Helmuts Rodke: ārkārtīgi neticamā komunikācija

1) Galvenais - cik efektīvi ir tavi runas kodi. Cilvēki dzird to, ko tu saki, un nedzird to, ko tu nepasaki. Iznākumu vienmēr nosaka “prompts”, kādu tu spēj ģenerēt.

2) Uzdod pareizos jautājumus: “Kas, kad, kā un kāpēc?”. Negaidi informāciju pasīvi, interesējies par visu, kas treniņā skar tieši tevi. Ja nesaproti, uzreiz prasi, ko dos konkrētais vingrinājums. Prasi, par uzturu, atjaunošanos, utt. Tā tu kļūsti interesantāks, tas tiks novērtēts, un tas arī neiedomājami palīdz uztrenēties.

3) Krīzes komunikācija – nekavējoties informē par sāpēm vai citām problēmām. Tev ir tiesības saņemt cieņpilnu aprūpi, un tas ir svarīgāk par trenera vai menedžera komfortu.

4) Trenē storytellingu. Ja tev ir 16+ un tu jau kādu laiku sporto, ir tikai normāli, ja tev ir stāsts par sevi. Jāvar vismaz vienu minūti interesanti un detalizēti par sevi norunāt. Ir speciāla shēma, kā to darīt.

5) “Kāpēc ar mani neviens nerunā?”- tāpēc, ka, iespējams, tev ir tāda sejas izteiksme, tu neliecies ieinteresēts, tava ķermeņa valoda ir bez dzirksts, dveš kūtrumu un vienaldzību.
Varbūt arī tāpēc, ka tu izvairies no diskusijas, vai nemaz vēl neproti uzturēt labu sarunu, jo banāli trūkst zināšanu, taču arī nemēģini tās iegūt, jautājot.
Viss, ko ķermenis izstaro, ir redzama komunikācija.
Kurš gan gribēs ieguldīties, ja tu necenties vai neizskaties tā vērts?

6) Kāpēc ar treneri tu nerunā brīvi un droši? Kāda ir tava brīvības pakāpe dzīvē vispār? Tev ir bail no tā, kā izklausīsies, ko citi padomās, bail izblamēties?
Atbrīvojies no kompleksiem, trenē runas prasmes, small talk iemaņas, trenē formulēt domu un saliktus teikumus. Un trenē drosmi runāt vispār, vienalga, kādi zvēri vai nezvēri ir tavā priekšā.
Nevar dzīvot kā ar aizlīmētu muti.

7) Katra saruna ir kā publiskā runa. Tā ir iespēja trenēt vārdu izvēli un dikciju.
Trenē ātru un precīzu izrunu, nenorijott galotnes, bet dzirdami izrunājot arī vārda pēdējo burtu.
Iemācies kustināt ne tikai bicepsus, bet arī sejas muskuļus.
Trenē teikumu melodisko plūdumu, izmantojot augšupejošo, krītošo vai kādu citu LV populācijā šķietami neeksistējošu intonāciju, līdz spēsi baudāmi improvizēt un sāksi patikt pats sev.
Palīdzēt var aktieru kursi vai improvizācijas teātris.

8) Uz trenera ziņām atbildi ātri. Publiskajā runā pauze esot spēcīgs ierocis, bet ne jau tik ilga, ka atbildi pēc diennakts vai vispār nekad. Citādi turpmāk tev var arī neizsniegt treniņuzturēšanās atļauju.

9) Uz jautājumu “kā jūties” atbilde “normāli” neizsaka neko, nianses ir vienmēr. Uz jebkuru “kā…” atbildei ir jābūt garākai par jautājumu.

10) Sportists ir zīmols ar savu izcelsmi, ideju un vērtībām.
Zīmols, kas simbolizē spējas, nevis totālu nespēju.
Nav aizliegtas arī labas runas spējas.

Būtu ārkartīgi neticami, ja olimpiskā čempione Eilīna Gu muļķīgi klusētu kameru un žurnālistu priekšā. Kaut arī viņai ir tikai 22, un vēl nav pabeigta Stenforda…
Kāpēc lai tik veikli runāt nespētu arī tu?
Tikai treniņa jautājums ģimenē, sabiedrībā un īpašos kursos.
Galvenais, lai ir, ko teikt.