Baltijas līga: Latvijas klubi piekrīt turpināt izpēti, mainīts iedomātais formāts
Latvijas Futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs jau marta sākumā Virslīgas sezonas prezentācijā pauda vēlmi strādāt pie Baltijas līgas projekta, un trešdien tikšanās laikā Virslīgas klubi esot piekrituši, ka ir nepieciešams turpināt projekta izpēti, Krivuņecs sacīja portālam Sportacentrs.com.
Kopš marta Krivuņecs esot turpinājis komunikāciju ar UEFA stratēģisko partneri Hypercube un ticies arī Amsterdamā. Trešdien Virslīgas klubu tikšanās reizē demonstrēta prezentācija par ļoti aptuvenu iespējamās Baltijas līgas veidolu, un jaunākais piedāvātais formāts nedaudz atšķīries no martā stāstītā. Nemainīgs palicis sacensību pirmais posms, kurā visas trīs Baltijas valstis izspēlētu divus apļus iekšējā konkurencē, taču ir divas būtiskas atšķirības otrajā posmā. Pirmkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgas augšējā grupiņā apvienotos katras valsts pieci vai seši stiprākie klubi, tad tagad to skaits samazināts līdz četriem, kuri izspēlētu divus apļus pret astoņām pārējo valstu vienībām. Un, otrkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgā apvienotos visi 30 klubi (augšējās un apakšējās grupiņās), tad jaunākajā piemērā paredzēts, ka labāko četriniekā netikušie turpina spēlēt vietējā līmenī un savā starpā izspēlē vēl divus apļus.
Stiprākajiem klubiem tas nozīmētu 18+16 jeb 34 spēles, bet otrajam ešelonam – 18+10 jeb 28 spēles. Lai palielinātu intrigu otrajā ešelonā, tiek piedāvāts trešais posms, kurā pēdējā Eirokausu ceļazīme katrā valstī tiktu sadalīta izslēgšanas spēlēs – prezentācijas variantā tā būtu trešā vieta pret piekto vietu (jeb stiprāko otrā ešelona komandu, atstājot bešā augšgala grupas vājāko komandu), taču "play-off" fāzi varētu arī palielināt. Visas trīs valstis saglabātu Eirokausu kvotas – pašlaik tās ir viena vieta Čempionu līgā un trīs Eiropas Konferences līgā. Idejas līmenī Krivuņecs vēlētos, lai Baltijas līgas uzvarētāja Čempionu līgas kvalifikāciju varētu sākt kārtu augstāk – pašreizējā formātā tas gan ir teju nereāli, bet drīzumā gaidāma grupu turnīru paplašināšana un attiecīgi arī formāta pārstrukturizācija.
Pašlaik Baltijas līgas ideja ir ļoti agrīnā stadijā, kuru stutē galvenokārt Latvijas puse. Krivuņecs ir kontaktējies ar Lietuvas federācijas jauno prezidentu Edgaru Stankeviču un cer viņu šīs nedēļas laikā pierunāt pievienoties – lai UEFA būtu gatava līdzfinansēt Hypercube izpēti, tā vēlas vismaz divu valstu piekrišanu. Ar Igauniju pagaidām komunikācijas nav bijis – ne "jā", ne "nē" līmenī. Gadījumā, ja apvienotā līga interesētu tikai divas valstis, arī šāds starptautisks projekts tiktu apsvērts. Plāns esot līdz gada beigām veikt izpēti, nākamgad strādāt pie komerciālās un juridiski strukturālās puses, un ideālā gadījumā varētu runāt par līgas sākšanu 2026. gadā. Ja projekts būtu sekmīgs, tālākā nākotnē varētu domāt arī par sarunām ar Somiju.
"Līgas apvienošana paplašinātu tirgu, paaugstinātu spēles līmeni, publikas interesi, samazinātu no tabulas viedokļa nesvarīgo spēļu skaitu. Mēs varētu runāt par līgu, kas varētu būt stiprāka par Slovākiju [šobrīd 28. vieta UEFA rangā – A.S.] un kuras tirgus ar sešiem miljoniem iedzīvotāju būtu kā Dānijā. Protams, nevaram runāt par Dānijas dzīves kvalitāti, futbola interesentu īpatsvaru, algām, infrastruktūru un tās 53 miljonu lielo TV līgumu, taču, manuprāt, jau sākumā mēs būtu spējīgi ar dažādiem sadarbības līgumiem sakrāt 3-4 miljonu lielu līgas budžetu gadā," Krivuņecs teica Sportacentrs.com.
+7 [+] [-]
+7 [+] [-]
Saprastu, ja Latvijā būtu tikai 4 normālas komandas un pārējas visas regulāri tiktu sabradātas. Vajag celt limeni Latvijā, lai visas 10 komandas kaut cik spēj cīnīties un šogad pirmais aplis izskatijās diezgan labi. Domāju Baltijas līga ir kā pēdējais variants, ja futbols pilnībā sākt iznīkt Latvijā un nevar salasīt pat tos 8 klubus tepat.
Varētu labāk izveidot kaut kādu Baltijas superkausu, lai izspēlē savā starpā starp čempioniem, kurš ir labākais Baltijā un viss.
+5 [+] [-]
1) Katrā no Baltijas valstīm futbola klubiem ir pilnīgi citi noteikumi un finansēšanas modelis - Latvijā klubi balstās uz privātajiem sponsoriem un nedaudz uz pašvaldības palīdzības (parasti atbalsta bērnu akadēmiju + pašvaldības stadiona uzturēšanas izmaksas).
Lietuvā savukārt, ja neskaita top 2x klubus, tad naudu dod pašvaldība un palīdz daudzi sīki vietējie uzņēmumi, kas mēģina sakasīt kaut kādus līdzekļus, bet vēl viena būtiska nianse - lai klubu varētu pielaist pie Lyga A spēlēšanas - kluba budžetā nedrīkst būt mazāk par 300 000 eur.
2) Kas nodrošinās finansiāli vājākajiem klubiem papildus naudu, ja pievienojas Igaunija un Lietuva? BFC Daugavpils, vai SK Super Nova atradīs papildus naudu, lai braukātu uz Tallinu, Narvu, Viļņu utt.?
3) Kas notiek ar prasību par akadēmijām un infrastruktūru - ņemot vērā ļoti atšķirīgo situāciju katrā valstī iedzīvotāju skaita dinamikā - LV: 1,9 milj. EE: 1,3 milj. LT:2,9 milj. - droši vien katrā valstī ir citi noteikumi, lai dabūtu licensi spēlēšanai augstākajā līgā - Ja igaunijai ir krietni mazāks bērnu skaits - tad sanāk, ka gribēdami viņu klubi nespēs izpildīt Lietuvas prasību. Mums jau šobrīd Latvijā klbi reģionos, kas gribētu spēlēt teorētiski Virslīgā, saka, ka ir teju neiespējami izpildīt normatīvus attiecībā cik jābūt ir bērniem klbua akadēmijā - jo šo bērnu vienkārši fiziski nav!!!
4) Kas notiks ar leģionāru limitu? Ok, ja par leģionāru skaitu vēl valstis savā starpā varētu vienoties, tad kas notiek ar to leģionāra pieteikšanas maksu (laikam pēdējā sezonā bija 18 000 eur) - tā bija nauda ko savā starpā sadalīja tie klubi kam ir mazākas finanšu iespējas un ir klubiem liels atspaids uz budžetu.
5) Pašās beigās lasu par Slovākiju, Dāniju - TV līgumiem utt. M.Krivuņecs laikam nesaprot, ka TV līgumus dabon līgas kur klubiem ir panākumi Eiropas turnīros + ļoti svarīgs faktors ir - ka ir atbilstoša infrastruktūra. Ko tad, lai pa TV rāda? Hanzas vslk. laukumu? Ventspils 2.vsk laukumu kur spēli skatoties caur youtube.com nevari saprast kur katrs spēlētājs stāv laukumā, jo no tā rakursa kur ir novietota kamera neko nevar normāli redzēt. Liepājā "Daugavas'' dabīgā zāliena stadionam vispār līnijas nevar redzēt TV pārraides laikā.
Lai Virslīgas vadība un LFF beidzot saprot, ka ja vēlies dabūt naudu no sponsoriem un TV - tad ir jāspēj piedāvāt arī atbilstoša kvalitāte - LFF to vien dzirdam, ka uzstāda budžeta rekordus, bet nauda neiet pareizajā apritē - pašvaldības savukārt neiegulda, jo bieži neredz to, ka visādi turnīri un klubi, kas var atbraukt uz viņu pilsētu un atvest tūristus, kas tērēs naudu vietējos krogos un viensīcās, jo viņi nesaprot kā tas viss Eiropā strādā.
Domāju, ka šī Baltijas līgas ideja izgāzīsies ar blīkšķi - iespējams, ka vienu, vai divas sezonas pamēģinās, bet tad sāksies pirmās nesaskaņas + nevienlīdzīgā konkurence finansiālajā ziņā liks atmest ar roku šādam turnīram - pie tam domāju, ka lielāku publikas interesi spēs savākt spēles starp RFS vs Riga FC, vai FK Liepāja vs SC Grobiņa, nekā RFS vs Tallinn Flora, vai FK Liepāja vs FK Šiaulai!!!
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-2 [+] [-]
1. Reālākais Latvijas, Lietuvas un Igaunijas EK vietas tiek sadalītas pēc diviem apļiem. Atliek tikai kauss. Tātad mēs jau īsi pēc Jāņiem zinām kuram kaklā kārs zelta medaļas. Šis moments ir visvieglāk realizējams.
2. Vajag ieinteresēt mazos klubus. Ja nomest lejasgalam pa 0.5 milj. katrai valstij ar bonusu sadalīšanu pa vietām tur tauta ārdīsies uz nebēdu. Ja biezie piekrīt to pat ar tekošo Krivuņeca budžetu var atļauties.
3. Ieinteresēt spēlēt augšgalu. No vienas puses viss ir forši, RFS vai Rīgai ir interesanti spēlēt ar Žalgiri vai Floru, bet ir viens mazs bet, ja Rīgai ir spēle 3 EK kārtā pret kārtējo Žil Visenti un pirms 3 dienām ir spēle ar nosacītu Nimme Kalju vai uz to spēli neaizbrauks dziļi rezerves sastāvs? Jo pat 6 milj. budžets, par ko te ilgi stāstija Krivuņecs, atdalot izmaksas maziem klubiem uz Rīgas un Žalgira budžetu fona ir pirdiens jūrā. Vai 6 milj - mīnus deva mazajiem ir pietiekoša motivācija?
Un ārpus kadra. Jā, mums te ir forši ar busu līdz jebkurai EST, LT pilsētai ir sīkums (izņemot Liepāju), bet Estiem uz Viļņu vajag lidot. Un ja nu nedod dievs, sanāk tāda cūcene ka patrāpās Kuresāāre. Tur ir foršs stadions, bet nu tur ir baigākā šaize ar prāmjiem, vai to kādam vajag? Liepāja - Sāāremā kā jums šāds kvests?
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
-4 [+] [-]
Nezinu kā ar futbola spēļu apmeklētību Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijai tas varētu būt nopietns klupšanas akmens. Ja šīs līgas spēles Latvijā nerādīs kāda no lielajām televīzijām, tad Lietuvas un Igaunijas klubiem un to sponsoriem visā šai projektā varētu būt maza ieinteresētība. Sponsoriem vajag daudz lielāku auditoriju reklāmai, nekā tie daži desmiti līdzjutēju, kuri nāk uz LV klubu spēlēm.
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Ar labu infrastruktūru, un perspektīvā ar redzējumu, ka tā varētu uzlaboties-FK Liepāja, FK Valmiera, FC Riga, RFS. Ap Rīgu vai Rīgā esošie klubi-Auda vai Metta var atrast variantus, ka izmantotu kādu no Rīgas lielajiem stadioniem. Plus FK Jelgava.
+4 [+] [-]
2.līgā FK PPK spēlē pret SC Mārupe bija 710 skatītāju. SK Super Nova vs FK Liepāja 137 skatītāji.
Ar skatītāju piesaisti ir jāstrādā - nu nenāks tūsktošiem cilvēku sēdēt uz plastmasas beņķiem 90 min., lai redzētu kaut kādu FK Paide, vai FK Šiauliai, ja ar skatītājiem nestrādā - viņus neiesaista procesā utt.
[+] [-]
Tas ka LFV klubiem ir ļoti švaki ar sporta marketingu ir tiešs sakars tam, ka LFV itin visā valda totāla stagnācija.
SC Grobiņa un FK Liepāja spēles nezudīs, tāpat kā līdz šim, jo neviens šeit nerunā par Latvijas kausa izcīņas atcelšanu.
+3 [+] [-]
Mums te Ventspilī jau gadiem ik pa laikam lūdzam pilsētas domi uzlikt mākslīgo apgaismojumu Ventspils OSC, lai spēles var aizvadīt vēlākā laikā, jo tad arī skatītājiem tas būtu pieejamāks laiks, lai atnāktu uz spēli, bet domei ir pie vienas vietas futbols, jo viņiem pirmajā vietā ir basketbols.
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Un, godīgi sakot, ne klubiem, ne arī pašvaldībām uz doto brīdi nav nekāds kairinājums kaut ko ieguldīt futbola infrastruktūrā. RFS un FC Riga iegulda, jo tam visam paralēli iet biznesa infrastruktūra-ofisi un viesnīcas.
-3 [+] [-]
Lūdzu, atbilstošu infrastruktūru un budžetu-welcome!
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
Ja mājā lielais vairākums ir jaunieši un progresīvi domājoši pusmūža cilvēki, tad viss notiek uz attīstību, bet, ja mājas iedzīvotāju vairākums ir pensionāri, kuri lepni paziņo-man neko nevajag, jo manam mūžam pietiks-tad māja turpina lēnām brukt.
-2 [+] [-]
P.S. Es reāli apzinos, ka SC Grobiņa, par kuru šobrīd fanoju, no šādas Baltijas līgas izveides būs tikai un vienīgi ieguvēji, jo 1. līgas līmenis nenovēršami augs.
-1 [+] [-]
+4 [+] [-]