Facebook
GoogleBaltijas līga: Latvijas klubi piekrīt turpināt izpēti, mainīts iedomātais formāts
@agrissuveizda
Latvijas Futbola virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs jau marta sākumā Virslīgas sezonas prezentācijā pauda vēlmi strādāt pie Baltijas līgas projekta, un trešdien tikšanās laikā Virslīgas klubi esot piekrituši, ka ir nepieciešams turpināt projekta izpēti, Krivuņecs sacīja portālam Sportacentrs.com.
Kopš marta Krivuņecs esot turpinājis komunikāciju ar UEFA stratēģisko partneri Hypercube un ticies arī Amsterdamā. Trešdien Virslīgas klubu tikšanās reizē demonstrēta prezentācija par ļoti aptuvenu iespējamās Baltijas līgas veidolu, un jaunākais piedāvātais formāts nedaudz atšķīries no martā stāstītā. Nemainīgs palicis sacensību pirmais posms, kurā visas trīs Baltijas valstis izspēlētu divus apļus iekšējā konkurencē, taču ir divas būtiskas atšķirības otrajā posmā. Pirmkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgas augšējā grupiņā apvienotos katras valsts pieci vai seši stiprākie klubi, tad tagad to skaits samazināts līdz četriem, kuri izspēlētu divus apļus pret astoņām pārējo valstu vienībām. Un, otrkārt, ja iepriekš tika domāts, ka Baltijas līgā apvienotos visi 30 klubi (augšējās un apakšējās grupiņās), tad jaunākajā piemērā paredzēts, ka labāko četriniekā netikušie turpina spēlēt vietējā līmenī un savā starpā izspēlē vēl divus apļus.
Stiprākajiem klubiem tas nozīmētu 18+16 jeb 34 spēles, bet otrajam ešelonam – 18+10 jeb 28 spēles. Lai palielinātu intrigu otrajā ešelonā, tiek piedāvāts trešais posms, kurā pēdējā Eirokausu ceļazīme katrā valstī tiktu sadalīta izslēgšanas spēlēs – prezentācijas variantā tā būtu trešā vieta pret piekto vietu (jeb stiprāko otrā ešelona komandu, atstājot bešā augšgala grupas vājāko komandu), taču "play-off" fāzi varētu arī palielināt. Visas trīs valstis saglabātu Eirokausu kvotas – pašlaik tās ir viena vieta Čempionu līgā un trīs Eiropas Konferences līgā. Idejas līmenī Krivuņecs vēlētos, lai Baltijas līgas uzvarētāja Čempionu līgas kvalifikāciju varētu sākt kārtu augstāk – pašreizējā formātā tas gan ir teju nereāli, bet drīzumā gaidāma grupu turnīru paplašināšana un attiecīgi arī formāta pārstrukturizācija.
Pašlaik Baltijas līgas ideja ir ļoti agrīnā stadijā, kuru stutē galvenokārt Latvijas puse. Krivuņecs ir kontaktējies ar Lietuvas federācijas jauno prezidentu Edgaru Stankeviču un cer viņu šīs nedēļas laikā pierunāt pievienoties – lai UEFA būtu gatava līdzfinansēt Hypercube izpēti, tā vēlas vismaz divu valstu piekrišanu. Ar Igauniju pagaidām komunikācijas nav bijis – ne "jā", ne "nē" līmenī. Gadījumā, ja apvienotā līga interesētu tikai divas valstis, arī šāds starptautisks projekts tiktu apsvērts. Plāns esot līdz gada beigām veikt izpēti, nākamgad strādāt pie komerciālās un juridiski strukturālās puses, un ideālā gadījumā varētu runāt par līgas sākšanu 2026. gadā. Ja projekts būtu sekmīgs, tālākā nākotnē varētu domāt arī par sarunām ar Somiju.
"Līgas apvienošana paplašinātu tirgu, paaugstinātu spēles līmeni, publikas interesi, samazinātu no tabulas viedokļa nesvarīgo spēļu skaitu. Mēs varētu runāt par līgu, kas varētu būt stiprāka par Slovākiju [šobrīd 28. vieta UEFA rangā – A.S.] un kuras tirgus ar sešiem miljoniem iedzīvotāju būtu kā Dānijā. Protams, nevaram runāt par Dānijas dzīves kvalitāti, futbola interesentu īpatsvaru, algām, infrastruktūru un tās 53 miljonu lielo TV līgumu, taču, manuprāt, jau sākumā mēs būtu spējīgi ar dažādiem sadarbības līgumiem sakrāt 3-4 miljonu lielu līgas budžetu gadā," Krivuņecs teica Sportacentrs.com.
-3 [+] [-]
Šiskanovs bija ideāls paraugs, kas patreiz notiek LFV klubos. Un notiek tas, kas parasti saucas ''naudas atmazgāšana'' vai toto, vai kas cits ne pārāk labs ar naudas plūsmām. LFV klubiem patreiz reāli nav ko citu piedāvāt saviem iespējamajiem naudas devējiem.
Visā civilizētā pasaulē visos sporta veidos naudas devēji klubiem naudu dod, lai sevi reklamētu valstī, kurā sponsorētais klubs vai sportists startē. LFV kontekstā šis reklāmas tirgus ir už ļoti šaurs, bet Baltijas līgas kontekstā šis reklāmas tirgus trīskāršojas. Ir tomēr starpība, vai ne?!
FK Ventspils attīstība Baltijas līgas kontekstā ir pat ļoti iespējams variants, jo klubam ir labas tradīcijas, puslīdz laba infrastruktūra, kuru salīdzinoši maz jāuzlabo uzstādot apgaismojumu.
+3 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
2. Paaugstinātu spēles līmeni - kāpēc? ja apvienotos, teiksim, Spānija ar Portugāli, tas nenoliedzami paaugstinātu līmeni, bet Lietuvas, Latvijas un Igaunjas apvienošana līmeni nepaaugstina, drīzāk pazemina uz vājāko līgu pusi
3. Paaugstinba publikas interesi - muļķības. Atceros pēc iepriekšējām Baltijas līgām - interese vienmēr bijusi lielāka par vietējo čempionātu.
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
-3 [+] [-]
Atradis ar ko salīdzināt, jo tādas spēles visā sezonā bija 2-3, kad LM jau bija beidzis startēt BAČ, un labākā sastāvā spēlēja LAČ finālā.
Un, galvenais, ka pret Žlobinu svilpoja vējš.
-3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ne jau es regulāri salu tajā hallē spēles komentējot atšķirībā no tevis, bet hailaitus es skatijos. Un hailaitos varēja pietiekami labi manīt kas tribīnēs darās.
-1 [+] [-]
TOP 7 komandas no visām 3 valstīm tiek pārceltas nākamajā sezonā uz Baltijas līgu.
Kopā 21 komanda.
Baltijas līga 4 apļu turnīrs (katrs ar katru).
+ Baltijas Kauss
Eurokausu kvotas tiek sadalītas pa katras valsts TOP 3 komandām:
Tātad piemēram:
LV:
1. Riga
3. RFS
6. Valmiera
LT:
2. Šauļi
5. Siauliai FA
7. Zalgiris
EE:
4. Levadia
8. Flora
10.Parnu JK Vaprus
Tātad arī spēles ne savas valsts komandām ir svarīgas, jo tie ir papildus punkti lai pirmkārt būtu priekšā savas valsts komandam un cīnītos par Eiropas kausiem.
Kausa uzvarētājs attiecīgi savāks savas valsts 4. eirokausa kvotu, pārējās valstu 4. labākie klubi dabū tās. Ja kausa uzvarētājs jau čempionāta laikā izcīna, tad vai nu otra fināliste, bet ja arī tā ir nodrošinājusi, tad visu 3 valstu 4. labākās komandas, pēc regulārā čempionāta ietvariem.
Pārspēles 18-19 vietai
Izkrišana 20-21 vietai
Pārspēles un izkrišana nomaina attiecīgās valsts komanda.
Piemēram ja visas 4 komandas ir no Igaunijas, tad pārspēlēs dodas pretī 2 Igaunijas komandas no Igaunijas līgas 3. un 4. vieta (Kas ir zem Baltijas līgas)
un Igaunijas līgas 1. un 2. vieta nomaina 20. un 21. vietu.
Ja kāda no jaunajām komandām nespēj izpildīt prasības pievienoties Baltijas līgai, iespēja atgriezties ir kādai no Igaunijas izkritušajām komandām utt.
Leģionāru limits 9-10 spēlētāji uz laukuma.
Kur porblēma?
[+] [-]
-1 [+] [-]
Tiek sadalīts pa katras valsta TOP 3 klubiem, pēc regulārā čempionāta beigām.
Katra valsts saglabā savas Eirokausa kvotas.
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
Piemērmam 20. Un 21. Vieta ir Igauņu klubiem tad tos nomaina Igaunijas līgas 1. Un 2. Vieta.
Ja 18. Un 19. Vieta ir LV klubi, tad Latvijas līgas 1. Un 2. Vieta spēlē ar viņiem pārspēles par tikšanu Baltijas līgā.
[+] [-]
-3 [+] [-]
1. Eirokausu komandas nekļūs zināmas pēc Jāņiem - Eirokausu ceļazīmes tiks dalītas apvienotajā Baltijas līgā (divas), pašmāju kausā (viena) un pašmāju pārspēlēs (viena),
2. otrajā posmā Baltijas līgā apvienotos tikai vadošie klubi (nevis visi, kā tas bija marta versijā),
3. apvienotajā līgā svarīga būs katra spēle, ne tikai spēles pret savas valsts klubiem, jo katra spēle ies gan Baltijas, gan vietējā čempionāta ieskaitē (četri Latvijas klubi pēc kopējā punktu skaita otrajā posmā sadalītu 1.-4. vietas),
4. mazo klubu grupā intriga saglabāsies tādēļ, ka turpināsies cīņa ne vien par izkrišanu, bet arī par iekļūšanu Eirokausu pārspēlēs (lai intriga būtu lielāka, vēlama gan būtu divu otrā ešelona komandu (nevis vienas) dalība pārspēlēs),
5. iepriekšējā Baltijas līga izgāzās tādēļ, ka tajā nebija neviena normāla motivatora - tajā neizcīnīja Eirokausu ceļazīmes, tajā nebija pienācīga balvu fonda, un tā bija paralēls turnīrs galvenajam turnīram, kamēr šajā variantā tas būtu vienīgais pašmāju čempionāts, kurā izcīnītu Eirokausu vietas,
6. no izolēta formāta viedokļa 6+6+6 ar divu apļu turnīru man personīgi šķistu simpātiskākais variants, bet tam ir liels klupšanas akmens: tas ārkārtīgi samazinātu pārējo klubu ikdienas konkurences līmeni (pašlaik piedāvātajā variantā apakšgala klubiem vismaz tiktu divi apļi pret vadošajiem klubiem, bet 6+6+6 variantā nebūtu neviena apļa), bet latviešu jaunieši primāri spēlē tieši ārpus top5 klubos - tātad jau varētu būt divi lieli šāda formāta pretinieki (apakšgala klubi un LFF, kurai būtu jārūpējas par jaunatnes attīstību).
-1 [+] [-]
Paldies Dievam, ka Latvijas sportā, ne tikai futbolā, ienāk jauni cilvēki, kuri saprot, ka sports var būt, ja ne labs bizness, vismaz labs papildinājums biznesam, kā tas strādā visā civilizētā pasaulē.
Visi vecie dzeņi, kuri zem LFV klubiem, un ne tikai, dzina savu ''melno biznesu'' pamazām atmirst, un visā tajā ienāk jauni cilvēki, kuriem ir pavisam cits skats uz lietu būtībām.
[+] [-]
Takā nekur nav teikts, ka visa galarezultāts būs tieši tāds, ka tu te raksti.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Un vispār, kāpēc celt māju no jumta. Baltijas līga ir pāriešana nākamajā līmenī, kamēr vēl nav sasniegts iepriekšējais. Ja mēs savu saimniecību nevaram paši sakārtot, tad starptautiska platforma to mūsu vietā neizdarīs.
No kurienes pēkšņi nāks skatītāju ieinteresētība? No tā fakta vien, ka spēles pret EE un LT? Futbols kopš sākta gala ir lokālpatriotisma izpausme, "mēs pret kaimiņiem". Mums tā interese nav pietiekama vēl Virslīgas līmenī. No kurienes pēkšņi tā radīsies pret vēl tālākiem kaimiņiem?
Būtu domājuši, kā LV attīstīt futbola kultūru (interese par vietējo klubu kā skatītājam, kluba biedram, brīvprātīgajam, audzēknim vai spēlētājam), masveidību un popularizāciju (brīvi pieejami laukumi, lielāka vieta futbolam sporta stundās, skolēnu čempionāti, vairāk sporta skolām pakārtotu futbola novirzienu mazākās pilsētās (?)). Bez šīs bāzes, bez futbola kultūras, uz ko balstās Baltijas čempionāts? Kam tas ir vajadzīgs un kam tas interesē?
-1 [+] [-]
Kurš ir teicis, ka viss tevis uzskaitītais nevar turpināt attīstīties arī pie apstākļa, ka piramīdas virsotnē LFV nomaina Baltijas līga?!
-2 [+] [-]
2. Baltijas līgas dalībnieki Virslīgā jau garantētu 1.-4. vietu, bet pārējie spēlētu par 5.-10. vietu - arī tā būtu Virslīga, vienkārši otrajā posmā sadalīta ešelonos.
3. Indikācijas (vismaz pēc LFV teiktā) ir tādas, ka UEFA jau kādu laiku kā ir kļuvusi krietni atvērtāka apvienotajām līgām (īpaši Superlīgas dēļ) un vismaz vairs nesaka tūlītēju kategorisku nē. Arī projekta izpēti būtu gatava līdzfinansēt.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
LFV pirmās 4 vietas ieņem Riga FC, RFS, Liepāja un Valmiera.
Nākamās 4 - Auda, Jelgava, Metta, Tukums.
1. Kāda ir motivācija otrā ešelona klubiem pieņemt, ka pirmā ešelona klubi pelna punktus Virslīgā ar spēlēm pret EE un LT klubiem? Nauda? No kurienes?
2. Kāda ir motivācija otrā ešelona klubiem pieņemt šādu segregāciju? Es redzu scenāriju, kurā otrais ešelons pasaka "OK, spēlējiet, bet tad atdalieties no piramīdas un neesiet vairs daļa no Virslīgas". Un par šo ir jāvienojas 3 valstīs? Kam tas ir vajadzīgs? Kur tur ir progress?
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Un, godīgi sakot, saistībā ar UEFA kausiem līdz 2026. gadam ne tuvu nekas nav skaidrs, jo Superlīgas projekts ne tuvu nav miris.