TwitterHokejs un basketbols pagaidīs, bērni jāved uz treniņiem kamaniņu sportā
@JanisCelmins
Ministru kabinets šodien apstiprināja projektu, kas paredz 294 tūkstošu eiro izmaksāšanu Latvijas sportistiem balvās "par izciliem sasniegumiem sportā". Kamēr čaklākie momentā paguva sakalkulēt, ka 43% no brangās naudas summas tiks kamaniņu braucējiem, tikmēr mans kaimiņš, merkantīlu mērķu vadīts, savus bērnus jau gatavojas sūtīt trenēties tieši šajā sporta veidā.
Bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” nosaukums pēdējās dienās tiek locīts ļoti daudz. Pirmie starptautiskie mači tajā šoziem jau aiz muguras, bet te Dainis Dukurs nolemj iznākt no skapja un pavēstīt, kas ir kas. Kā vēlāk izrādās, viņam ir sekotāji. Pēcāk plašāka sabiedrība uzzin, ka tuvāko septiņu gadu laikā 1986. gadā celtajā trasē tiek plānots ieguldīt 30 miljonus eiro no valsts budžeta naudas. No tiem gan tikai daļa pašā trasē, pārējais tās pieguļošajās teritorijās. Siguldai esot jākļūst par Eiropas renes šļūkšanas galvaspilsētu.
Vēl pāris dienas vēlāk Ministru kabinets pavēsta, ka no valsts par paveikto 2020. gadā visbrangāko prēmiju saņems Martins Dukurs, bet 43% no kopējā pīrāga nonāks kamaniņu braucējiem, ieskaitot jauniešu un viņu trenerus. Simpātiska izmēra prēmiju var saņemt jaunietis, kurš sasniedz labāko trijnieku Pasaules Jaunatnes olimpiskajās spēlēs. Apdalīti nepaliek arī pasaules junioru čempionāta medaļnieki un viņu treneri. Cik šāds panākums atbilst "izciliem panākumiem sportā" un cik plaši tas saistīja Latvijas sporta līdzjutēju uzmanību, tie jau ir citi jautājumi, par kuriem var padomāt brīvā laikā.
Viss kārtībā un visu cieņu kamaniņu sporta laureātiem, bet kur tad šajā prēmiju sarakstā ir, piemēram, Baiba Bendika, kura aizvadītajā ziemā sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus pasaules līmeņa biatlona trasēs? Ne Bendika, ne kāds no citiem Trīs zvaigžņu gada sportista un gada sportistes nominantiem starp valsts prēmiju saņēmājiem nav atrodams. Kā tad tas nākas – labākie, bet bez prēmijām?
Manam kaimiņam kā nopietnam cilvēkam, kura divi puikas jau kādu laiku dzenā hokeja ripu, uzreiz šķiet interesanti, kur tad trenēties jāsūta atvases, lai arī viņi reiz varētu skaitīt valsts naudu? Par hokeja treniņiem viņš maksā brangu naudu, bet kamaniņu sports, bobslejs un skeletons taču ir vienīgie sporta veidi valstī, kuru infrastruktūru simtprocentīgi uztur valsts. Pēc septiņiem gadiem Sigulda būs renes sporta veidu galvaspilsēta ar modernu trīs manis minēto sporta veidu sacensību un treniņu bāzi, bet kaimiņš sapņo par puikām Nacionālajā hokeja līgā… Kaut kas te nav riktīgi. Kāpēc viņam ar saviem ikmēneša maksājumiem par puiku hokeja treniņiem jāuztur privātas ledus halles, Rīgā joprojām nav mūsdienīgas vieglatlētikas manēžas un jauna stadiona futbola izlasei, bet citi šļūc par brīvu un vēlāk vēl par paveikto saņem prēmijas no valsts? Konkurence kamanās un hokejā taču arī nesalīdzināma. Tie laiki, kad Vilis Krištopāns mūs sauca par reņģēdājiem ir garām, kaimiņš jau sen vairs nav muļķis. “Puikas, atdodiet hokeja slidas un nūjas, marš uz kamaniņu sporta treniņiem, arī es gribu būt slavens un bagāts,” blakus mājā kliedz mans kaimiņš.
Jā, vēl šis un tas par labākajiem, balvām un naudu. “Trīs Zvaigžņu balvai” nominācijā “Gada notikums sportā” ir nominēta Maira Brieža Pasaules Boksa Supersērijas (WBSS) cīņa finālā, kas, starp citu, notika Vācijā (sākotnēji bija plānots Rīgā), bet fināla uzvarētājs Briedis līdzīgi kā Bendika “par izciliem sasniegumiem sportā” nesaņem ne centa. Nu mums kritēriji… Valsts prēmiju noteikumi apstiprināti 2012. gadā, pēdējās izmaiņas redakcijā veiktas 2016. gadā, tad nu sanāk, ka četrus gadus šis likums stāv perfekts. “Izcils sasniegums sportā” pēc likuma neskaitās ne uzvara Čempionu līgā futbolā, ne Eirolīgā basketbolā. Par, teiksim, futbola Premjerlīgas, NBA un NHL čempiona tituliem nemaz nerunājot, arī, piemēram, Porziņģa iegūts NBA sezonas MVP tituls pēc Latvijas likuma “spička” vien būtu. Es neaicinu tagad prēmēt mūsu miljonārus, kuriem no šādām prēmijām gan jau ne silts, ne auksts, nauda patiešām vajadzīga citiem, bet aicinu iet līdzi laikam – patīk vai nē, bet tas periods, kurā visspīdīgākā lieta sportā bija vienalga kāda olimpiskā vai PČ medaļa, tomēr ir aizgājis.
[+] [-]
+2 [+] [-]
Citāts:
M. Dukurs ar skeletonu nodarbojas kopš 1998. gada.[2] 2000. gada 1. decembrī Vinterbergā debitēja Pasaules kausa izcīņas posmā ar izcīnītu 34. vietu.[3] 2001.—2002. gada sezonā M. Dukurs startēja Eiropas kausā. 2003. gada Pasaules čempionātā junioriem viņš izcīnīja 11. vietu un 2004. gada čempionātā — 26. vietu. 2004. gadā iekļuva Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā.
Pasaules kausā M. Dukurs turpināja piedalīties 2004. gada 26. novembrī Vinterbergā ar izcīnītu 37. vietu. Vēl 2004.—2005. gada sezonā viņš piedalījās piecos posmos. Leikplesidas trasē tika sasniegta 13. vieta, kas tajā sezonā bija labākais M. Dukura uzstādītais rezultāts. Kopvērtējumā viņš ar izcīnītiem 139 punktiem ierindojās 19. vietā.
2005.—2009. gads
2005.—2006. gada sezonā labāko vietu M. Dukurs izcīnīja Leikpleisidā (10. vieta). Vēl Martins izcīnīja 14., 16., divas 20. un 26. vietu atsevišķos kausa izcīņas posmos. 2006. gada Eiropas čempionātā viņš finišēja 8. vietā. 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā M. Dukurs izcīnīja augsto 7. vietu.[4] Tas bija viens no 2006. gada Turīnas Olimpisko spēļu labākajiem Latvijas pārstāvju sasniegumiem.
2006.—2007. gada sezonas piektajā posmā Īglsā otro reizi karjerā iekļuva Pasaules kausa posma pirmajā desmitniekā (pirmā reize — 2006. gada Olimpiskajās spēlēs). Viņš izcīnīja 9. vietu. Nākamajā posmā Sanktmoricā tika izcīnīta 6. vieta, savukārt 2007. gada 16. februārī Pasaules kausa posmā Vinterbergā M. Dukurs pirmoreiz karjerā kādā no Pasaules kausa posmiem kāpa uz goda pjedestāla.[5] 2007. gada Pasaules čempionātā Sanktmoricā viņš izcīnīja 6. vietu.[6] Pasaules kausa pēdējā posmā, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, M. Dukurs izcīnīja 5. vietu posma kopvērtējumā, savukārt Eiropas čempionātā tika ieņemta 4. vieta. Sezonas kopvērtējumā M. Dukurs ierindojās 12. vietā ar 88 izcīnītiem punktiem.
2007.—2008. gada sezonā M. Dukurs vienīgi divos sezonas posmos (Pārksitijā un Kēnigszē) neiekļuva pirmajā desmitniekā. Sezonas priekšpēdējā posmā 8. februārī Vinterbergā viņš izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos. Pasaules čempionātā Altenbergā tika ieņemta 5. vieta. Pasaules kausa kopvērtējumā M. Dukurs pirmoreiz karjerā iekļuva pirmajā desmitniekā, ar 1369 punktiem ierindojoties 5. vietā.[7] 2008.—2009. gada Pasaules kausa sezonā sportists ne reizi neuzvarēja, taču trīs reizes kāpa uz goda pjedestāla. Altenbergas posmā tika izcīnīta otrā vieta, savukārt Vinterbergā un Īglsā — trešā vieta. 2009. gada Pasaules čempionātā Leikpleisidā M. Dukurs ierindojās 11. vietā,[8][9] savukārt Eiropas čempionātā — 13. vietā.[10] Pasaules kausa kopvērtējumā ar 1282 punktiem M. Dukurs ierindojās 6. vietā.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Kāds sakars
+1 [+] [-]
Tīri no pragmatikas un arī tik smalki, tikai zinot, ka pats mūžīgi aizstāvi tos, kas bļauj cik c-19 briesmīgs.
[+] [-]
[+] [-]
vienk. paveicās
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Es piekrītu, ka ir jābūvē, taču pārdomāti, ko būvēt - tātad to, kas nes labumu maksimāli lielai sabiedrības daļai.
[+] [-]
Arī Siguldas trases renovācija būtu tāds pats ieguldījums Latvijas ekonomikas perspektīvā, kā jebkurš cits objekts jebkur Latvijā.
Šis ir stāsts par vienreizēju ieguldījumu, un nevis daudzkārtēju ieguldījumu tādā apmērā.
Labāk lai naudu iegulda sporta infrastruktūrā, nekā ber naudu tukšā mucā bez dibena AirBaltic.
+1 [+] [-]
A Dairis ir universālis. Ja mazais ātrais sastāvs, tad mierīgi laiž kā trešais.
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]