Spēlētāji, kas liks Rīgai drebēt

Par treneri Beriju Smitu un viņa pieredzi jau rakstīju iepriekš, tagad – par spēlētājiem. No pamatsastāva, kas svētdien aizvadīja regulārā čempionāta pēdējo spēli, Sanktpēterburgas komandā NHL draftā nav pabijuši vien pieci. Visaugstāk no visiem savulaik tikuši izvēlēti divi – uzbrucēju Jašinu (Senators) un aizsargu Zjuzinu (Sharks) komandas paņēma pirmajā kārtā ar augsto 2. kārtas numuru, attiecīgi 1992. un 1996. gadā. Pirmajā kārtā no SKA hokejistiem vēl tikuši – Safronovs (19., Coyotes, 1999) un Saprikins (11., Flames, 1999), bet drafta pirmajā simtā – Zubovs (85., Rangers, 1990) un Briļins (42., Devils, 1992).

Titulētākais no SKA neapšaubāmi ir Sergejs Briļins – viņš bija viens no Ņūdžersijas Devils sastāva stūrakmeņiem, izcili spēlējot gan uzbrukumā (varēja visās pozīcijās), gan bijis pārliecinošs, stiprinot velnu aizsardzību. Ne velti visus trīs Stenlija kausus (1995., 2000., 2003.) Ņūdžersijā izcīnīja tikai pieci hokejisti – Briļins, Skots Nīdermaijers, Martins Brodērs, Skots Stīvens un Kevins Daneiko. Briļina neoficiālais algas cipars sezonā – 2,5 miljoni dolāru.

Otrais rindā – Sergejs Zubovs. Viens no visu laiku vislabākajiem NHL uzbrūkošajiem aizsargiem, izcīnījis divus Stenlija kausus (1994. – ar Rangers, 1999. – ar Stars), kopā ar NVS komandu kļuvis par olimpisko čempionu (1992). Rezultatīvākais starp tiem krievu aizsargiem, kas jebkad spēlējuši NHL, viņam kā aizsargam pieder arī Dalasas Stars rezultativitātes rekords. Piedalījies trīs NHL Zvaigžņu spēlēs. 2006. gada sezonā tika nominēts NHL labākā aizsarga balvai. Izcils – vadot saspēli, pārliecinošs skaitliskajā vairākumā, ļot solīds – aizsardzībā. SKA viņam iedevusi rekordlielu kontraktu – 5 miljonus dolāru.

Trešais – Aleksejs Jašins. Hokejists, kas NHL izpelnījies vispretrunīgākās atsauksmes, pārsvarā savu untumu dēļ, cīnoties par līgumu summām. Savulaik viņu šī iemesla dēl izsvilpa ne tikai pretinieki, bet arī savējie Otavā. Kaut kā gadu gaitā tas tomēr atmaksājās, jo 2001. gadā viņš ar Islanders noslēdza tiem laikiem bezprecedenta kontraktu uz desmit gadiem par kopējo summu 87,5 miljoni. Tiesa, pēc dažiem gadiem Ņujorkas klubs šo līgumu izpirka, samaksājot Jašinam atkāpšanās naudu 17,6 miljonus. Sportiskajā ziņā krievu uzbrucējs arī spēja parādīt savas kvalitātes, lai gan saka – kur Jašins, tur nelaime klāt. Visās komandās, kurās viņš spēlēja, allaž pratis būt līderis, taču – ne izcilnieks. Lai gan 1999. gadā viņš tika izvirzīts NHL vērtīgākā spēlētāja balvai – Harta trofejai. 2007. gada sezonā Jašins nolēma pielikt punktu NHL epopejai un parakstīja līgumu ar Jaroslavļas Lokomotiv. Pērn viņš ar šo komandu aizkļuva līdz KHL finālam, taču atkal jau – kaut kas pietrūka, lai izcīnītu kausu. Pagājušajā vasarā pārliecināja SKA piedāvājums, kas viņam sezonā maksājot 4 miljonus dolāru.

Ceturtais – Roberts Ešs. Vārtsargs, kuru ar Sanktpēterburgu saista vēsturiska nostaļģija. Tieši viņš sargāja ASV izlases vārtus 2000. gada pasaules čempionātā, kad jeņķi vinnēja krievus (starp citu, mēs jau arī to izdarījām). NHL apritē nokļuva caur Fīnikskas organizāciju, taču zvaigžņu stundu piedzīvoja, kad tika samainīts uz Filadelfijas Flyers. 2004. gadā viņš palīdzēja klubam Stenlija kausa izcīņā aizspēlēties līdz pusfinālam, kur piekāpās nākamajiem čempioniem no Tampabejas. Regulāri palīdzējis ASV izlasei pasaules čempionātos, kā arī Pasaules kausa izcīņā 2004. gadā. SKA vārtus sargā jau otro sezonu un viņa alga ir 1,5 miljonus dolāru. Starp citu, kad pagājušajā vasarā „vispārējās taupības nolūkos” Sanktpēterburgā hokejistiem ar ilgtermiņa līgumiem tika samazinātas algas, treneris Smits panāca, ka uz Ešu šī norma neattieksies.

Piektais – Maksims Sušinskis. Sanktpēterburgas hokeja skolas audzēknis un publikas mīlulis. Iespējams, viens no apdāvinātākajiem krievu hokejistiem, kas tīri mentalitātes dēļ nespēja iedzīvoties NHL apritē. Minesotā nospēlējis tikai 30 mačus un atgriezies Krievijā, motivējot savu izvēli kā „personisks iemesls ģimenes apstākļu dēļ”. Vēl spēlējis Omskā un Maskavas Dinamo, taču vienmēr bijis savas dzimtās pilsētas patriots. 2008. gadā kopā ar Krievijas izlasi izcīnījis pasaules čempionu titulu. Sezonas alga – trīs miljoni dolāru.

Mazas atkāpes par citiem SKA hokejistiem:

Petrs Čajaneks – vienīgais hokejists, kas SKA pārstāvēja Vankūveras olimpiādē (Čehijas izlase). Pirmajā sezonā Krievijā saņēma līgumu par 900 000 dolāriem gadā (2007. gads, AK Bars).

Nils Ekmans – pieder Pitsburgas Penguins (NHL) rekords – guvis trīs vārtus (hat trick) četrās minūtēs un 10 sekundēs (2006. gads, pret Tampabeju).

Reimonds Žirū – prestižās Jeilas Universitātes absolvents, 1997/98. gada sezonā bija skolas komandas kapteinis, NHL spēlējis Islanders un Devils.

Konstantīns Gorovikovs – 2009. gadā kopā ar Krievijas izlasi kļuvis par pasaules čempionu.

Džoels Kvjatkovskis – NHL spēlējis Otavā, Vašingtonā, Floridā, Pitsburgā, Atlantā.

Kirils Safronovs – NHL spēlējis Fīniksā, Atlantā, Nešvilā. Pēc NHL lokauta 2005. gadā palika spēlēt Krievijā.

Oļegs Saprikins – 1999. gadā viņu ar 11. kārtas numuru izvēlējās Flames, pēc desmit gadiem kopā ar Krievijas izlasi viņš kļuva par pasaules čempionu.

Andrejs Zjuzins – 415 aizvadītajās NHL spēlēs (Sanhosē, Kalgarī, Čikāga) , aizsargs guvis 35 vārtus un izdarījis 74 resultatīvas piespēles.

Iespējamais SKA sastāvs pret Dinamo

Knīpstangas: Saprikins – Briļins – Ribins; Žirū – Zubovs
Līderi: Jašins – Čajaneks – Sušinskis; Kvjatkovskis – Zjuzins
Gaisa jaucēji: Buts – Gorovikovs – Koroļuks; Safronovs – Peretjagins
Kājā kodēji: Misko – Ekmans – Trubačevs

P.S. Sākumā gribēju norādīt arī SKA komandas spēlētāju vecumu, jo šī ir vecākā komanda līgā, bet tad apdomājos - pases uz laukuma taču nespēlē...