Facebook
GoogleHokejs un basketbols pagaidīs, bērni jāved uz treniņiem kamaniņu sportā
@JanisCelmins
Ministru kabinets šodien apstiprināja projektu, kas paredz 294 tūkstošu eiro izmaksāšanu Latvijas sportistiem balvās "par izciliem sasniegumiem sportā". Kamēr čaklākie momentā paguva sakalkulēt, ka 43% no brangās naudas summas tiks kamaniņu braucējiem, tikmēr mans kaimiņš, merkantīlu mērķu vadīts, savus bērnus jau gatavojas sūtīt trenēties tieši šajā sporta veidā.
Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” nosaukums pēdējās dienās tiek locīts ļoti daudz. Pirmie starptautiskie mači tajā šoziem jau aiz muguras, bet te Dainis Dukurs nolemj iznākt no skapja un pavēstīt, kas ir kas. Kā vēlāk izrādās, viņam ir sekotāji. Pēcāk plašāka sabiedrība uzzin, ka tuvāko septiņu gadu laikā 1986. gadā celtajā trasē tiek plānots ieguldīt 30 miljonus eiro no valsts budžeta naudas. No tiem gan tikai daļa pašā trasē, pārējais tās pieguļošajās teritorijās. Siguldai esot jākļūst par Eiropas renes šļūkšanas galvaspilsētu.
Vēl pāris dienas vēlāk Ministru kabinets pavēsta, ka no valsts par paveikto 2020. gadā visbrangāko prēmiju saņems Martins Dukurs, bet 43% no kopējā pīrāga nonāks kamaniņu braucējiem, ieskaitot jauniešu un viņu trenerus. Simpātiska izmēra prēmiju var saņemt jaunietis, kurš sasniedz labāko trijnieku Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Apdalīti nepaliek arī pasaules junioru čempionāta medaļnieki un viņu treneri. Cik šāds panākums atbilst "izciliem panākumiem sportā" un cik plaši tas saistīja Latvijas sporta līdzjutēju uzmanību, tie jau ir citi jautājumi, par kuriem var padomāt brīvā laikā.
Viss kārtībā un visu cieņu kamaniņu sporta laureātiem, bet kur tad šajā prēmiju sarakstā ir, piemēram, Baiba Bendika, kura aizvadītajā ziemā sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus pasaules līmeņa biatlona trasēs? Ne Bendika, ne kāds no citiem Trīs zvaigžņu gada sportista un gada sportistes nominantiem starp valsts prēmiju saņēmājiem nav atrodams. Kā tad tas nākas – labākie, bet bez prēmijām?
Manam kaimiņam kā nopietnam cilvēkam, kura divi puikas jau kādu laiku dzenā hokeja ripu, uzreiz šķiet interesanti, kur tad trenēties jāsūta atvases, lai arī viņi reiz varētu skaitīt valsts naudu? Par hokeja treniņiem viņš maksā brangu naudu, bet kamaniņu sports, bobslejs un skeletons taču ir vienīgie sporta veidi valstī, kuru infrastruktūru simtprocentīgi uztur valsts. Pēc septiņiem gadiem Sigulda būs renes sporta veidu galvaspilsēta ar modernu trīs manis minēto sporta veidu sacensību un treniņu bāzi, bet kaimiņš sapņo par puikām Nacionālajā hokeja līgā… Kaut kas te nav riktīgi. Kāpēc viņam ar saviem ikmēneša maksājumiem par puiku hokeja treniņiem jāuztur privātas ledus halles, Rīgā joprojām nav mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas un jauna stadiona futbola izlasei, bet citi šļūc par brīvu un vēlāk vēl par paveikto saņem prēmijas no valsts? Konkurence kamanās un hokejā taču arī nesalīdzināma. Tie laiki, kad Vilis Krištopāns mūs sauca par reņģēdājiem ir garām, kaimiņš jau sen vairs nav muļķis. “Puikas, atdodiet hokeja slidas un nūjas, marš uz kamaniņu sporta treniņiem, arī es gribu būt slavens un bagāts,” blakus mājā kliedz mans kaimiņš.
Jā, vēl šis un tas par labākajiem, balvām un naudu. “Trīs Zvaigžņu balvai” nominācijā “Gada notikums sportā” ir nominēta Maira Brieža Pasaules Boksa Supersērijas (WBSS) cīņa finālā, kas, starp citu, notika Vācijā (sākotnēji bija plānots Rīgā), bet fināla uzvarētājs Briedis līdzīgi kā Bendika “par izciliem sasniegumiem sportā” nesaņem ne centa. Nu mums kritēriji… Valsts prēmiju noteikumi apstiprināti 2012. gadā, pēdējās izmaiņas redakcijā veiktas 2016. gadā, tad nu sanāk, ka četrus gadus šis likums stāv perfekts. “Izcils sasniegums sportā” pēc likuma neskaitās ne uzvara Čempionu līgā futbolā, ne Eirolīgā basketbolā. Par, teiksim, futbola Premjerlīgas, NBA un NHL čempiona tituliem nemaz nerunājot, arī, piemēram, Porziņģa iegūts NBA sezonas MVP tituls pēc Latvijas likuma “spička” vien būtu. Es neaicinu tagad prēmēt mūsu miljonārus, kuriem no šādām prēmijām gan jau ne silts, ne auksts, nauda patiešām vajadzīga citiem, bet aicinu iet līdzi laikam – patīk vai nē, bet tas periods, kurā visspīdīgākā lieta sportā bija vienalga kāda olimpiskā vai PČ medaļa, tomēr ir aizgājis.
+12 [+] [-]
+1 [+] [-]
nost ar bezjēdzīgiem kaučaku ripas dauzītājiem un citiem ne tik svarīgiem visādu gumijas bumbu mētātājiem, spārdītājiem un nēsātājiem!
+11 [+] [-]
Otrkārt, lai dažs labs, kurš čīkst par valsts atbalstu Siguldas trasei, lai vispirms uzzin cik valsts un pašvaldības ir ieguldījušas basketbola, hokeja un futbola infrastruktūras tapšanā, un cik valsts un pašvaldības iegulda šīs infrastruktūras, kurām ir Nacionālo sporta bāžu statuss, uzturēšanā.
Treškārt, ja cilvēks, kurš sevi dēvē par sporta žurnālistu, ir tik tālu degradējies, ka nesaprot, ka valsts prēmijas sportistiem maksā par noteiktiem sasniegumiem sportā, un nevis tāpēc, ka bijusi labākā sezona, vai tāpēc, ka sportists ir izvirzīts “Trīs Zvaigžņu balvas” nominācijā, tad vispār par ko šeit diskutēt.
+11 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Valsts un pašvaldības ir ieguldījušas naudu biatlona infrastruktūrā, bet kur šeit ir panākumi, un iespēja atgriezt ieguldītos līdzekļus. Tāpat par kaut kādu baigo masveidību runāt nav iespējams.
Tā pati vieglatlētikas infrastruktūra. Jā, vieglatlētika vismaz ir masveida sporta veids, un šeit var saskatīt valsts un pašvaldību ieinteresētību, jo ir pienākums par jaunatnes piesaisti sportam. Tāpat ar hokeja, basketbola utt. infrastruktūru, kura pa lielam valstij un pašvaldībām finanšu izteiksmē nes tikai un vienīgi mīnusus, bet arī tajā visā tiek ieguldīta milzu nauda, jo arī šeit ir tā masveidība.
Man personiski šķiet, ka stāsts par Siguldas bobsleja, kamaniņu un skeletona lobiju ir stipri pārspīlēts, jo tas kas no valsts un pašvaldības puses tiek ieguldīts šai Nacionālā sporta objektā ir siemuškas uz tā fona, kur valsts un pašvaldības investē milzu līdzekļus jaunu sporta objektu celtniecībai un uzturēšanai visos Latvijas novados, kuriem arī ir Nacionālā sporta objekta statusi.
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
Tad jau varbūt-ledus trašu sporta veidi.
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
Renes sporti jau labu laiku ir vienīgie, kas no visa ziemas sportu klāsta var atnest kaut kādas medaļas. Jā, konkurence maza, jā, sports dārgs, jā, citiem vienkārši nav iespēju trenēties utt. Latvijas šļūkātāji izmanto savu stāvokli un vismaz kaut kādas medaļas vāc.
Ziemas OS tikai viņi ir atnesuši kaut kādus bleķus.
Ja nedos naudu šļūkātājiem, kas paliks?
Tikai tieši tā tas arī jāsauc - humānā palīdzība, dotācijas, lai ziemas sezonā ir kaut kādi sporta veiksmes stāsti.
Runas, ka jādod tiem, kam miljonu nav... kā jau n-tos gadus saku. Ja nevari pakakāt, nemoki pakaļu, t.i., šļūkt pa reni neviens nav spiests (ja nu vienīgi abi Dukuri).
-2 [+] [-]
Latvijā šai ziņā ir galīgi aplami kaut vai tāpēc, ka valsts un pašvaldības nodrošina sporta infrastruktūru, ne tikai bērniem un jauniešiem, bet arī lielākai daļai profesionālā sporta komandām un sportistiem.
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
Jums kas Rēzeknē uzcēla ledus halli, un kas to uzturēs? Neba privātie investori?
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]