Vai Lomačenko pārrakstīs boksa vēsturi?

Tas, ka Lomačenko kļūs par sportistu, šķiet, ka bija izlemts jau pirms viņa dzimšanas – kā nekā, viņa tēvs bija boksa, bet māte aerobikas trenere. Vasīlija tēvs dēlu uz boksa sacensībām veda vēl tad, kad puika nestaigāja, bet pirmo boksa cīņu aizvadīja četru gadu vecumā. Visas viņa cīņas līdz 11 gadu vecumam noslēdzās neizšķirti. Boksera mamma skaidro: "Vasīlijs šīs cīņas uzvarēja, taču tēvs fiksēja neizšķirtus, lai Vasīliju motivētu, lai pārāk agri neparādītos zvaigžņu slimība." Izrādās, ka Lomačenko jau tad visus savus pretiniekus uzvarēja bez īpašām grūtībām.

Paralēli tam Vasīlijs spēlējis volejbolu, nodarbojies ar airēšanu, bet tēvs dēlu pārsteidzis, aizsūtot uz... dejām. Lomačenko dejas ienīdis, taču uz nodarbībām gājis un bijis kolektīva dvēsele. Tēvs Anatolijs atzīst, ka darījis to ar nolūku: "Dejas - tā ir ritma izjūta." Vēlāk Vasīlijs savas deju prasmes pielietojis ringā, atdarinot savu tā laika elku Roju Džonsu junioru.

"Tagad skatos tā laika cīņas un smejos – kā es varēju būt tāds klauns. Agrāk es atdarināju Roju Džonsu, bet tagad bokseri atdarina mani. Rojs man ļoti patika, bet līdz tam mans elks bija Maiks Taisons. Es visu laiku domāju, ka viņš ir ukrainis, bet, kad uzzināju, ka tomēr amerikānis, ļoti pārdzīvoju," atceras Lomačenko.

2007.gadā Čikāgā notiekošais pasaules čempionāts bija pirmās pieaugušo sacensības, kurās Vasīlijs piedalījās. Viņam bija tikai 18 gadi, tāpēc tēvs nekādus nopietnos mērķus neuzstādīja. Toties Vasīlijs bija apņēmības pilns uzvarēt jau tad, ko gandrīz arī paveica... finālcīņā pret Albertu Saļimovu Vasīlijs bija labāks, taču tiesneši uzvaru atdeva krievam (11:16). "Cīnos jau no četru gadu vecuma un nekad no ringa neizgāju uzvarēts. Ja tu patiešām zaudē, tu to atzīsti, bet šo cīņu es nezaudēju," atzina Lomačenko.

Uz nākamā gada Pekinas olimpiskajām spēlēm Vasīlijs sev uzstādīja mērķi būt galvastiesu pārākam par pretiniekiem, lai tiesnešiem nebūtu nekādu iespēju notiesāt bokseri. Jau pirmajā cīņā viņš tikās pret Saļimovu un sakāva pretinieku ar 15:7, lai gan pirmajā raundā pamanījās nokļūt iedzinējos ar 1:5. Tālākais ceļš līdz titulam bija viegls – visi pretinieki tika sakauti ar vismaz deviņu punktu pārsvaru. Finālcīņā pietika ar nepilnām divām minūtēm, lai uzvarētu – pretinieks trīsreiz tika aizsūtīts nokdaunā, pēc kā uzvaru atdeva Lomačenko, kurš tādejādi pirmoreiz kļuva par olimpisko čempionu. Pāris mēnešus vēlāk Lomačenko kļuva arī par Eiropas čempionu, bet gadu vēlāk beidzot pievienoja arī pasaules čempiona titulu, visus pretiniekus praktiski iznīcinot...

2011.gada pasaules čempionātā Lomačenko viegli pārvarēja pirmās divas kārtas, bet trešajai pāri tika ar izbīli – sākotnēji viņš zaudēja ar 19:20 Robsonam Konsisau, taču pēc ukraiņu protesta, kas tika apmierināts, uzvaru tomēr piešķīra Lomačenko (19:18). Tālākais ceļš pretī titulam bija vieglāks un otrais pasaules čempiona tituls bija rokā. 2012.gadā Lomačenko savu pārākumu vēlreiz apliecināta, triumfējot Londonas olimpiskajās spēlēs, pēc kurām tika pielikts punkts amatieru karjerai, kas tika noslēgta ar izcilu bilanci (396-1). Daudzi uzskata, ka Lomačenko ir izcilākais amatieru bokseris, kāds jebkad ir bijis.

Profesionālo karjeru Lomačenko sāka pārliecinoši, pērnā gada oktobrī jau ceturtajā raundā nokautējot Hosē Ramiresu. Par kādu no prestižajiem tituliem Lomačenko vēlējies cīnīties jau pirmajā cīņā, tomēr tāda iespēja viņam netika dota, tomēr pie jostas viņš tika, izcīnot WBO internacionālo titulu. Jau tad bija praktiski skaidrs, ka nākamā cīņa būs par prestižo titulu, kas drīz vien tika arī oficiāli apstiprināts – tikai savā otrajā cīņā Lomačenko cīnīsies par WBO titulu svarā līdz 57.2 kilogramiem pret sīksto meksikāni Orlando Salido (40-12-2, 28KO).

"Negribēju par titulu cīnīties pret kaut kādu nepazīstamu čempionu," atzina ambiciozais Lomačenko. "Orlando Salido manā svara kategorijā ir viens no labākajiem bokseriem, manuprāt, pat vislabākais."

33 gadus vecais Salido ir ievērības cienīgs bokseris – profesionāļa karjeru viņš sāka jau 15 gadu vecumā, piedzīvojot zaudējumu ar tehnisko nokautu ceturtajā raundā. Salido lielais zaudējumu skaits (12) rada maldīgu iespaidu. Patiesībā lielākā daļa (jeb 8) zaudējumu piedzīvoti jau sen - karjeras sākumposmā no 15 līdz 21 gada vecumam. Šajā laikā Salido nobrieda un izauga par nopietnu augsta līmeņa bokseri ar sīkstu raksturu. Pirmā iespēja izcīnīt titulu palika neizmantota – 2004.gadā pret leģendāro tautieti Huanu Manuelu Markesu tika piedzīvots zaudējums pēc punktiem.

Divus gadus vēlāk Salido tika galā ar Robertu Gerero, izcīnot IBF titulu, taču drīz vien nācās no tā šķirties – pēc cīņas ņemtajās analīzēs Salido organismā tika konstatētas aizliegtas vielas. 2008.gadā Salido atkal cīnījās par IBF titulu, taču bija spiests atzīt Kristobala Kruza pārākumu sīvā 12 raundu cīņā – 115:113, 112:116, 112:116. Divus gadus vēlāk meksikānim radās iespēja revanšēties, kas tika izmantota – otrajā raundā Salido Kruzu aizsūtīja nokdaunā, bet cīņu pārliecinoši uzvarēja pēc punktiem – 117:109, 117:109, 116:110.

Pie pašreiz īpašumā esošās WBO jostas Salido tika 2011.gadā, kad astotajā raundā ar tehnisko nokautu pieveica Huanu Manuelu Lopesu, sagādājot viņam pirmo zaudējumu karjerā. Vēlāk tituls tika aizstāvēts četras reizes, bet 2013.gada janvārī zaudēja pret Maikiju Garsiju. Vēlāk Garsijam tituls tika atņemts (nākamajā cīņā neiekļāvās svara kategorijas robežās – aut.), tāpēc oktobrī Salido vēlreiz bija tikt pie nu jau vakantā titula, kas tika izmantota spīdoši – ar nokautu septītajā raundā tika pieveikts Orlando Kruzs. Jāpiebilst, ka Lomačenko un Salido savas cīņas aizvadīja viena boksa vakara ietvaros Lasvegasā, tāpēc redzēja viens otra cīņas. Jāuzsver, ka neatkarīgi no cīņas iznākuma Salido nāksies šķirties no WBO jostas, jo svēršanās procedūrā viņa svars par kilogramu pārsniedza pieļaujamo normu (līdz 57.2 kilogramiem).

Nereti Salido ticis uzskatīts par autsaideru citās cīņās, tāpēc fakts, ka daudzi paredz uzvaru Lomačenko viņu neuztrauc, jo viņš neskaitāmas reizes ir pierādījis pretējo. Salido saprot Lomačenko milzīgo potenciālu, taču padoties negrasās, savukārt Lomačenko saprot, ka viņa priekšā ir pretinieks ar lielu pieredzi un sīkstu raksturu. Katrā ziņā, jo ilgāk turpināsies cīņa, jo labākas izredzes būs Salido. Pats ukrainis uzskata, ka viņu sagaida karjeras smagākā cīņa, taču mērķis ir tā vērts – iekļūt boksa vēsturē.

Līdz šim nevienam bokserim kādu no prestižajiem tituliem jau otrajā profesionālajā cīņā nav izdevies izcīnīt. 1957.gadā olimpiskais čempions smagajā svarā Pīts Rademakers jau pirmajā cīņā mēģināja tikt pie titula profesionāļos, taču tika pārmācīts – pret tā brīža pasaules čempionu Floidu Patersonu (55-8-1, 40KO) tika piedzīvoti seši nokdauni un zaudējums ar nokautu sestajā raundā. Rekords pieder taizemietim Sensakam Muangsurinam (14-6, 11KO), kurš 1975.gadā astotajā raundā nokautēja spāni Periko Fernandesu (82-28-15, 47KO), savā trešajā profesionālajā cīņā izcīnot WBC titulu svarā līdz 63.5 kilogramiem. Vērts pieminēt arī šobrīd aktīvo kubieti Giljermo Rigondo (13-0, 8KO), kurš pie titula tika septītajā cīņā un nākotnē var cīnīties ar Lomačenko (kubietis startē svara kategoriju zemāk).

Čavess pret Veru: kurš uzvarēs revanša cīņā?

Pēc Lomačenko un Salido performances ringā izies Hulio Sezars Čavess juniors (47-1-1, 32KO) un Braiens Vera (23-7, 14KO), kuri cīnīsies par WBC "Continental Americas" titulu svarā līdz 76.2 kilogramiem . Tā būs revanša cīņa pērnā gada septembrī notikušajam duelim, kurā tiesnešuprāt uzvaru izcīnīja Čavess juniors (98:92, 96:94, 97:93), taču ne Vera, ne vairums boksa apskatnieku ar šo iznākumu nebija mierā – lielais vairums saskatīja Veras uzvaru vai sliktākajā gadījumā neizšķirtu (no 59 boksa žurnālistiem 53 atdeva uzvaru Veram, seši fiksēja neizšķirtu – aut.).

Bukmeikeri uzvaru prognozē Čavesam un ir diezgan skaidrs, ka, lai Vera tiktu pie panākuma, viņam pretinieks ir jānokautē, jo diez vai tiesneši atdos uzvaru pēc punktiem, pat, ja Vera būs bijis labāks. Tam piekrīt arī Latvijas profesionālā boksa leģenda un "Viasat Sport Baltic" boksa komentētājs Elvis Mihaiļenko: "Meksikānis principā jau vienreiz zaudēja Veram, bet tiesneši uzvaru atdeva Čavesam. Es attiecībā uz Čavesu esmu liels skeptiķis. Tomēr, lai Vera uzvarētu, viņam Čavess jānokautē vai cīņā pilnīgi jādominē. Grūti pateikt kas notiks."

Apņēmības pilns otro reizi pierādīt savu pārākumu ir arī pats Vera, kurš vairākkārt uzsvēris, ka nav šaubu par viņa uzvaru pirmajā cīņā: "Cīņa pret Čavesu man izdevās laba. Izdarīju vairāk sitienu, biju aktīvāks, un šie fakti nav subjektīvi. Zinu, ka uzvarēju to cīņu. Kontrolēju notikumus ringā visas cīņas garumā. Cilvēki zina, ka es uzvarēju, un tas man ir svarīgi. Ko līdzjutēji var sagaidīt no revanša cīņas? Apņēmīgu Braienu Veru. Es biju labs iepriekšējā cīņā, bet šoreiz man jābūt vēl labākam. Esmu lieliskā formā un fanus sagaida lieliska cīņa. Esmu gatavs cīņai, es eju pēc uzvaras."

Veras uzdevums nokautēt Čavesu gan var izrādīties pārāk grūts. Čavess savā karjerā zaudējis tikai reizi un pēc punktiem. Jāpiebilst, ka Čavess juniors ir visu laiku izcilākā meksikāņu boksera Hulio Sezara Čavesa (107-6-2, 86KO) dēls. Čavesam senioram pieder rekords pēc visvairāk uzvarām pēc kārtas (87) un visvairāk nezaudētām cīņām pēc kārtas (90).

Citas cīņas

Vācijas pilsētā Magdeburgā savu WBO titulu svarā līdz 76.2 kilogramiem mēģinās aizstāvēt Roberts Štiglics (46-3, 26KO), kurš cīnīsies pret Arturu Abrahamu (38-4, 28KO), kuru ar tehnisko nokautu ceturtajā raundā pieveica jau pirms nepilna gada. WBC "Silver" čempions šajā pašā svara kategorijā Džeimss Digeils (17-1, 11KO) cīnīsies pret Gevorgu Katčikjanu (20-0, 8KO), bet WBO čempions svarā līdz 61.2 kilogramiem Rikijs Bērns (36-2-1,11KO) aizstāvēs savu titulu pret Terensu Kraufordu (22-0, 16KO).

Kur skatīties?

Lomačenko – Salido un Čavesa juniora – Veras cīņas tiešraidē varēs vērot kanālā "Viasat Sport Baltic", krievu kanālos "Rossija 2" un "Sport 1", amerikāņu "HBO", austrāliešu "Main Event", ungāru "Sport 1", meksikāņu "Azteca" un citos. Interneta varēs vērot ŠEIT un ŠEIT. Citas rakstā pieminētās cīņas iespējams skatīties ŠEIT