Tādu murgu Pēterburga piedzīvoja tikai 1917...

Neviena komanda KHL vēsturē vēl līdz šim nav atspēlējusies nevienā no izslēgšanas spēļu sērijām, zaudējot pirmo divus mačus. Ja Sanktpēterburgas SKA cīnīsies tādā pašā garā kā pirmās divas spēles, tad var izrādīties, ka viņiem mājās no Rīgas vajadzēs braukt ar līkumu. Pustukšās hokeja arēnas tribīnes, kas šopavasar svinēs 10 gadu jubileju, izrādījies visai sireāls fons, kā atgādinot divtūkstošā gada baigos notikumus. Krievijas hokejs par to negrib dzirdēt, taču tieši 2000. gadā viņi piedzīvoja vienu no lielākajiem kauniem šīs spēles pastāvēšanā. Bet 2010. gadā Ņevas krastos valda ne mazāk drūma pasāža – neapstrīdamais KHL favorīts no rietumu gala, pēc play off pirmajām divām spēlēm ir kapitāli izgāzies. Reņģēdēji no Rīgas viņiem uz soliem ir atstājuši asakas. Ironiski, ka komanda, kas regulārajā čempionātā pulcēja rekordlielu skatītāju apjomu ik vakaru, pēkšņi – sezonas galvenajā posmā paliek ar plikiem krēsiem. Vai ziniet iemeslu? Izrādās, biļetes pārdošanā parādījušās tikai dienu pirms pirmā oficiālā play off mača (kad notiks šī spēle, SKA zināja jau decembrī!), turklāt, kā jau šādām reizēm raksturīgi, kādam bijusi akla vēlme pamatīgi uzvārīties. Faktiski, melnajā tirgū biļetes bija, tikai cilvēki nesaprata, ka viņiem vajag pēc tām skriet uz...tirgu, vai taujāt pa stūriem. Spekulanti, kuri visticamāk visu darīja ar kluba vadības atļauju, tagad ir mazliet aizrijušies... Vai par SKA hokejistiem nevaram teikt kaut ko līdzīgu?

Treneris Berijs Smits pats to mēslu ķerru stūma – pēc jaunā gada sākās sastāva raustīšana, ar pamatojumu, ka tiekot gatavots play off optimālais sastāvs. Kā tu neticēsim cilvēkam ar pieciem Stenlija kausa gredzeniem uz pirkstiem? Pēc olimpiskā pārtraukuma bija trīs spēles, kurās putra sāka piesvilt – vienā no tām SKA uzvarēja Traktoru, taču savos vārtos ielaida piecas (!) ripas, savukārt regulārā čempionāta izskaņā tika zaudēts Automobilist hokejistiem, kuri šo spēli gribēja uzvarēt par jebkuru cenu. Varētu domāt – vienkārši izcils iesildīšanās scenārijs, kas nolikts uz komandas paplātes. Spēlēt pret komandu, kas ne tikai grib tikt play off turnīrā, bet to gatava izdarīt ar miesu un asinīm. Vai treneris Smits nenojauta, ka Automobilist hokejistu personās faktiski bija iemiesots Rīgas Dinamo spēlētāju gars – neko citu bez pašaizliedzības un disciplīnas viņi pret Sanktpēterburgu nespēja nodemonstrēt, jo tā bija objektīvā realitāte. Turklāt, kā izrādīsies dažas dienas vēlāk, arī Dinamo neko citu uz ledus saviem bagātajiem pretiniekiem nepiedāvāja. Jo mēs jau arī esam tikai cilvēki. Izrādījās, ar to pietika... Kur Berijs Smits varēja būt tik aprobežots, ka nenovērtēja tā sauktā mirkļa burvību? Hokeja laukumā noskaņojums nerodas kā no šķiltavām izdzīta dzirkstele – tas drīzāk ir slapjas malkas ugunskurs, kur pat mazākajai vēja plūsmai ir vara izdarīt varoņdarbu. Lēnām un pacietīgi. Jā, starp citu, tieši pacietības SKA pietrūka abās spēlēs visvairāk.

Ja pirmajā mačā SKA variantu nebija, tad otrajā aina bija mazliet cita – Sanktpēterburgas hokejisti bija niknāki, asāki, nepiekāpīgāki, bet, mūsu laime, ar tām pašām galvām... Izvirzījušies vadībā, viņi nevis sadzina mūsu zārkā naglas, bet atvēra sava katafalka vāku. Saprotams, bez Masaļska tā lieta būtu savādāka, taču atzīsim – ar tādu pašaizliedzību, kādu laukumā nodemonstrēja citi hokejisti, arī vārtsargam gluži neērti būtu nestāvēt uz galvas. Tribīnēs sēdošie Zenit futbolisti varbūt vēl varēja saprast, ka līgas labākais snaiperis Hosa tiek pie sava gola, taču kā tas mazais pintiķis Karija no neērtās puses spēja nolikt uz ceļiem ASV izlases vārtsargu Ešu – tā bija viņu lielā mīkla. Komanda, kas KHL čempionātā bija otra rezultatīvākā, vidēji ik spēlē pārspējot pretinieku teju vai četras reizes, pret Rīgas Dinamo tā sauktajās likteņa spēlēs divos mačos spēja gūt tikai vienus vārtus. Parakājos arhīvā un atradu! Vai ziniet, ka treneris Berijs Smits pa vasarām jau gadu desmitus diezgan regulāri Ziemeļamerikā vada hokeja seminārus un speciālas klīnikas, kurās pats uzstājās ar kompetentiem priekšlasījumiem? Tagad ziniet. Viens no viņa jājamzirdziņiem ir lekcija – „Video trenera loma komandā”. Citā gadījumā Berijs ir zinoši dalījies pieredzē par jautājumu – „Spēka spēle laukumā – ienaidnieks vai sabiedrotais?”. Taču pilnīgi neticami, ka viņš savulaik ticis lūgts izteikties par jautājumu – „Treniņi, kas uzlabo komandas rezultativitāti”. Vai pēc šīm divām spēlēm pret Rīgas Dinamo viņam nevajadzētu pameklēt savus pierakstus? Vai arī - atvērt savā piezīmju grāmatā jaunu lappusi, kas sāktos ar teikumu – 2010. gada martā es atkal daudz ko uzzināju par hokeja spēli...

Iespējams, ka viņi atspēlēsies, taču tik pat liela iespēja, ka savu pēdējo spēli savā laukumā SKA komanda šosezon jau ir aizvadījusi. Par vienu varam būt lepni – Rīgas Dinamo hokeja laukumā dāvanas nepasniedz. Ja vēlaties izcīnīt Gagarina kausu, tad vispirms izturiet rakstura pārbaudījumu ar mūsu šprotēm. Ja to nevarat, tad nebija lemts.