Baltijas līga: Latvijas klubi piekrīt turpināt izpēti, mainīts iedomātais formāts
Latvijas Futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs jau marta sākumā Virslīgas sezonas prezentācijā pauda vēlmi strādāt pie Baltijas līgas projekta, un trešdien tikšanās laikā Virslīgas klubi esot piekrituši, ka ir nepieciešams turpināt projekta izpēti, Krivuņecs sacīja portālam Sportacentrs.com.
Kopš marta Krivuņecs esot turpinājis komunikāciju ar UEFA stratēģisko partneri Hypercube un ticies arī Amsterdamā. Trešdien Virslīgas klubu tikšanās reizē demonstrēta prezentācija par ļoti aptuvenu iespējamās Baltijas līgas veidolu, un jaunākais piedāvātais formāts nedaudz atšķīries no martā stāstītā. Nemainīgs palicis sacensību pirmais posms, kurā visas trīs Baltijas valstis izspēlētu divus apļus iekšējā konkurencē, taču ir divas būtiskas atšķirības otrajā posmā. Pirmkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgas augšējā grupiņā apvienotos katras valsts pieci vai seši stiprākie klubi, tad tagad to skaits samazināts līdz četriem, kuri izspēlētu divus apļus pret astoņām pārējo valstu vienībām. Un, otrkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgā apvienotos visi 30 klubi (augšējās un apakšējās grupiņās), tad jaunākajā piemērā paredzēts, ka labāko četriniekā netikušie turpina spēlēt vietējā līmenī un savā starpā izspēlē vēl divus apļus.
Stiprākajiem klubiem tas nozīmētu 18+16 jeb 34 spēles, bet otrajam ešelonam – 18+10 jeb 28 spēles. Lai palielinātu intrigu otrajā ešelonā, tiek piedāvāts trešais posms, kurā pēdējā Eirokausu ceļazīme katrā valstī tiktu sadalīta izslēgšanas spēlēs – prezentācijas variantā tā būtu trešā vieta pret piekto vietu (jeb stiprāko otrā ešelona komandu, atstājot bešā augšgala grupas vājāko komandu), taču "play-off" fāzi varētu arī palielināt. Visas trīs valstis saglabātu Eirokausu kvotas – pašlaik tās ir viena vieta Čempionu līgā un trīs Eiropas Konferences līgā. Idejas līmenī Krivuņecs vēlētos, lai Baltijas līgas uzvarētāja Čempionu līgas kvalifikāciju varētu sākt kārtu augstāk – pašreizējā formātā tas gan ir teju nereāli, bet drīzumā gaidāma grupu turnīru paplašināšana un attiecīgi arī formāta pārstrukturizācija.
Pašlaik Baltijas līgas ideja ir ļoti agrīnā stadijā, kuru stutē galvenokārt Latvijas puse. Krivuņecs ir kontaktējies ar Lietuvas federācijas jauno prezidentu Edgaru Stankeviču un cer viņu šīs nedēļas laikā pierunāt pievienoties – lai UEFA būtu gatava līdzfinansēt Hypercube izpēti, tā vēlas vismaz divu valstu piekrišanu. Ar Igauniju pagaidām komunikācijas nav bijis – ne "jā", ne "nē" līmenī. Gadījumā, ja apvienotā līga interesētu tikai divas valstis, arī šāds starptautisks projekts tiktu apsvērts. Plāns esot līdz gada beigām veikt izpēti, nākamgad strādāt pie komerciālās un juridiski strukturālās puses, un ideālā gadījumā varētu runāt par līgas sākšanu 2026. gadā. Ja projekts būtu sekmīgs, tālākā nākotnē varētu domāt arī par sarunām ar Somiju.
"Līgas apvienošana paplašinātu tirgu, paaugstinātu spēles līmeni, publikas interesi, samazinātu no tabulas viedokļa nesvarīgo spēļu skaitu. Mēs varētu runāt par līgu, kas varētu būt stiprāka par Slovākiju [šobrīd 28. vieta UEFA rangā – A.S.] un kuras tirgus ar sešiem miljoniem iedzīvotāju būtu kā Dānijā. Protams, nevaram runāt par Dānijas dzīves kvalitāti, futbola interesentu īpatsvaru, algām, infrastruktūru un tās 53 miljonu lielo TV līgumu, taču, manuprāt, jau sākumā mēs būtu spējīgi ar dažādiem sadarbības līgumiem sakrāt 3-4 miljonu lielu līgas budžetu gadā," Krivuņecs teica Sportacentrs.com.
[+] [-]
-1 [+] [-]
Otrais punkts ir labs jautājums - ja Baltijā tiek tikai četrinieks un apakšgalam izredžu tur iekļūt nav daudz, tad personīgi es lielu individuālo ieguvumu konkrēti šiem klubiem neredzu pat tad, ja tie iegūs lielākas summas no kopējā pīrāga (palielinātā līgas budžeta). Bet lielie klubi no tā neapšaubāmi iegūtu - ir liela atšķirība, vai rudenī tev ir jāspēlē pret Žalgiri un Levadiju vai pret Daugavpili un Jelgavu.
-1 [+] [-]
Ivaram taisnība tajā, ka katru gadu virslīgā mēs velkam komandas, kuras nav tur pelnījušas atrasties dēl finansēm vai infrastruktūras. Tādai Dpilij nedrīkstētu gadu no gada ļaut spēlēt visādos lunaparkos. Spartaks jau sen bija jāpatriec ar sūdainu lupatu pie naudas neizmaksāšanām utt.
Tai pat laikā, neskatoties uz šiem argumentiem es tāpat neesmu Baltijas līgas fans...
+1 [+] [-]
trīskāršot reklāmas tirgu
Reklāmas tirgum ir vajadzīga auditorija. Uz kādu auditoriju tu mērķēsi, ja cilvēkiem nav kvēla interese pat par Virslīgas futbolu?
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Nezinu vai esi vai neesi pamanījis, bet mums patreiz klubos nenotiek darbs, vai notiek ļoti minimāls darbs, ar klubu līdzjutējiem. Kas visā civilizētā pasaulē klubu marketingam ir prioritāte Nr. 1. Kas to mūsu futbolā, arī EST un LT futbolā, var mainīt? Jaunu investoru ienākšana futbolā, kuriem ir citādas prasības klubu marketingam. Tādējādi arī mainās šis reklāmas tirgus. Plus Baltijas līgas TV translācijas visās trīs Baltijas valstīs. Reklāma TV vienmēr ir bijusi dārga, jo īpaši ārzemēs.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet mūsu Ivars nav lasītājs, viņš ir rakstnieks, kurš nelasot garu tekstu, vai lasot tekstu ar pakaļu, sāk skribelēt savas domas.
PRIEKŠ IVARA UN CITIEM MAZĀK ATTĪSTĪTIEM.
Baltijas līgas galvenais klupšanas akmens. Lielajiem klubiem jāmaksā maziem par to ka viņi ir. Mazie nespēlē Baltijas līgā, bet saņem naudiņas no kopējā pīrāga. Ja lielie tam piekritīs - būs līga, ja nē - nebūs. Ja uz katru Baltijas bottom 6 novirzīt balvu fondu viņi tur cīnīsies tā, ka kājas no Tukuma līdz Kuldīgai aizlidos un ja lieliem arī patiks bumboties ar sev līdzīgiem bez izdevumiem tad viss būs štokos.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Hm, varbūt es kaut ko nesaprotu, bet šīs izmaksas šiem maziem klubiem tiek maksātas no LĪGAS budžeta (tās peļņas). Protams, ka lielās komandas grib nosmelt krējumu arī no LĪGAS budžeta, kas varētu veidoties, piemēram, TV translāciju pārdošanas, vai kādām nozīmīgām marketinga aktivitātēm. Tomēr lielo klubu galvenie peļņas avoti joprojām ir pašu klubu aktivitātes Baltijas līgas kontekstā. Tai skaitā investoru/sponsoru piesaistes aktivitātes.
[+] [-]
Neredzu ne mazākā iemesla, la V-pils pašvaldība no kā tāda atteiktos.
P.S. Protams, tas viss ko es rakstīju ir manas personiskās domās, un no šī brīža skatu punkta patālu no realitātes, jo JFK Ventspils pat 1. līga, maigi sakot, ir nekādi.
P.P.S. Un BFC Daugavpils tu galīgi ne par tēmu piesauci, jo kašķis ar šo komandu un D-pils pašvaldību ir/bija par pavisam ko citu. Tam nebija/nav nekāda sakara ar stadionu.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Ok ja esi tik piekasīgs par JFK Ventspils rezultātiem, tad pārmetīsimies uz Grobiņu - nu klubs šobrīd ieņem pirmo vietu Nākotnes līgā - stadions ir pašvaldības īpašums, kas neatbilst pat Nākotnes līgas prasībām
Parādoties Baltijas līgai - un pieņemsim, ka Ventspils, Grobiņa, vai vēl sazin, kas tajā piedalītos - bet stadions ir tādā stāvoklī, ka TV pārraides ir vienkārši neskatāmas, jo nav izbūvēta tam paredzētā infrastruktūra - pašvaldībai nav pienākuma un intereses tajā ieguldīt. Un Baltijas līga nepiespiedīs Ventspils pašvaldībai uzstādīt mākslīgo apgaismojumu dēļ kaut kādas Baltijas līgas, ja pat Stuttgart, Newcastle United, Berlin Hertha, Bordeaux, Heerenveen utt. nebija iemesls ieguldīt Ventspils OSC, lai spēles pret šiem klubiem varētu aizvadīt Ventspilī savu līdzjutēju priekšā, bet FK Ventspils bija spiesta doties spēlēt uz Rīgu Skonto stadionā!
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Bet ieinteresētā auditorija neradīsies bez futbola kultūras attīstības, bez futbola prestiža sabiedrībā, bez futbola klubiem kā viena no būtiskiem sabiedriskās dzīves un sabiedriskās aktivitātes (ar kuru Latvijā kā reiz arī ne visai) aspektiem. Bez cilvēkiem, kuri domā: "Šis ir mans klubs, tas pārstāv mūsu pilsētu, es tajā kādreiz trenējos/spēlēju/biju treneris/gāju uz spēlēm/joprojām eju uz spēlēm" un attiecīgi tāpēc man tas interesē un ir svarīgs.
Ja uz Virslīgas spēlēm iet >200 skatītāju, tad futbolam vēl nav pietiekams statuss sabiedrībā, lai vispār būtu jēga no internacionāla Baltijas līgas apvienotā projekta.
Es piekrītu, ka pie mārketinga ir jāstrādā, bet neattīstītais mārketings sanāk vēl viens no futbola neattīstības simptomiem. Nav izslēgts, ka dažs labs klubos domā: "priekš kam censties dēļ tiem 200 skatītājiem, kuri atnāks?" kas arī, manuprāt, nav pareizi, jācenšas piesaistīt vairāk. Bet nedomāju, ka investoru atnākšana būtu burvju nūjiņa, ar ko atrisināt futbola statusa problēmu Latvijā vai jebkur citur.
[+] [-]
Sanāk, ka UEFA gaida, kad apvienotās līgas kaut ko izveidos, bet apvienotajām līgām a priori gribas Eirokausus.
[+] [-]
Vai es jebkādi esmu noliedzis, ka SC Grobiņa ir zināmas problēmas ar Grobiņas pilsētas futbola infrastruktūru? Tomēr tai nav nekādu problēmu izmantot astoņus kilometrus no Grobiņas esošās Liepājas infrastruktūras izmantošanu.
Protams, ka pašvaldību nevar piespiest kādam iznomāt savu infrastruktūru. Tomēr vēlreiz saku/rakstu, ka D-pils un BFC kaška pamats ir pavisam kas cits, un nevis stadions.
Tu tā arī nesaprati, ka es nerakstīju, ka V-pils stadiona uzlabošanu neveiks ne pašvaldību, kā tam vajadzētu būt, ne Baltijas līga, bet privāts investors, kuram būtu jānāk ar savu piedāvājumu.
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Apburtais loks tajā, ka UEFA gaida, cik tālu līgas tiks ar izveidi, kamēr klubi gaida no UEFA garantijas par Eirokausiem (par kurām arī nekas vēl nav zvanīts).
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Un es nesaprotu to ideju, ka kaut kādas komandas cīnīsies par ceļazīmi uz UEFA turnīriem, jo tā pati Cardiff City (Velsa, kas spēlē Anglijā), vai Derry City (kas ir Ziemeļīrijas klubs, kas spēlē Īrijas līgā) nedabon ceļazīmi uz CL, vai citu Eirokausu pat atrodoties pēdējā vietā attiecīgajā līgā kur spēlē!