Lomačenko nespēj pārrakstīt vēsturi un piekāpjas Salido

Jāuzsver, ka jau pirms cīņas Salido šķīrās no WBO jostas, jo svēršanās procedūrā viņa svars par kilogramu pārsniedza pieļaujamo normu (līdz 57.2 kilogramiem). Tas gan nemainīja Lomačenko uzdevumu – uzvarēt un kļūt par bokseri, kam izdevies kļūt par čempionu profesionāļos, aizvadot vismazāk cīņu.

Līdz šim nevienam bokserim kādu no prestižajiem tituliem jau otrajā profesionālajā cīņā nav izdevies izcīnīt. 1957.gadā olimpiskais čempions smagajā svarā Pīts Rademakers jau pirmajā cīņā mēģināja tikt pie titula profesionāļos, taču tika pārmācīts – pret tā brīža pasaules čempionu Floidu Patersonu (55-8-1, 40KO) tika piedzīvoti seši nokdauni un zaudējums ar nokautu sestajā raundā. Rekords pieder taizemietim Sensakam Muangsurinam (14-6, 11KO), kurš 1975.gadā astotajā raundā nokautēja spāni Periko Fernandesu (82-28-15, 47KO), savā trešajā profesionālajā cīņā izcīnot WBC titulu svarā līdz 63.5 kilogramiem.

Cīņu bokseri uzsāka ļoti piesardzīgi, pirmā raunda laikā vairāk izpētot viens otru un praktiski neizceļoties ar vērā ņemamiem uzbrukumiem. Ja pirmajā raundā kā pirmais numurs strādāja Lomačenko, tad otrajā raundā iniciatīvu pārņēma Salido, izdarot vairākus bīstamus uzbrukumus un nodemonstrējot pārākumu gan otrajā, gan trešajā raundā. Lomačenko aktivizējās ceturtajā raundā, izceļoties ar vairākām labām sitienu kombinācijām. Meksikānis darbojās sev ierastajā manierē – gāja uz priekšu, izdarīja spiedienu uz oponentu, bet profesionālajā ringā nepieredzējušais ukrainis tuvcīņas centās nepieļaut, uzreiz klinčojot. Cīņas pirmā puse aizritēja diezgan līdzvērtīgi, taču izpaudās Salido pieredze.

Meksikānis vairākkārt darbojās uz pārkāpuma robežas, izdarot sitienus jostasvietas rajonā vai pat nedaudz zem tā, taču tiesnesis Salido pirmo aizrādījumu izteica tikai septītajā raundā. Lomačenko uz meksikāņa darbībām nereaģēja, mēģinot lauzt cīņas gaitu.

Otrajā cīņas pusē sāka izpausties Salido pieredze. Meksikānis arī arvien aktīvāk sāka iet uz priekšu, vairākkārt izdarot spēcīgus sitienus, kamēr Lomačenko īsti nebija receptes, kā tikt galā ar gudro un viltīgo meksikāni. Demonstrējot pieticīgāku sniegumu cīņas vidusdaļā, izšķirošajos raundos ukrainis pārņēma iniciatīvu un 12.raundā jau dominēja ringā, taču salauzt Salido tomēr nespēja – lai arī satricināts, meksikānis tomēr izturēja līdz cīņas beigām.

Bija skaidrs, ka cīņas beigu rezultāts būs ļoti līdzīgs, ko apliecināja tiesnešu pieraksti – viens tiesnesis uzvaru atdeva Lomačenko (115:113), kamēr divi uzskatīja, ka pārāks bijis pieredzējušais Salido (116:112 un 115:113), tādējādi par uzvarētāju, tiesnešu domām daloties, kļuva Salido.

Pēc cīņas Lomačenko nemeklēja attaisnojumus, norādot, ka šodien izdarījis visu, kas bijis viņa spēkos, lai uzvarētu. Ukrainis arī norādīja, ka nekomentēs tiesneša darbību un cīņas rezultātu, uzsverot, ka tiesnešiem vienmēr ir taisnība. Lai arī Lomačenko zaudēja, cīņas pēdējos raundos parādītais sniegums apliecināja viņa potenciālu, tiesa, pieredzes trūkums izpaudās ļoti izteikti.

Čavess juniors sakauj Veru

Vakara galvenā cīņa Sanantonio, kurā tikās Hulio Sezars Čavess juniors un Braiens Vera izrādījās krietni skatāmāka par Salido – Lomačenko cīņa. Čavess un Vera tikās jau pērnā gada septembrī, kad pēc punktiem (98:92, 96:94, 97:93) pārāks bija Čavess, tiesa, lielais vairums ekspertu uzskatīja, ka tiesāšana bija neobjektīva un cīņu tomēr uzvarēja Vera. Tāpēc saprotams risinājums bija revanša cīņas aizvadīšana.

Čavess labi iesāka cīņu un pirmajos divos raundos demonstrēja pārliecinošāku sniegumu nekā Vera. Turpinājumā gan ar pāris labiem uzbrukumiem izdevās izcelties arī Veram, taču kopumā ringā tomēr saimniekoja Čavess. Viņam vairākkārt izdevās nopietni satricināt Veru, taču amerikānim pārsteidzoši izdevās noturēties kājās.

Veras situāciju vēl vairāk pasliktināja astotais raunds, kurā viņam tika atņemts punkts par neatļautu darbību. Lai arī Čavess saimniekoja ringā, tomēr Vera prata pēc meksikāņa graujošajiem uzbrukumiem atgūties un atbildēt ar vērā ņemamiem pretuzbrukumiem. 12.raundā Čavess izvairījās no nopietnas cīņas, skaidrot pa ringu un praktiski neizdarot sitienus. Šāda attieksme nepatika ne Veram, ne publikai, kas izsvilpa meksikāni. Tomēr cīņai noslēdzoties Čavesam tika pelnīti piešķirta uzvara – 117:110, 117:110 un 114:113.

Bērns un Štiglics zaudē titulus, Digeils - nosargā

WBO titulu svarā līdz 61.2 kilogramiem sestdienas vakarā Glāzgovā zaudēja Rikijs Bērns (36-3-1, 11KO), kurš nespēja tikt galā ar amerikāni Terensu Kraufordu (23-0, 16KO). Līdzīgā cīņā pārāks tomēr bija amerikānis, kurš uzvarēja ar 117:111, 115:112 un 115:112.

No titula nācās šķirties arī vācietim Robertam Štiglicam (46-4, 26KO), kurš zaudēja cīņā pret pieredzējušo Arturu Abrahamu (39-4, 28KO). Abi bokseri cīnījās jau trešo reizi – 2012.gadā pēc punktiem uzvarēja Abrahams, pērn ar tehnisko nokautu ceturtajā raundā pārāks Štiglics, taču šoreiz atkal viss izvērtās savādāk. Cīņas sākumā aktīvāks bija Štiglics, bet cīņas otrajā pusē iniciatīvu pārņēma Abrahams. 12.raundā viņam pat izdevās Štiglicu aizsūtīt nokdaunā, taču čempions tomēr izturēja līdz galam. Tiesnešu domām daloties, uzvaru ar 112:113, 115:110 un 114:111 izcīnīja Abrahams, izcīnot WBO titulu svarā līdz 76.2 kilogramiem. Cīņa gan nebija pārāk skatāma un par neatļautām darbībām abiem bokseriem tika atņemts pa punktam.

WBC "Silver" čempions svara kategorijā līdz 76.2 kilogramiem Džeimss Digeils (18-1, 12KO) spēja nosargāt savu titulu ar tehnisko nokautu 11.raundā pieveicot Gevorgu Katčikjanu (20-1, 8KO)