Skaidrojam: okupantu atgriešanās sportā un ko par to saka jaunais sporta likums

Reaģējot uz Krievijas veikto un Baltkrievijas atbalstīto militāro iebrukumu Ukrainā un sākto karu, Saeima 2022. gada aprīlī ātri veica papildinājumus sporta likumā. Tie noteica vairākus it kā pašsaprotamus aizliegumus sadarbībai ar agresorvalstu sportu - aizliegumu Latvijas komandām piedalīties agresorvalstu turnīros, aizliegumu sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sacensībās agresorvalstīs, kā arī aizliegumu sadarboties ar agresorvalstu sporta aģentiem.

Šķietami paredzot, ka mūsu pusē netrūks "viss nav tik viennozīmīgi" pārdomu, Saeima ātri parūpējās, ka sadarbībai ar okupantu sporta sistēmu ir likumā noteiktas sekas - valsts finansējuma zaudēšana un diskvalifikācija no Latvijas izlasēm. Latvija arī reizē kļuva par vienīgo valsti, kas neaprobežojās tikai ar ieteikumiem un rekomendācijām, bet savu nostāju konkrēti ierakstīja Sporta likumā. Šogad Lietuvā gan izskanēja aicinājums uz līdzīgu izmaiņu veikšanu sporta likumā, taču tas vēl nav piepildījies.

Nenoliedzami apsveicamā rīcība tomēr nebija ideāla. Likuma grozījumi tika pieņemti ātri un attiecīgi to formulējums vēlāk atstāja vietu dažādām interpretācijām un neskaidrībām. Taču 2024. gadā sekoja jauns papildinājums Sporta likumā - aizliegums organizēt Latvijā tādas sacensības, kurās piedalās agresorvalstu izlases, un aizliegums Latvijas izlasēm spēlēt pret agresorvalstu izlasēm.

Tagad ir pieņemts jaunais Sporta likums, kas stāsies spēkā no 1. augusta. Tajā ir izvērstas vairākas terminu definīcijas, kas attiecas uz šiem pantiem, taču paši panti piedzīvojuši tikai butaforiskas izmaiņas, proti, ir citādā secībā. Likuma panti par aizliegumiem sadarbībai sportā ar agresorvalstīm palikuši tādos pašos vārdos kā to pieņemšanas brīdī, attiecīgi līdz ar jaunā Sporta likuma stāšanos spēkā šajā ziņā nekam nebūtu jāmainās.

Jāpiebilst gan, ka mainījusies pati situācija. Sporta likuma 37.2 punkts aizliedz piedalīties sacensībās Krievijā un Baltkrievijā. Sporta likums neaizliedz Latvijas sportistiem noslēgt līgumus ar agresorvalstu klubiem un to sastāvā spēlēt citu valstu teritorijās. Tagad, kad šo valstu klubi atgriežas starptautiskajā apritē, tas var kļūt aktuāli.

Sporta likuma papildinājumi jau iepriekš novedis pie konkrētām un taustāmām sekām. Ievērojot Latvijas sporta likumu, Latvijas futbola jauniešu izlases atteikušās no spēlēm pret Baltkrievijas izlasēm, un Latvijas Futbola federācija zaudēja daļu no EČ futzālā rīkošanas tiesībām, jo tur negaidot kvalificējās arī Baltkrievija, kuru LFF atteicās uzņemt Latvijā rīkotās sacensībās.

Šovasar Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) atcēla Krievijas olimpiskās komitejas diskvalifikāciju, kā arī ļoti mīkstināja savas rekomendācijas sporta federācijām par šo divu agresorvalstu dalību starptautiskajās sacensībās. Līdz ar to principa katrai sporta federācijai pašai tagad ir brīvas rokas lemt par to, vai un kādā veidā ļaut krievu sportistiem un izlasēm piedalīties savās sacensībās. Un Latvijas sportam, patīk vai nē, ar šādām situācijām nāksies saskarties biežāk un biežāk.

Un Latvijas sporta federācijām sava reakcija jāpamato ar diviem teikumiem Latvijas sporta likumā. Un vairākām federācijām netrūkst jautājumu sporta nozari pārvaldošajai Izglītības un zinātnes ministrijai par šo divu teikumu plašāku interpretāciju. Lai būtu skaidrs, par ko runājām, citēsim šos likuma pantus pilnībā:

33.2. Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlašu (pieaugušo, jauniešu un junioru) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases ar savu karogu vai neitrālā statusā.
37.3. Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasi, ja tā piedalās sacensībās ar savu karogu vai neitrālā statusā.

Uzreiz tātad nodalāms, uz ko Sporta likumā noteiktie aizliegumi sacensties pret Krievijas sportistiem NEATTIECAS - individuālo sporta veidu pārstāvjiem un sporta komandām, kas nav Latvijas valsts izlases. Proti, Sporta likums aizliedz Latvijas futbola U19 izlasei spēlēt pret Baltkrievijas U19 izlasi, taču neaizliedz, piemēram, "Riga FC" spēlēt pret "ML Vitebsk" (abas komandas šonedēļ piedalījās UEFA Konferences līgas izlozē, kur teorētiski varēja tikt salozētas kopā, taču UEFA laipni dzēsa šādu iespēju jau sākumfāzē, Baltkrievijas komandu ieliekot otrā izlozes grupā). Tāpat arī, piemēram, 3x3 basketbolā. Latvijas 3x3 basketbola izlasei PČ un EČ ir likumā noteikts aizliegums spēlēt pret Krievijas izlasi, savukārt, ja tie paši spēlētāji piedalītos FIBA Pasaules tūres posmā, piemēram, "Kandava/Turība" komanda sastāvā, tad šāda aizlieguma likumā nav.

Acīmredzami, ka atslēgas termins šeit ir "komandu sporta spēļu valsts izlase". Lai gan jaunajā sporta likumā izvērsta terminu skaidrojošā daļa, šis termins likumā nav specifiski definēts. Tāpat kā termins "komandu sporta spēles", kas Sporta likumā pieminēts praktiski tikai vien šajos divos pantos un nekur citur. Taču jaunajā likumā ir konkrēta definīcija terminam "sporta komanda" - tā paskaidrota kā "sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda, pieļaujot savstarpēju sportistu nomaiņu sacensību laikā".

Par basketbolu, hokeju, regbiju, futbolu, volejbolā un to pašu 3x3 basketbolu utml. viss skaidrs - tās ir sporta komandas. Taču vēl jau ir vairāki citi sporta veidi, kuros mēs piesaucām tādu interesantu lietu kā "mazā komanda". Tā ir oficiāla nominācija Trīs zvaigžņu balvā, un te jau ir jautājumi. Vai pludmales volejbolā ir komanda? Vai komanda ir kamaniņu sporta "komandu stafetē"? Ko mēs sakām par bobsleju? Kā īsti raksturot biatlona un distanču slēpošanas stafetes? Tenisa dubultspēles? Tenisa izlašu mačus?

Definīcija sporta likumā nav ideāla, jo tajā kā atslēgas vārds izmantots pats paskaidrojamais termins - "Sporta komanda ir sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda". Principā, "sporta komanda ir komanda, ko jūs te nesaprotat?".

Jau konkrētāka ir deficīnijas otrā daļa - "pieļaujot savstarpēju sportistu nomaiņu sacensību laikā". Taču jāuzsver, ka nevis konkrētā spēlē vai notikumā, bet sacensībās, kas savukārt definētas kā "pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš noris atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam". Kas tad ir sporta pasākums? Kā rakstīts Sporta likumā, tā definīcija sākas ar vārdiem "sporta sacensības". Atkal ejam pa apli.
Attiecīgi neatbildēts paliek jautājums - vai te aprobežojamies ar vienām konkrētām sacensībām (piemēram, kamaniņu sporta Pasaules kausa 5. posma kamaniņu stafete no starta signāla līdz finiša šķērsošanai) vai domāts viss pasākums labāko noteikšanai (piemēram, Pasaules kausa 5. posms vai pat visa Pasaules kausa sezona).

Turpinot piemēru ar kamaniņu braucējiem, skaidrs, ka pašā braucienā pa trasi nekādas sportistu maiņas vairs netiek pieļautas. Taču, ja sacensības tiek definētas kā visa PK sezona, tad tur gan sportistu maiņa no posma uz posma ir pilnīgi normāla. Tāpat kā atsevišķā posmā - stafetes komanda tiek sastādīta jau posma laikā. Tieši tāpat arī bobslejā, kur komandu stafešu gan nav, taču tur jau ir nodalītas divnieku un četrinieku sacensības. Divniekus un četriniekus bobslejā latviski dēvējam par ekipāžām, kas principā ir specifisks sinonīms vārdam "komanda" (bobslejā angliski tas pats "team" izmantots). Tenisā Deivisa kausā un Billijas Džīnas Kingas kausā jau nedaudz skaidrāk - tur piedalās valstu izlases.

Bet vai teniss saucams par "komandu sporta spēli"? Tāpat kā runājot par bobsleju, biatlonu, kamaniņu sportu un distanču slēpošanu - kaut kas instinktīvi īsti neizklausās pareizi. Taču, skatoties pēc Sporta likumā minētās "sporta komandas definīcijas", arī tur ir "sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda". Atliek tad jautājums par "sportistu nomaiņu sacensību laikā".

Taču Sporta likumā viena lieta gan ir acīmredzami skaidra - okupantu karoga atgriešanās starptautiskajās sacensībās neko nemainīs. Latvijas komandu sporta spēļu izlasēm saistošie aizliegumi vienlīdzīgi attiecās gan pret Krievijas izlasēm, kas piedalās ar savu karogu, gan pret Krievijas izlasēm, kas piedalās neitrālā statusā.

Vēl viens krikums, ko liekas vērtīgi izcelt. Sporta likumā 37.4. pantā ir konkrēti atrunātas sankcijas sportistiem un sporta darbiniekiem, kuri neievēro aizliegumu piedalīties sacensībās Krievijā un Baltkrievijā. Viņi tādā gadījumā nedrīkst tikt iekļauti Latvijas izlašu sastāvā un nedrīkst saņemt valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus sporta aktivitātēm. Taču tās ir vienīgās likumā atrunātās sankcijas šajā sakarā. Kāda īsti būtu sekas, ja X sporta spēles Latvijas izlase tomēr piedalītos oficiālā spēlē pret Krievijas izlasi? Droši vien nebūtu slikti oficiālu skaidrību ieviest vēl pirms šāds notikums piepildās dzīvē.