā sarokojās ar Sandi Ozoliņu, tur blakus bija vairāk nekā divu veču pieklājīgi žesti – viena acīs bija jautājumi, otrs mēģināja notēlot labāko, ko spēj viņa iedzimtā pieklājība.
Rīta treniņš spēles dienā atgādina laisku šūpošanos, lai gan patiesībā abas komandas gatavojas karam. Play off spēles rīts jums liek pievērst uzmanību katram sīkumam, jo patiesībā – sīkumu nav.
Zinu, ka tūlīt mani izsvilps 11 597 un + hokeja fanātiķu, taču gribētu mazliet atvēsināt daža laba pārliecību attiecībā uz Rīgas Dinamo un Sanktpēterburgas SKA sērijas trešā mača tiesāšanu.
Kad Martins Karija guva otrajā spēlē pret SKA vārtus, zīmīga bija epizode, kad pretuzbrukumā Sandis Ozoliņš rādīja ar roku Miķelim Rēdliham zīmi – no malas tas izskatījās kā diriģenta žests. Kas tas bija patiesībā?
Ja Rīgas Dinamo grib šajā sērijā patiešām uzvarēt, tad katra nianse spēlē lielu lomu. Arī tad, ja nākas vērt muti vaļā preses konferencē. Ja Berijs Smits saka, ka vēl nekas nav zaudēts, tad mūsējais varēja par savām patiesajām izjūtām delikāti paklusēt...
Boļševiku apvērsums Pēterburgā pirms mazāk kā simts gadiem arī bija notikums... Arī toreiz pie lielām pilīm skanēja latviešu valoda. Šonedēļ nebija neko daudz savādāk un, ja vēlaties – sauciet to par hokeja nūju revolūciju.
Vai jums kādreiz ir zvanījis hokejista tēvs? Hmmm... Jā, kāpēc, lai gan jums zvanītu? Man gan zvana, ik pa laikam stāsta, sūdzas, taisnojas, lielās. Vakar atkal bija viens kontakts.
Uzvarēt pirmo spēli, vēl nenozīmē – uzvarēt visu sēriju. Vēsture rāda, ka tas ir labs priekšnoteikums, lai pretinieku dzītu stūrī. Taču ir bijuši gadījumi, ka stūrī iedzītais ir divtik bīstams.
„Ja nevari paņemt spēli ar meistarību, paņem to ar kārtību un disciplīnu”, tieši tāda bija Rīgas Dinamo taktika, uznākot uz lielā hokeja skatuves septiņdesmitajos. Pēc trīsdesmit gadiem nekas nav mainījies.
SKA sastāvs, kura neoficiālais kopējais algu fonds sasniedz 25 miljonus dolāru sezonā, uz papīra patiešām izskatās iespaidīgs. Te jums daži argumenti, pirms izejam laukumā...
Pasaules hokeja vēsturē var atrast daudz gadījumu, kad izteikts spēles favorīts klūp pret tik pat izteiktu pastarīti. Ar to vedinu domāt, ka SKA un Rīgas Dinamo duelēšanās var tikt vērtēta tieši no šāda konteksta.
Atšķirībā no trenera Jūliusa Šuplera, kam šis ir pēdējais pavasaris kopā ar Rīgas Dinamo un, kam droši vien nav nekādu ilūziju par gaidāmo play off sēriju, Sanktpēterburgas SKA galvenais trenētājs Berijs Smits šajās dienās nervozē vairāk. Kāpēc?
Jau otro nedēļu pēc kārtas savus labākos turnīrus karjerā aizvadījuši Latvijas tenisisti. Kamēr Ernests Gulbis izgaršoja pirmā ATP titula izcīnīšanu, mūsu labākā dāma Anastasija Sevastova priecēja līdzjutējus Monterejas Open (WTA) sacensībās.
Sankpēterburgas SKA regulārā čempionāta laikā ir guvuši par 38 punktiem vairāk nekā Rīgas Dinamo, bet sākoties play off, šī starpība neko nenozīmē. Gagarina kausā viss sākas no nulles.
KHL tikai mēģina veidot savas pavasara tradīcijas, taču pasaulē kopumā hokeja izslēgšanas spēlēm var atrast daudz kopīga – ieskaitot dīvaino hokejistu untumu, par katru cenu iztikt šajā laikā bez bārdas naža.
Pagājušajā gadā Rīgas Dinamo play off skrējienu izgāza leģionāri – tam par apliecinājumu ir gan rekrūšu spēle, gan statistika. Vai šogad ārzemnieki var nospēlēt labāk?