Facebook
GoogleBaltijas līga: Latvijas klubi piekrīt turpināt izpēti, mainīts iedomātais formāts
@agrissuveizda
Latvijas Futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs jau marta sākumā Virslīgas sezonas prezentācijā pauda vēlmi strādāt pie Baltijas līgas projekta, un trešdien tikšanās laikā Virslīgas klubi esot piekrituši, ka ir nepieciešams turpināt projekta izpēti, Krivuņecs sacīja portālam Sportacentrs.com.
Kopš marta Krivuņecs esot turpinājis komunikāciju ar UEFA stratēģisko partneri Hypercube un ticies arī Amsterdamā. Trešdien Virslīgas klubu tikšanās reizē demonstrēta prezentācija par ļoti aptuvenu iespējamās Baltijas līgas veidolu, un jaunākais piedāvātais formāts nedaudz atšķīries no martā stāstītā. Nemainīgs palicis sacensību pirmais posms, kurā visas trīs Baltijas valstis izspēlētu divus apļus iekšējā konkurencē, taču ir divas būtiskas atšķirības otrajā posmā. Pirmkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgas augšējā grupiņā apvienotos katras valsts pieci vai seši stiprākie klubi, tad tagad to skaits samazināts līdz četriem, kuri izspēlētu divus apļus pret astoņām pārējo valstu vienībām. Un, otrkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgā apvienotos visi 30 klubi (augšējās un apakšējās grupiņās), tad jaunākajā piemērā paredzēts, ka labāko četriniekā netikušie turpina spēlēt vietējā līmenī un savā starpā izspēlē vēl divus apļus.
Stiprākajiem klubiem tas nozīmētu 18+16 jeb 34 spēles, bet otrajam ešelonam – 18+10 jeb 28 spēles. Lai palielinātu intrigu otrajā ešelonā, tiek piedāvāts trešais posms, kurā pēdējā Eirokausu ceļazīme katrā valstī tiktu sadalīta izslēgšanas spēlēs – prezentācijas variantā tā būtu trešā vieta pret piekto vietu (jeb stiprāko otrā ešelona komandu, atstājot bešā augšgala grupas vājāko komandu), taču "play-off" fāzi varētu arī palielināt. Visas trīs valstis saglabātu Eirokausu kvotas – pašlaik tās ir viena vieta Čempionu līgā un trīs Eiropas Konferences līgā. Idejas līmenī Krivuņecs vēlētos, lai Baltijas līgas uzvarētāja Čempionu līgas kvalifikāciju varētu sākt kārtu augstāk – pašreizējā formātā tas gan ir teju nereāli, bet drīzumā gaidāma grupu turnīru paplašināšana un attiecīgi arī formāta pārstrukturizācija.
Pašlaik Baltijas līgas ideja ir ļoti agrīnā stadijā, kuru stutē galvenokārt Latvijas puse. Krivuņecs ir kontaktējies ar Lietuvas federācijas jauno prezidentu Edgaru Stankeviču un cer viņu šīs nedēļas laikā pierunāt pievienoties – lai UEFA būtu gatava līdzfinansēt Hypercube izpēti, tā vēlas vismaz divu valstu piekrišanu. Ar Igauniju pagaidām komunikācijas nav bijis – ne "jā", ne "nē" līmenī. Gadījumā, ja apvienotā līga interesētu tikai divas valstis, arī šāds starptautisks projekts tiktu apsvērts. Plāns esot līdz gada beigām veikt izpēti, nākamgad strādāt pie komerciālās un juridiski strukturālās puses, un ideālā gadījumā varētu runāt par līgas sākšanu 2026. gadā. Ja projekts būtu sekmīgs, tālākā nākotnē varētu domāt arī par sarunām ar Somiju.
"Līgas apvienošana paplašinātu tirgu, paaugstinātu spēles līmeni, publikas interesi, samazinātu no tabulas viedokļa nesvarīgo spēļu skaitu. Mēs varētu runāt par līgu, kas varētu būt stiprāka par Slovākiju [šobrīd 28. vieta UEFA rangā – A.S.] un kuras tirgus ar sešiem miljoniem iedzīvotāju būtu kā Dānijā. Protams, nevaram runāt par Dānijas dzīves kvalitāti, futbola interesentu īpatsvaru, algām, infrastruktūru un tās 53 miljonu lielo TV līgumu, taču, manuprāt, jau sākumā mēs būtu spējīgi ar dažādiem sadarbības līgumiem sakrāt 3-4 miljonu lielu līgas budžetu gadā," Krivuņecs teica Sportacentrs.com.
[+] [-]
1. Veči mēs izssitām 100 štukas baltijas līgai.
2. Bac a ko tagad darīt.
3. Eee nekas uztaisīsim prezentāciju, pāris reizes aizbrauksim uz Nīderlandi, ieliksim rakstu sportacentrā ka kaut ko darām.
4. Pēc tam pateiksim ka leiši un esti negribēja.
Bet mēs taču vēl neesam prasījuši viņiem vai viņi vispār grib, tas nekas šī gada budžets jau iztērets, to nākošgad, būs iemesls paprasīt vēl, a tā leiši un esti pateiks ka viņiem nevajag, i projektu slēgs!